19.6.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 161/8
Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 29. aprīļa spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Solgar Vitamin's France, Valorimer SARL, Christian Fenioux, L'Arbre de Vie SARL, Source Claire, Nord Plantes EURL, RCS Distribution, Ponroy Santé, Syndicat de la Diététique et des Compléments Alimentaires/Ministre de l'Economie, des Finances et de l'Emploi, Ministre de la Santé, de la Jeunesse et des Sports, Ministre de l'Agriculture et de la Pêche
(Lieta C-446/08) (1)
(Direktīva 2002/46/EK - Dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz uztura bagātinātājiem - Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā - Maksimālais daudzums - Saskaņošana Eiropas Savienības līmenī - Trūkums - Dalībvalstu kompetence - Noteikumi, kuri ir jāievēro, un kritēji, kuri ir jāņem vērā, nosakot šo daudzumu - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir noteikts šis daudzums - Maksimālā daudzuma noteikšana nulles vērtībā)
2010/C 161/10
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Solgar Vitamin's France, Valorimer SARL, Christian Fenioux, L'Arbre de Vie SARL, Source Claire, Nord Plantes EURL, RCS Distribution, Ponroy Santé, Syndicat de la Diététique et des Compléments Alimentaires
Atbildētāji: Ministre de l'Economie, des Finances et de l'Emploi, Ministre de la Santé, de la Jeunesse et des Sports, Ministre de l'Agriculture et de la Pêche
Piedaloties: Syndicat de la Diététique et des Compléments Alimentaires
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvas 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (JO L 183, 51. lpp.) un īpaši tās 5. panta 4. punkta un 11. panta 2. punkta interpretācija — Dalībvalstu kompetence noteikt vitamīnu un minerālvielu atļauto maksimālo daudzumu uztura bagātinātājos, ja šajā jomā nav Kopienu tiesiskā regulējuma — Kritēriji, kas ir jāņem vērā, nosakot maksimālo daudzumu — Dalībvalstu iestāžu noteikts pilnīgs fluora aizliegums, izņemot minētās direktīvas 12. pantā paredzētos noteikumus — Kvantitatīvs tirdzniecības ierobežojums, kas ir pretrunā EKL 28. un 30. pantam
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem ir jāinterpretē tādējādi, ka, neskarot EK līgumu, dalībvalstīm joprojām ir pilnvaras noteikt tiesisko regulējumu par vitamīnu un minerālvielu, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālo daudzumu tikmēr, kamēr Eiropas Komisija šo daudzumu nav noteikusi saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 4. punktu;
2)
papildus pienākumam ievērot EKL 28. un 30. pantu dalībvalstīm ir arī pienākums ievērot Direktīvas 2002/46 5. panta 1. un 2. punktā ietvertos apstākļus, tostarp prasību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem, novērtēt risku, lai noteiktu vitamīnu un minerālvielu, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālo daudzumu, gaidot, kamēr Komisija šo daudzumu nosaka, pamatojoties uz minētā 5. panta 4. punktu;
3)
Direktīva 2002/46 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda tiek aplūkota pamata lietā, kad, nosakot minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālo daudzumu, nav iespējams precīzi aprēķināt šīs minerālvielas daudzumu, kas tiek iegūts no citiem pārtikas avotiem, un tik ilgi, kamēr Eiropas Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 4. punktu nav noteikusi vitamīnu un minerālvielu, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālo daudzumu, ja pastāv risks, ka šis daudzums sasniedz augstāko šai attiecīgajai minerālvielai noteikto drošības līmeni, un ar nosacījumu, ka tiek ievērots EKL 28. un 30. pants, dalībvalsts var noteikt minēto maksimālo daudzumu nulles vērtībā, neizmantojot šīs pašas direktīvas 12. pantā paredzēto procedūru;
4)
Direktīvas 2002/46 5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas, ka piemērota etiķete varētu atturēt patērētāju grupu, kurai tā ir paredzēta, izmantot uzturvielu, kurai, to lietojot nelielās devās, ir labvēlīga iedarbība uz šo grupu, nav svarīgs apstāklis vitamīnu un minerālvielu, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālā daudzuma noteikšanai. Atšķirību starp dažādu patērētāju grupu jutības līmeņiem ņemšana vērā var ļaut dalībvalstij piemērot visiem iedzīvotājiem tādu maksimālo daudzumu, kurš ir pielāgots īpašai patērētāju grupai, piemēram, bērniem, vienīgi tad, ja šis pasākums ir ierobežots ar to, kas ir nepieciešams, lai nodrošināto to personu veselības aizsardzību, kuras ietilpst šajā grupā, ja minētais pasākums ir samērīgs ar noteikto mērķi un ja šo mērķi nevar sasniegt, piemērojot mazāk ierobežojošus pasākumus tirdzniecībai Eiropas Savienības iekšienē, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;
5)
Direktīva 2002/46 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā vitamīnu un minerālvielu, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā, maksimālā daudzuma noteikšana, ja, tā kā nav apdraudējuma personu veselībai, šiem vitamīniem un šīm minerālvielām nav noteikts augstākais drošais daudzums, ja vien šāds pasākums nav pamatots ar piesardzības principu, un ja, veicot zinātnisku riska novērtējumu, tiek atklāts, ka pastāv neskaidrības par patiesu risku veselībai esamību vai pakāpi. Pēc tam, kad ir noteikts šis augstākais drošais daudzums, nevar izslēgt iespēju šādu maksimālo daudzumu noteikt ievērojami zemāku par minēto daudzumu, ja šī maksimālā daudzuma noteikšanu var pamatot, ņemot vērā Direktīvas 2002/46 5. panta 1. un 2. punktā minētos apstākļus, ja tas atbilst samērīguma principam. Šis novērtējums katrā attiecīgajā gadījumā ir jāveic iesniedzējtiesai.
(1) OV C 327, 20.12.2008.
Full & Egal Universal Law Academy