13.9.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 236/6
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Izteikts ar Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia (Itālija) 2008. gada 19. jūnija rīkojumu — Federutility u.c./Autorità per l'energia elettrica e il gas
(Lieta C-265/08)
(2008/C 236/09)
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Amministrativo Regionale per la Lombardia
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Federutility, Assogas, Libarna Gas spa, Collino Commercio spa, Sadori gas spa, Egea Commerciale, E.On Vendita srl, Sorgenia spa
Atbildētāja: Autorità per l'energia elettrica e il gas
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK (1) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu 23. pants saskaņā ar principiem, kuri izriet no EK līguma, ir interpretējams tādā nozīmē, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesību noteikums (un saskaņā ar to veikti pasākumi), ar kuru pēc 2007. gada 1. jūlija tiek atstātas spēkā valsts regulatora tiesības noteikt tādas bāzes cenas dabasgāzes piegādei vietējiem patērētājiem (valsts tiesiskajā regulējumā nenoteikta un nedefinēta kategorija, kura pati par sevi nenorāda uz atsevišķiem sociāli-ekonomiski neizdevīgiem apstākļiem, ar kuriem varētu attaisnot šādu cenu noteikšanu), kuras izplatītājiem un piegādātājiem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ietvaros ir pienākums iekļaut savos komercpiedāvājumos?
2)
Vai šis tiesību noteikums (23. pants) ir interpretējams kopā ar Direktīvas 2003/55/EK 3. pantu (kurā ir paredzēts, ka dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, var vispārīgās ekonomiskās interesēs uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras — tiktāl, ciktāl tas ir nozīmīgi šajā lietā, — var attiekties uz piegāžu cenu) tādā nozīmē, ka ar minētajiem Kopienu tiesību noteikumiem tiek pieļauts tāds valsts tiesību noteikums, ar kuru, ņemot vērā īpašus tirgus apstākļus — tirgū, kurā vēl joprojām nav “efektīvas konkurences” raksturiezīmes — vismaz tiktāl, ciktāl tas attiecas uz vairumtirdzniecību, atļauj valsts iestādei noteikt dabasgāzes bāzes cenu, kuru katram piegādātājam universālā pakalpojuma ietvaros ir obligāti jānorāda savos komercpiedāvājumos saviem vietējiem patērētājiem, neskatoties uz to, ka visus patērētājus ir jāuzskata par “brīviem”?
(1) OV L 176, 57. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy