2.8.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 197/12
Prasība, kas celta 2008. gada 20. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-211/08)
(2008/C 197/19)
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un R. Vidal Puig)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, atsakoties Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem atmaksāt ārstēšanās izmaksas, kas viņiem radušās citā dalībvalstī sakarā ar aprūpi slimnīcā, kas saņemta saskaņā ar 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem [algotiem darbiniekiem, pašnodarbinātām personām] un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (turpmāk tekstā — “Regula Nr. 1408/71”), 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu, tiktāl, ciktāl atmaksājamo izmaksu apmērs, kas piemērojams dalībvalstī, kur sniegta attiecīgā aprūpe, ir mazāks par Spānijas tiesību aktos paredzēto, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Līguma 49. pantā paredzētos pienākumus;
—
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Spānijas tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā noteic, ka valsts veselības aprūpes sistēmas apmaksātie slimnīcu pakalpojumi, izņemot ļoti ārkārtējus “steidzamas, neatliekamas un vitāli svarīgas aprūpes” gadījumus, jāsniedz pašai sistēmai. Līdz ar to, ja Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas dalībnieks īslaicīgi dodas uz citu dalībvalsti un minētās uzturēšanās laikā saņem no ārstnieciskā viedokļa vajadzīgu aprūpi slimnīcā saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu, viņa veiktās izmaksas Spānijas iestādes neatmaksā.
2.
Ja saistībā ar aprūpi slimnīcā atmaksājamo izmaksu apmērs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesisko regulējumu ir mazāk labvēlīgs par Spānijas tiesību aktos paredzēto, Spānijas iestāžu atteikums atmaksāt starpību var atturēt Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas dalībniekus no došanās uz attiecīgo dalībvalsti nolūkā saņemt ar veselības aprūpi nesaistītus pakalpojumus (piemēram, izglītības vai tūrisma pakalpojumus) vai mudināt uz turieni jau devušos [sistēmas] dalībniekus pasteidzināt savu atgriešanos, lai Spānijā saņemtu bezmaksas aprūpi slimnīcā. Tādējādi strīdīgie Spānijas tiesību akti var ierobežot gan ar veselības aprūpi nesaistīto pakalpojumu, kas sākotnēji mudinājuši [sistēmas] dalībnieku doties uz citu dalībvalsti, gan turpmāko veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar Regulas Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumā noteikto.
3.
Iepriekš minētie pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi nav pamatoti atbilstoši Līgumam. Proti, Spānijas iestādes nav pierādījušas, ka minētie ierobežojumi būtu vajadzīgi, lai novērstu Spānijas valsts veselības aprūpes sistēmas finanšu līdzsvara būtisku apdraudējumu. Līdz ar to jāsecina, ka strīdīgie tiesību akti ir pretrunā EKL 49. pantam.
(1) OV L 149, 2. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy