4.7.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 153/13
Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 14. maija spriedums (Hof van beroep te Antwerpen (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Internationaal Verhuis- en Transportsbedrijf Jan de Lely BV/Belgische Staat
(lieta C-161/08) (1)
(Preču brīva aprite - Kopienas tranzīts - Pārvadājumi, kas veikti, izmantojot TIR karneti - Nodarījumi vai pārkāpumi - Paziņošanas termiņš - Termiņš pierādījumu par nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanas vietu iesniegšanai)
2009/C 153/25
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hof van beroep te Antwerpen
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Internationaal Verhuis- en Transportsbedrijf Jan de Lely BV
Atbildētāja: Belgische Staat
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hof van beroep te Antwerpen — Komisijas 1991. gada 12. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1593/91, ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 719/91 par TIR karnešu un ATA karnešu izmantošanu Kopienā par tranzīta dokumentiem (OV L 148, 11. lpp.) 2. panta, aplūkojot to kopsakarā ar TIR konvencijas 11. pantu, interpretācija — Nodarījumi vai pārkāpumi — Termiņš paziņošanai
Rezolutīvā daļa:
1)
Komisijas 1991. gada 12. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1593/91, ar ko īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 719/91 par TIR karnešu un ATA karnešu izmantošanu Kopienā par tranzīta dokumentiem, 2. panta 1. punkts, aplūkojot to kopā ar 1975. gada 14. novembrī Ženēvā parakstītās Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, 11. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka TIR karnetes turētāja informēšanai par TIR karnetes procedūras nepabeigšanu paredzētā termiņa neievērošanas dēļ kompetentās muitas iestādes nezaudē nodokļu un citu maksājumu, kas maksājami saistībā ar starptautisku preču pārvadājumu, kas veikts, izmantojot TIR karneti, piedziņas tiesības;
2)
Regulas Nr. 1593/91 2. panta 2. un 3. punkts, aplūkojot tos kopā ar 1975. gada 14. novembrī Ženēvā parakstītās Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, 11. panta 1. un 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos ir noteikts tikai termiņš pierādījumu par attiecīgā pārvadājuma likumīgumu iesniegšanai, nevis termiņš pierādījumu par nodarījuma vai pārkāpuma izdarīšanas vietu iesniegšanai. Valsts tiesai saskaņā ar tās valsts tiesībās pierādījumu jomā pastāvošajiem kritērijiem ir jānosaka, vai tajā izskatāmajā konkrētajā gadījumā, ņemot vērā visus apstākļus, attiecīgie pierādījumi ir iesniegti paredzētajā termiņā. Tomēr valsts tiesai šis termiņš ir jāizvērtē, ņemot vērā Kopienu tiesības un tostarp to, ka, pirmkārt, šis termiņš nedrīkst būt pārāk garš, lai juridiski un faktiski būtu iespējams piedzīt citā dalībvalstī maksājamās summas, un, otrkārt, šim termiņam ir jābūt tādam, lai TIR karnetes turētājs neatrastos tādā situācijā, kad viņam faktiski nav iespējams sniegt šādus pierādījumus.
(1) OV C 183, 19.07.2008.
Full & Egal Universal Law Academy