8.11.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 285/17
Apelācijas sūdzība, ko par 2008. gada 19. maija spriedumu lietā T-220/07 Transports Schiocchet — Excursions/Komisija 2008. gada 21. jūlijā iesniegusi Transports Schiocchet — Excursions SARL
(Lieta C-335/08 P)
(2008/C 285/28)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Transports Schiocchet — Excursions SARL (pārstāvis — D. Schönberger, advokāts)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 19. maija rīkojumu;
—
izskatot lietu pēc būtības, apmierināt pirmajā instancē izvirzītās prasības un līdz ar to pasludināt galīgo spriedumu tiesvedībā;
—
pakārtoti, nosūtīt lietu Pirmās instances tiesai atkārtotai izskatīšanai;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza trīs pamatus.
Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu, kurš ir piemērojams Kopienu tiesiskās kārtības lēmumiem, EK līguma 235. pantu un 288. panta otro daļu, kā arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13. pantu, jo apstrīdētā rīkojuma 39. punktā Pirmās instances tiesa ir nolēmusi, ka fakts, ka prasītāja valsts tiesā ir iesniegusi prasību, nedz pārtrauc, nedz aptur noilguma termiņu, lai gan iepriekšējos nolēmumos, kam ir res judicata spēks, Pirmās instances tiesa tieši pretēji ir iedrošinājusi celt prasību valsts tiesās.
Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz vairākām kļūdām, kuras Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi, novērtējot ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nosacījumus, uz kļūdām, kas izriet no apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības pieteikuma prasījumu un faktu sagrozīšanas, EKL 288. panta otrās daļas, kā arī EKL 230. panta, saistībā ar apgalvoto Komisijas nostājas atbalstu no valsts tiesu puses un laikposma, kurā tika nodarīti zaudējumi, novērtēšanu.
Trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz Regulas 684/92 (1) 4. panta 2. punkta un 2. panta 1.3 punkta pārkāpumu, jo Pirmās instances tiesa, vadoties pēc Komisijas sniegtās interpretācijas, apelācijas sūdzības iesniedzējas konkurentu darbības kļūdaini ir kvalificējusi kā “speciālu reisu” (4. panta 2. punkts), kuram nav nepieciešama atļauja, lai gan šajā gadījumā runa ir par paralēlu vai pagaidu reisu (2. panta 1.3 punkts), kurš ir pakļauts tādiem pašiem noteikumiem kā apelācijas sūdzības iesniedzējas veiktie regulārie reisi.
(1) OV L 74, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy