12.4.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 92/20
Prasība, kas celta 2008. gada 18. februārī — Eiropas Kopienu Komisija/Grieķijas Republika
(Lieta C-61/08)
(2008/C 92/38)
Tiesvedības valoda — grieķu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — G. Zavvos un H. Støvlbæk)
Atbildētāja: Grieķijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, pieņemot un paturot spēkā Notariālo darbību kodeksa 19. panta 1. punktu (Likums Nr. 2830/2000), Grieķijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un it īpaši EK līguma 43. un 45. pants, kā arī Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīva 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību (1);
—
piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Grieķijas iestādes apgalvo, ka uz notāru darbību neattiecas EKL 43. pants, jo tā ietilpst EKL 45. panta piemērošanas jomā. Minētās iestādes norāda, ka notāri ir uzskatāmi par valsts ierēdņiem, kas piešķir notariāli apstiprinātajiem dokumentiem lielāku ticamību un efektivitāti, kas ir līdzīga tiesu nolēmumiem, izmantojot valsts zīmogu, notāru ierēdņu statusu, to juridiskā padomdevēja lomu, kā arī virkni citu darbību. Grieķijas iestādes arī atsaucas uz teritorialitātes principu, saskaņā ar kuru Grieķijas notāriem nav atļauts veikt savu darbību citos apgabalos.
2.
Komisija uzskata, ka EKL 43. pants ir viena no Kopienu pamatnormām un tam, sākot no pārejas perioda beigām, ir tieša iedarbība dalībvalstīs. Tā mērķis ir nodrošināt, lai pret ikvienu dalībvalsts pilsoni, kurš, kaut vai tikai otrās dzīvesvietas ietvaros, uzturas citā dalībvalstī, lai tajā nodarbotos ar kādu brīvo profesiju, pastāvētu tāda pati attieksme kā pret valsts iedzīvotājiem, un aizliedz jebkādu valsts tiesību aktu radītu diskrimināciju pilsonības dēļ.
3.
EKL 45. panta 1. punktā paredzētie uzņēmējdarbības veikšanas brīvības izņēmumi būtu jāattiecina tikai un vienīgi uz tādām darbības jomām, kas “ir tieši un konkrēti saistītas ar valsts varas īstenošanu” (2). Komisija uzskata, ka neviena no Grieķijas iestāžu norādītajām īpašajām iezīmēm vai darbībām nav tieši un konkrēti saistīta ar valsts varas īstenošanu, kā to paredz Eiropas Kopienu Tiesas (turpmāk tekstā — “Tiesa”) judikatūra, un līdz ar to nevar pamatot pilsonības prasību.
4.
Tiesa ir atzinusi, ka kritērijs “tieši un konkrēti saistīts” neattiecas uz palīgpienākumu un sagatavošanas pienākumu izpildi saistībā ar valsts varas, kas pieņem galīgo lēmumu, īstenotajiem pienākumiem. Turklāt Tiesa, izskatot privāto apsardzes uzņēmumu situāciju, ir nospriedusi — lai šie uzņēmumi būtu tieši un konkrēti saistīti ar valsts varas īstenošanu, iesaistītajām personām būtu jāpastāv “ierobežojošām pilnvarām” (3), kas šajā gadījumā tā nav.
5.
Kā izriet no Tiesas judikatūras analīzes, valsts varas īstenošanu nevajadzētu sajaukt ar darbību, kas tiek veikta vienīgi sabiedrības interešu labā. Ar to vien, ka privātpersonai vai uzņēmumam ir pienākums kaut kādā mērā rīkoties sabiedrības interešu labā, nepietiek, lai šo funkciju varētu uzskatīt par valsts varas īstenošanu.
6.
Komisija uzskata, ka notāru darbībai ir piemērojama Direktīva 89/48, jo tā ir profesija, kuras veikšanai nepieciešamā kvalifikācija ir noteikta tiesību aktos, un no šīs direktīvas piemērošanas nav iespējams izvairīties, atsaucoties uz suverēnu tiesību piešķiršanu notāriem, šādu iemeslu dēļ:
a)
šāda piešķiršana nav uzskatāma par tiešu un konkrētu saistību ar valsts varas īstenošanu, kas varētu pamatot pilsonības nosacījuma ieviešanu, un
b)
pat pieņemot, ka notārus varētu uzskatīt par parastiem civildienesta ierēdņiem, kas tie tomēr nav, jo nepastāv nekādas atkarības un atalgojuma attiecības kā valsts ierēdņiem, uz tiem tāpat attiektos šī direktīva, jo tā principā ir piemērojama arī civildienestam.
(1) OV L 19, 24.01.1989., 16. lpp.
(2) Eiropas Kopienu Tiesas 1998. gada 29. oktobra spriedums lietā C-114/97 Komisija/Spānija (Recueil, I-6717. lpp., 35. punkts).
(3) Ibid, 37. punkts.
Full & Egal Universal Law Academy