31.7.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 209/6
Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 3. jūnija spriedums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Caja de Ahorros y Monte de Piedad de Madrid/Asociación de Usuarios de Servicios Bancarios (Ausbanc)
(Lieta C-484/08) (1)
(Direktīva 93/13/EEK - Ar patērētājiem noslēgti līgumi - Noteikumi, kuros ir noteikts galvenais līguma priekšmets - To negodīguma pārbaude tiesā - Izslēgšana - Stingrākas valsts tiesību normas augstāka patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanai)
2010/C 209/07
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Tribunal Supremo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Caja de Ahorros y Monte de Piedad de Madrid
Atbildētāja: Asociación de Usuarios de Servicios Bancarios (Ausbanc)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tribunal Supremo — EKL 2. panta, 3. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 4. panta 1. punkta, kā arī 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 29. lpp.) 4. panta 2. punkta un 8. panta interpretācija — Stingrākas valsts tiesību normas, lai patērētājam garantētu augstāku aizsardzības līmeni — To noteikumu pārbaude, kuros noteikts līguma galvenais priekšmets vai cenas un atlīdzības atbilstīgums pakalpojumiem vai precēm, kas par to jānodrošina
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts un 8. pants ir interpretējami tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tiek aplūkots pamata prāvā un kas atļauj tiesā pārbaudīt tādu līguma noteikumu negodīgumu, kuros ir definēts līguma galvenais priekšmets vai noteikta cenas un atlīdzības atbilstība pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, pat ja šie noteikumi ir formulēti vienkāršā un skaidri saprotamā valodā;
2)
EKL 2. pants, 3. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 4. panta 1. punkts pieļauj tādu Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkta un 8. panta interpretāciju, saskaņā ar kuru dalībvalstis var paredzēt tādu valsts tiesisko regulējumu, kas atļauj tiesā pārbaudīt tādu līguma noteikumu negodīgumu, kuros ir definēts līguma galvenais priekšmets vai noteikta cenas un atlīdzības atbilstība pakalpojumiem vai precēm, kas par to saņemtas, pat ja šie noteikumi ir formulēti vienkāršā un skaidri saprotamā valodā.
(1) OV C 19, 24.01.2009.
Full & Egal Universal Law Academy