30.8.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 223/22
Apelācijas sūdzība, ko 2008. gada 29. maijāMassimo Giannini iesniedzis par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T-100/04 (Massimo Giannini/Komisija)
(Lieta C-231/08)
(2008/C 223/34)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Massimo Giannini (pārstāvji — L. Levi un C. Ronzi, avocats)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T-100/04;
—
tā rezultātā apmierināt Pirmās instances tiesā izvirzītos prasītāja prasījumus, proti,
—
atcelt konkursa COM/A/9/01 atlases komisijas lēmumu neiekļaut prasītāju rezerves sarakstā, kas prasītājam paziņots ar 2003. gada 11. jūnija vēstuli, kā arī vajadzības gadījumā atcelt lēmumu, ar kuru noraidīts prasītāja pieteikums pārskatīt lēmumu, kas prasītājam paziņots ar 2003. gada 8. jūlija vēstuli, un atcelt lēmumu, ar kuru noraidīta prasītāja sūdzība un kas prasītājam paziņots ar 2003. gada 2. decembra vēstuli;
—
atlīdzināt procentus un materiālos zaudējumus, kas novērtēti, pirmkārt, kā starpība starp bezdarba pabalstu, kas saņemts pēc pagaidu darbinieka līguma beigām, un A 7/4 pakāpes ierēdņa algu, un, otrkārt, pēc bezdarba perioda — kā A 7/5 pakāpes ierēdņa atalgojuma summa, atlīdzināt morālo kaitējumu, kas ir novērtēts 1 euro apmērā;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus pirmās instances un apelācijas tiesvedības tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojot savu apelācijas sūdzību, būtībā izvirza trīs galvenos pamatus.
Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs vispirms pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā esot pārkāpusi tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un it īpaši tiesības uz laicīgu lietas izskatīšanu. No lietas ierosināšanas Pirmās instances tiesā līdz pārsūdzētā sprieduma pasludināšanai faktiski esot pagājuši četri gadi. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka neviens ārkārtas apstāklis šajā gadījumā neattaisnojot tādu ilgumu. Šīs lietas materiāli neesot bijuši nedz sevišķi apjomīgi, nedz juridiski sarežģīti, un process esot bijis patiesi nozīmīgs apelācijas sūdzības iesniedzējam.
Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu 4., 27. un 29. pantu un neesot ievērojusi ne dienesta intereses, ne pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, kas attiecas uz iestādēm saistībā ar to pagaidu darbiniekiem un ierēdņiem. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Pirmās Instances tiesa šajā sakarā esot sajaukusi stāšanos Kopienu civildienestā, izturot vispārēju konkursu, kurā tiek izveidots rezerves saraksts pieņemšanai darbā, ar tādu personu karjeras veidošanu, kuras darbā jau tikušas pieņemtas saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētiem pārcelšanas amatā un paaugstināšanas mehānismiem.
Visbeidzot, trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz to, ka Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā pienākumu pamatot spriedumus, nediskriminācijas un tiesību uz aizstāvību principus, kā arī sagrozījusi tās vērtējumam iesniegtos pierādījumus. Šis pēdējais pamats ir sadalīts trīs daļās.
Trešā pamata pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav ievērojusi ne nediskriminācijas principu, ne pienākumu norādīt pamatojumu un pierādījumu sniegšanas noteikumus, atzīdama, ka dažu konkursa pretendentu zināšanas par dokumentu, kas bija rakstiskā pārbaudījuma pamatā, neietverot nediskriminācijas principa pārkāpumu, un nenoteikdama atbildētājai pienākumu iesniegt konkrētus pierādījumus par diskriminācijas neesamību saistībā ar šo apstākli.
Šī pamata otrajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza nediskriminācijas principa pārkāpumu un Pirmās instances tiesas vērtējumam iesniegto pierādījumu sagrozīšanu, jo tā esot uzskatījusi, ka atlases komisijas sastāvs esot bijis pietiekami stabils, lai nodrošinātu pretendentu objektīvu salīdzināšanu un novērtēšanu, lai gan lietas materiāli turpretī liecinot par pietiekamas stabilitātes neesamību šīs komisijas sastāvā un par to, ka atbildētāja Pirmās instances tiesai nav darījusi zināmus vairākus būtiskus faktiskus apstākļus.
Visbeidzot, šī pamata trešajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka ir atkārtoti pārkāpts nediskriminācijas princips un pierādījumu sniegšanas noteikumus, kā arī tiesības uz aizstāvību, kas ir saistītas ar Pirmās instances tiesas secinājumiem par atlases komisijas locekļu objektivitāti.
Full & Egal Universal Law Academy