8.11.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 285/30
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-429/04 Trubowest Handel GmbH, Viktor Makarov/Padome, Komisija 2008. gada 23. septembrī iesniedza Trubowest Handel GmbH, Viktor Makarov
(Lieta C-419/08 P)
(2008/C 285/50)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Trubowest Handel GmbH, Viktor Makarov (pārstāvji — K. Adamantopoulos, E. Petritsi, dikigoroi)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
pilnībā atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu;
—
pieņemt pieteikumu, taisot galīgo spriedumu lietā, par kaitējuma atlīdzināšanu saskaņā ar EKL 288. pantu, kas iesniegts Pirmās instances tiesā, vai, pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai;
—
piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt ne tikai tiesāšanās izdevumus, bet ari visus apelācijas sūdzības iesniedzēju izdevumus, kas tiem radušies šajā tiesvedībā un tiesvedībā Pirmās instances tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pārsūdzētais spriedums ir atceļams šādu iemeslu dēļ:
1)
interpretējot un piemērojot Kopienu tiesības par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Kopienai var iestāties ārpuslīgumiska atbildība atbilstoši EKL 288. panta otrajai daļai, Pirmās instances tiesa pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Pirmkārt, tiek apgalvots, ka pārsūdzētais spriedums ir zaudējis spēku kļūdas tiesību piemērošanā dēļ, jo Pirmās instances tiesa pilnībā nav ņēmusi vērā prettiesisko rīcību, par kuru bija sūdzība saistībā ar cēloņsakarības novērtēšanu, un nav to izvērtējusi tiesību kontekstā, lai gan Pirmās instances tiesai to vajadzēja darīt, lai noteiktu Kopienas juridisko atbildību. Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, saskaņā ar Kopienu tiesībām pareizi nenovērtēdama tiešas cēloņsakarības esamību starp Kopienu iestāžu rīcību un izrietošo kaitējumu, kas nodarīts apelācijas sūdzības iesniedzējiem, un atzīdama, ka nepastāvēja pietiekami tieša cēloņsakarība starp Kopienu iestāžu rīcību un izrietošo kaitējumu, to pamatojot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nav pierādījuši saprātīgu rūpību un/vai ka kļūda ir viennozīmīgi attiecināma tikai uz Vācijas iestādēm;
2)
Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidīdama jurisdikciju attiecībā uz prasījumiem par EUR 118 058,46 EUR 277 939,37 un juridisko pakalpojumu maksu, attiecībā uz ko valsts tiesību aizsardzības līdzekļi tika izsmelti pēc tiesību uz izlīgumu izmantošanas. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējiem nav nekādu efektīvu tiesību aizsardzības līdzekļu un viņi ir tikuši sodīti par savu tiesību uz izlīgumu izmantošanu saskaņā ar Vācijas Civilkodeksu, lai gan šajā lietā runa ir par Kopienu atbildību. Šādos apstākļos tiek apgalvots, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi faktus un pierādījumus, atzīdama, ka apelācijas sūdzības iesniedzēji nav iesnieguši pierādījumus, lai pamatotu, pirmkārt, Kopienu un Krievijas iestāžu nozīmi, un, otrkārt, kriminālprocesa nozīmi izlīguma noslēgšanā.
Full & Egal Universal Law Academy