31.7.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 209/5
Tiesas (otrā palāta) 2010. gada 3. jūnija spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ladbrokes Betting & Gaming Ltd, Ladbrokes International Ltd/Stichting de Nationale Sporttotalisator
(Lieta C-258/08) (1)
(EKL 49. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums - Azartspēles - Azartspēļu rīkošana internetā - Tiesiskais regulējums, ar ko atļauju paredz piešķirt tikai vienam uzņēmējam - Atteikums piešķirt azartspēļu rīkošanas atļauju uzņēmējam, kurš šādu atļauju ir saņēmis citās dalībvalstīs - Pamatojums - Samērīgums - Katra konkrētā pasākuma, ar kuru veic valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, pārbaude)
2010/C 209/06
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Hoge Raad der Nederlanden
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Ladbrokes Betting & Gaming Ltd, Ladbrokes International Ltd
Atbildētājs: Stichting de Nationale Sporttotalisator
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Hoge Raad der Nederlanden Den Haag — EKL 49. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, ar ko aizliedz organizēt azartspēles un rīkot derības, ja nav saņemta atļauja, un iespējamās atļaujas izsniegšanu paredz tikai vienam uzņēmumam, lai aizsargātu sabiedrības intereses un veselību — Atteikums piešķirt atļauju uzņēmumam (internetā), kurš jau ir saņēmis atļauju citās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstī, kur ir tā juridiskā adrese — Svarīgi vispārējo interešu iemesli
Rezolutīvā daļa:
1)
tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamata lietā, kas vērsts uz spēļu atkarības ierobežošanu, kā arī krāpšanas apkarošanu un kas patiesi veicina attiecīgā valsts tiesiskā regulējuma mērķu sasniegšanu, var tikt uzskatīts par tādu, kas ierobežo ar derībām saistītas darbības saskaņotā un sistemātiskā veidā arī tad, ja ekskluzīvās atļaujas īpašniekam vai īpašniekiem ir atļauts savu azartspēļu piedāvājumu padarīt atraktīvu tirgū ar jaunu azartspēļu ieviešanu un reklāmu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai ar nelegālajām spēlēm saistītas darbības attiecīgajā dalībvalstī var radīt ievērojamu problēmu, kuru risināt varētu legālo spēļu izplatība un vai šī izplatība nepastāv tādā apmērā, lai to varētu uzskatīt par nesavienojamu ar mērķi ierobežot minēto atkarību;
2)
piemērojot dalībvalsts tiesisko regulējumu azartspēļu jomā, kas atbilst EKL 49. pantam, valsts tiesai konkrētā gadījumā nav vienmēr jāpārbauda, vai izpildes pasākums, kas orientēts uz minētā tiesiskā regulējuma ievērošanu ir piemērots regulējumā izvirzītā mērķa sasniegšanai un vai tas atbilst samērīguma principam, ja šis pasākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu šī tiesiskā regulējuma lietderīgo iedarbību, un tas neietver nekādus papildu ierobežojumus salīdzinājumā ar tiem, kas izriet no šī tiesiskā regulējuma. Turklāt iesniedzējtiesā izskatāmās lietas risinājumu neietekmē apstāklis, ka šis izpildes pasākums tika pieņems valsts iestāžu iejaukšanās rezultātā, lai nodrošinātu valsts tiesiskā regulējuma ievērošanu vai arī pēc privātpersonas pieprasījuma civilprocesa ietvaros nolūkā aizsargāt tiesības, kas tai pienākas saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu;
3)
EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums kā pamata lietā, atbilstoši kuram azartspēļu organizēšanai un rīkošanai ir piemērojama ekskluzīvo tiesību sistēma, saskaņā ar kuru atļauja tiek piešķirta tikai vienam uzņēmējam un saskaņā ar kuru jebkuram citam uzņēmējam, tostarp arī citā dalībvalstī reģistrētam uzņēmējam, ir aizliegts attiecīgās dalībvalsts teritorijā ar interneta starpniecību piedāvāt pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī sistēma.
(1) OV C 223, 30.08.2008.
Full & Egal Universal Law Academy