22.5.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 134/7
Tiesas (trešā palāta) 2010. gada 25. marta spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Helmut Müller GmbH/Bundesanstalt für Immobilienaufgaben
(Lieta C-451/08) (1)
(Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras - Būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi - Jēdziens - Publisko tiesību iestādes veikta tāda zemes gabala pārdošana, kurā ieguvējs vēlāk ir paredzējis veikt būvdarbus - Būvdarbi, kas atbilst pašvaldības noteiktajiem pilsētbūvniecības attīstības mērķiem)
2010/C 134/10
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberlandesgericht Düsseldorf
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Helmut Müller GmbH
Atbildētāja: Bundesanstalt für Immobilienaufgaben
Piedaloties: Gut Spascher Sand Immobilien GmbH, Ville de Wildeshausen
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) –Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu [publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu] slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 3. punkta interpretācija (OV L 134, 11. lpp.) — Jēdzieni “publiskais būvdarbu līgums” un “publisko būvdarbu koncesija” — Pienākums izsludināt konkursu zemesgabala pārdošanai, ko veic trešā persona, kur uz šī zemesgabala ieguvējam vēlāk ir jāveic publiskos būvdarbus, kas atbilst administratīvā apgabala noteiktiem pilsētbūvniecības attīstības mērķiem un kur šis apgabals ir apstiprinājis projektu pirms pirkuma līguma noslēgšanas
Rezolutīvā daļa:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, piegādes publiskā iepirkuma līgumu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā ietvertais jēdziens “būvdarbu publiskā iepirkuma līgumi” neprasa, lai būvdarbi, kuri ir līguma priekšmets, materiālā vai fiziskā nozīmē tiktu veikti līgumslēdzējas iestādes labā, ja šie būvdarbi tiek veikti šīs iestādes tiešu ekonomisko interešu nolūkā. Pēdējo minēto nosacījuma izpildi nevar nodrošināt ar to, ka attiecīgā iestāde īsteno regulējuma pieņemšanas kompetenci pilsētbūvniecības jomā;
2)
jēdziena “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums” Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē pamatā ir prasība, lai būvdarbus, kas ir līguma priekšmets, tieši vai netieši veic uzņēmējs, un šī pienākuma izpildi var pieprasīt, ceļot prasību tiesā saskaņā ar valsts tiesībām;
3)
saskaņā ar Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto trešo variantu “līgumslēdzējas iestādes norādītās prasības” nenozīmē tikai to, ka valsts iestāde ir izskatījusi atsevišķus tai iesniegtos būvniecības plānus vai pieņēmusi lēmumu, īstenojot savu kompetenci pilsētbūvniecības regulējuma pieņemšanas jomā;
4)
tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, nevar uzskatīt, ka pastāv būvdarbu koncesija Direktīvas 2004/18 1. panta 3. punkta izpratnē;
5)
tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, Direktīvas 2004/18 noteikumi nav piemērojami situācijā, kad viena valsts iestāde pārdod zemes gabalu uzņēmumam, bet otrai valsts iestādei attiecībā uz šo zemes gabalu ir nodoms izsludināt būvdarbu publiskā iepirkuma procedūru, kaut gan formāli vēl nav izlemts veikt šī publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.
(1) OV C 06, 10.01.2009.
Full & Egal Universal Law Academy