7.6.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 142/20
Prasība, kas celta 2008. gada 15. aprīlī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-153/08)
(2008/C 142/33)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un L. Lozano Palacios)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, paturot spēkā nodokļu tiesību aktus, kuros noteikts nodoklis visiem ienākumiem no loterijām, spēlēm un derībām, kas organizētas ārpus Spānijas Karalistes, lai gan ienākumi no loterijām, spēlēm un derībām, kas organizētas Spānijas Karalistē, ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir saskaņā ar Kopienu tiesībām un it īpaši EKL 49. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pantu;
—
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem ienākumi no laimesta loterijās, spēlēs un derībās, ko organizē valsts uzņēmums Loterías y Apuestas del Estado un autonomo kopienu organizācijas vai iestādes, kā arī no izlozēm, ko organizē Spānijas Sarkanais krusts vai Organización Nacional de Ciegos Españoles, ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa. Tomēr ienākumi no loterijām, spēlēm un derībām, ko organizējuši citi vietējie vai ārvalstu uzņēmumi, ieskaitot tādus, kas atrodas ES vai EEZ dalībvalstīs, tiek ieskaitīti nodokļu bāzē un tiek aplikti ar progresīviem nodokļiem.
Komisija it īpaši atsaucas uz spriedumiem lietās Lindman (1) un Safir (2) un atgādina, ka saskaņā ar judikatūru loteriju organizēšana ir jāuzskata par “pakalpojumu” Līguma izpratnē. Tāpat saskaņā ar judikatūru EKL 49. pantā ir aizliegti jebkādi pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi un šķēršļi, pat ja tie ir vienādi piemērojami vietējiem un citu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, un aizliegta tādu valsts normatīvo aktu piemērošana, kas vairāk apgrūtina pakalpojumu sniegšanu starp dalībvalstīm nekā vietēja rakstura pakalpojumu sniegšanu vienā dalībvalstī. Ievērojot spēļu nozares iezīmes, judikatūrā ir pieļauti zināmi dalībvalstu paredzēti ierobežojumi, ja tiek pierādīts, ka pasākums ir piemērots un samērīgs, kā arī nav diskriminējošs.
Komisija uzskata, ka Spānijas tiesību akti ir diskriminējoši, jo atbrīvojums no nodokļa ir noteikts tikai dažiem precīzi noteiktiem uzņēmumiem un minētā priekšrocība ir liegta citu dalībvalstu uzņēmumiem, kam ir tādas pašas iezīmes vai tādi paši mērķi kā tiesību normā, kurā paredzēts atbrīvojums, nosauktajiem Spānijas uzņēmumiem. Tāpēc, kaut gan Spānijas iestādes valsts pienākumu neizpildes procedūrā mēģināja pierādīt, ka apstrīdētie tiesību akti ir piemērots pasākums un ir samērīgi ar izvirzīto patērētāju aizsardzības un sociālo mērķi, tas nav pierādīts un attiecīgos tiesību aktus nekādā ziņā nevar uzskatīt par saderīgiem ar Kopienu tiesībām, jo tie tomēr ir diskriminējoši.
(1) Tiesas 2003. gada 13. novembra spriedums Lietā C-42/02 Lindman (Recueil, I-13519. lpp.).
(2) Tiesas 1998. gada 28. aprīļa spriedums Lietā C-118/96 Safir (Recueil, I-1897. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy