3.7.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 179/6
Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 20. maija spriedums (Oberlandesgericht Oldenburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Arnold und Johann Harms als Gesellschaft bürgerlichen Rechts/Freerk Heidinga
(Lieta C-434/08) (1)
(Kopējā lauksaimniecības politika - Integrēta pārvaldības un kontroles sistēma noteiktām atbalsta shēmām - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - Vienreizējo maksājumu shēma - Tiesību uz maksājumu nodošana - Galīga nodošana)
2010/C 179/09
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Oldenburg
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Arnold und Johann Harms als Gesellschaft bürgerlichen Rechts
Atbildētājs: Freerk Heidinga
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Oldenburg — Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), 46. panta 2. punkta interpretācija — Vienošanās iekļauti noteikumi, ar kuriem formāli pilnīgi un galīgi tiek nodotas tiesības uz maksājumu, un ieguvējam kā formālam tiesību uz maksājumu īpašniekam tās jāizmanto, apsaimniekojot attiecīgās zemes platības, tomēr daļu no piešķirtajiem maksājumiem viņam ir jānodod atsavinātājam
Rezolutīvā daļa:
Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda vienošanās kā pamata prāvā, kuras priekšmets ir tiesību uz maksājumu galīgā nodošana un saskaņā ar kuru ieguvējam kā tiesību uz maksājumu īpašniekam ir pienākums izmantot šīs tiesības un nodot atsavinātājam bez jebkāda laika ierobežojuma visu vai daļu maksājumu, kuri ieguvējam šajā sakarā izmaksāti, ar minēto regulu tiek pieļauta ar nosacījumu, ka šādas vienošanās mērķis ir nevis atļaut atsavinātājam saglabāt tiesību uz maksājumu, kuras viņš ir formāli nodevis, daļu, bet, ņemot vērā šo tiesību uz maksājumu daļas vērtību, noteikt cenu, kas nolīgta visu tiesību uz maksājumu nodošanai.
(1) OV C 44, 21.02.2009.
Full & Egal Universal Law Academy