7.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 267/18
Tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 17. septembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Glaxo Wellcome GmbH & Co./Finanzamt München II
(lieta C-182/08) (1)
(Brīvība veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīva aprite - Sabiedrību ienākuma nodoklis - Kapitālsabiedrības kapitāla daļu iegūšana - Nosacījumi, saskaņā ar kuriem, nosakot kapitāla daļu ieguvēja nodokļu bāzi, ņem vērā kapitāla daļu vērtības samazināšanos sakarā ar dividenžu izmaksāšanu)
2009/C 267/31
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesfinanzhof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Glaxo Wellcome GmbH & Co.
Atbildētājs: Finanzamt München II
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Bundesfinanzhof — EKL 43. un 56. panta interpretācija — Nodokļu maksātāja, kuram ir tiesības uz sabiedrību ienākuma nodokļa atlaidi, iegūtas kapitālsabiedrības, kurai ir neierobežots pienākums maksāt nodokļus, daļas — Valsts tiesiskais regulējums, kas, aprēķinot daļu ieguvēja nodokļa bāzi, paredz ņemt vērā daļu vērtības samazināšanos sakarā ar dividenžu izmaksāšanu gadījumos, kad daļas ir saņemtas no īpašnieka, kam ir tiesības uz sabiedrību ienākuma nodokļa atlaidi, bet neparedz nodokļa bāzes samazināšanu, ja daļas ir saņemtas no īpašnieka, kam nav tiesību uz šādu nodokļa atlaidi
Rezolutīvā daļa:
EK līguma 73.b pants (jaunajā redakcijā — EKL 56. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kapitāla daļu vērtības samazināšanās dividenžu izmaksāšanas rezultātā neietekmē nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzi, ja tas ir ieguvis kapitālsabiedrības rezidentes kapitāla daļas no to īpašnieka nerezidenta, bet, tās iegūstot no īpašnieka rezidenta, šāda vērtības samazināšanās samazina ieguvēja nodokļu bāzi.
Šis konstatējums attiecas uz gadījumiem, kad šāds tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kompetenču sabalansētu sadali starp dalībvalstīm nodokļu uzlikšanas jomā un novērstu pilnīgi fiktīvus mehānismus, kam nav nekāda sakara ar saimniecisku realitāti un kuru vienīgais mērķis ir baudīt nodokļu priekšrocības. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai pamata lietā piemērojamais tiesiskais regulējums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šos mērķus.
(1) OV C 197, 02.08.2008.
Full & Egal Universal Law Academy