7.6.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 142/10
Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 28. februārī iesniegusi K & L Ruppert Stiftung & Co. Handels-KG par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. decembra spriedumu Lietā T-86/05, K & L Ruppert Stiftung & Co. Handels-KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
(Lieta C-90/08 P)
(2008/C 142/16)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: K & L Ruppert Stiftung & Co. Handels-KG (pārstāve — D. Spohn, Rechtsanwältin)
Citi Lietas dalībnieki: 1. Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi); 2. Natália Cristina Lopes de Almeida Cunha; 3. Cláudia Couto Simões; 4. Marly Lima Jatobá
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
apstrīdētā Pirmās instances tiesas 2007. gada 12. decembra sprieduma Lietā T-86/05 rezolutīvās daļas 1. punktu atcelt pilnā apmērā un rezolutīvās daļas 2. punktu grozīt tādā ziņā, ka ITSB pats sedz visus savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina visus prasītājas tiesāšanās izdevumus;
—
piespriest ITSB atlīdzināt arī turpmākus tiesāšanās izdevumus.
Pirmajā instancē izvirzīto prasījumu uzturēšana:
—
pilnā apmērā atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 7. decembra lēmumu R 0328/2004-1;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Pirmās instances tiesa apelācijas sūdzības iesniedzējas prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes lēmumu esot noraidījusi, pamatojot ar to, ka ITSB Iebildumu nodaļa, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas lūgumu pagarināt termiņu, kas tika noteikts pierādījumu agrāko preču zīmju izmantošanai sniegšanai iebildumu procesā, esot pareizi piemērojusi Regulas Nr. 2868/95 71. noteikuma 1. punkta otro teikumu, un ka šajā gadījumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas novēloti iesniegto pierādījumu ņemšanu vērā ITSB neesot bijis nekādas rīcības brīvības.
Apelācijas sūdzība balstās uz šādiem Pirmās instances tiesas pieļautajiem Kopienu tiesību pārkāpumiem.
1)
Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 2868/95 71. noteikuma 1. punkta otro teikumu, šo noteikumu interpretējot nepareizi. Pirmās instances tiesa it īpaši neesot ievērojusi, ka Regulā Nr. 40/94 nav paredzēts regulējums attiecībā uz iespējamiem termiņa pagarināšanas pamatiem. Tāpat tā neesot ievērojusi, ka attiecīgajā laikposmā Regulas Nr. 2868/95 71. noteikuma 1. punkts nebija konkretizēts ar iebildumu sniegšanas norādījumiem vai citiem ITSB izdotajiem noteikumiem, kādēļ rīcībā neesot bijušas nekādas pieļaujamo termiņa pagarināšanas iemeslu interpretācijas iespējas. Līdz ar to Pirmās instances tiesa pamatā esošos Lietas apstākļus neesot apskatījusi pilnībā, respektīvi, esot nepareizi interpretējusi Regulas Nr. 2868/95 71. noteikuma 1. punkta otro teikumu.
2)
Pirmās instances tiesa nav ievērojusi arī tai saistošo pienākumu norādīt pamatojumu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas faktu izklāstu, ka uz termiņa pagarināšanas lūguma iesniegšanas brīdi nepastāvēja nedz tiesību aktos noteikts termiņa pagarināšanas lūgumu izvērtēšanas regulējums, nedz arī interpretācijas pamats, tā neesot izskatījusi. Tā kā termiņa pagarināšanas lūgumam esot bijis pievienots pamatojums, Pirmās instances tiesai turklāt esot bijis jāizklāsta, no kāda tiesību pamata izriet tas, ka termiņa pagarināšanas lūguma pamatojums uzskatāms par nepietiekamu.
3)
Pirmās instances tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, šo noteikumu interpretējot nepareizi, proti, uzskatot, ka ITSB neesot nekādas rīcības brīvības tomēr ņemt vērā pierādījumus, kas iebildumu procesā tika iesniegti ar nokavējumu. Tā neesot ievērojusi, ka Apelāciju padomēm katrā ziņā esot jāīsteno rīcības brīvība un Regulas Nr. 40/94 43. panta noteikumi un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 2. punkta otrais teikums to neizslēdzot.
Full & Egal Universal Law Academy