5.7.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 171/14
Apelācijas sūdzība, ko Efkon AG2008. gada 3. aprīlī iesniedza par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2008. gada 22. janvāra spriedumu lietā T-298/04 Efkon AG/Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-146/08 P)
(2008/C 171/25)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Efkon AG (pārstāvis — M. Novak, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
kā prettiesisku atcelt apstrīdēto Pirmās instances tiesas 2008. gada 22. janvāra spriedumu lietā T-298/04 un uzdot Pirmās instances tiesai veikt pienācīgu tiesvedību un pieņemt nolēmumu pēc būtības;
—
kā prettiesisku atcelt apstrīdēto direktīvas noteikumu atbilstoši prasībā iekļautajiem prasījumiem un piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
—
turpmāk — konstatēt, ka 2008. gada 22. janvāra spriedums kā 2004. gada 21. jūlijā celtās prasības iznākums izraisa Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta pārkāpumu pārmērīgi ilgas tiesvedības dēļ un jau uz šī pamata prasītājai ir jāpiešķir tiesību aizsardzība.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzību par minēto Pirmās instances tiesas spriedumu pamato ar EKL 230. panta 4. punkta kļūdainu interpretāciju un tiesvedības gaitā pieļautajiem procesuālajiem trūkumiem.
Pirmās instances tiesa prasību esot noraidījusi kā nepamatotu, balstoties uz to, ka apstrīdētais tiesību akts apelācijas sūdzības iesniedzēju neskar tieši un individuāli EKL 230. panta 4. punkta izpratnē.
Šis tiesību uzskats esot tiesiski kļūdains. Pirmās instances tiesa neesot ievērojusi, ka iejaukšanās intelektuālajā īpašumā pati par sevi izraisot individuālu un tiešu skaršanu, kas novedot pie individuālas un tiešas skaršanas EKL 230. panta 4. punkta izpratnē. Patenta būtība esot tā, ka noteiktam tiesību subjektam tiekot piešķirtas ekskluzīvas laika ziņā ierobežotas tiesības. Šādas tiesības varot piešķirt obligāti tikai vienam tiesību subjektam. Šo tiesību neesot nevienam citam, kādēļ iejaukšanās šajās tiesībās ar Kopienu tiesību aktu nepieciešami izraisot tiešu un individuālu skaršanu.
Pirmās instances tiesas arguments, ka bez apelācijas sūdzības iesniedzējas esot arī citi ceļa nodevas elektronisko sistēmu piedāvātāji, kas, iespējams, tiekot skarti apelācijas sūdzības iesniedzējai līdzīgā veidā un tādējādi tieša un individuāla skaršana nepastāvot, neesot pārliecinošs. Tieša un individuāla skaršana EKL 230. panta 4. punkta izpratnē nevarētu būt izslēgta tādēļ, ka pastāv ari citi apstrīdētā tiesību akta adresāti, ja tiem tomēr nav patenta.
Apelācijas sūdzības iesniedzējas paziņojuma, no kā izrietot, ka tā esot izstrādājusi ISO-CALM infrasarkano standartu un par to saņēmusi valsts prēmiju, noraidīšana esot tiesību tikt uzklausītam pārkāpums. Visbeidzot, četru gadu tiesvedības termiņu nevarot akceptēt un tas pats par sevi esot smags procesuālais trūkums.
Full & Egal Universal Law Academy