21.2.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 44/34
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T-20/03 Kahla/Thüringen Porzellan GmbH, ko atbalsta Tīringenes brīvvalsts un Vācijas Federatīvā Republika, pret Eiropas Kopienu Komisiju 2008. gada 3. decembrī iesniegusi Kahla/Thüringen Porzellan GmbH
(Lieta C-537/08 P)
(2009/C 44/56)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (pārstāvji — M. Schütte, Rechtsanwalt, S. Zühlke, Rechtsanwältin un P. Werner, Rechtsanwalt)
Pārējie lietas dalībnieki: Tīringenes brīvvalsts, Vācijas Federatīvā Republika, Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T-20/03 Kahla/Thüringen Porzellan GmbH/Eiropas Kopienu Komisija tiktāl, ciktāl tas attiecas uz 15. un 26. pasākumu, kā arī lēmumu par tiesāšanās izdevumiem;
—
atzīt par spēkā neesošiem Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmuma 2003/643/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un Kahla/Thüringen Porzellan GmbH (1) 1. panta 2. punkta d) un g) apakšpunktu, kā arī 2. pantu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz 15. un 26. pasākumu, katrā ziņā tiktāl, ciktāl tajos tiek noteikta 15. un 26. pasākuma atgūšana;
—
pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka saņemtās ABM subsīdijas pilnā apmērā ir uzskatāmas par prasītājas priekšrocībām, kas tādēļ ir atgūstamas;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šīs apelācijas sūdzības priekšmets ir Pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzība par Komisijas 2003. gada 13. maija Lēmumu 2003/643/EK par Vācijas piešķirto valsts atbalstu Kahla Porzellan GmbH un KAHLA/Thüringen Porzellan GmbH, ciktāl šis lēmums attiecas uz KAHLA/Thüringen Porzellan GmbH piešķirto finanšu atbalstu.
Apelācijas sūdzības iesniedzēja apelāciju pamato ar diviem galvenajiem apelācijas pamatiem un vienu pakārtotu apelācijas pamatu. Tā uzskata, ka spriedums ir taisīts, pārkāpjot Kopienu tiesības, jo tas ir balstīts uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības pamatprincipa juridiski kļūdainu piemērošanu. Ja Tiesa tomēr šādu apelācijas pamata argumentāciju nepieņem, zināmi pārsūdzētā sprieduma konstatējumi katrā ziņā ir pretrunā EKL 87. panta 1. punktam.
Runājot par pirmo apelācijas pamatu, tiesiskās drošības principam pretrunā ir lēmums Pirmās instances tiesas spriedumā, ka Komisijas apstiprinātie noteikumi mazo un vidējo uzņēmu (MVU) ieguldījumu nodrošināšanas programmai jau no paša sākuma ir ietvēruši ierobežojumus grūtībās nonākušiem uzņēmumiem un Komisijas apstiprināto Arbeitsförderungsgesetz (Likuma par nodarbinātības veicināšanu, turpmāk tekstā — “AFG”) 249.h panta noteikumu piemērošanas jomā jau no paša sākuma nebija iekļauti privāti uzņēmumi.
Runājot par otro apelācijas pamatu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, apgalvodama, ka, tāpēc vien, ka nav konstatēti skaidri ierobežojumi Oficiālajā Vēstnesī publicētajā vai citādi publiski pieejamajā Komisijas lēmumā par MVU ieguldījumu nodrošināšanas programmas atļaušanu jeb par to, ka AFG 249.h pantā nav valsts atbalsta pazīmju, prasītājai nevar radīt pamatotu paļāvību par pasākumu likumību un līdz ar to prasītājai varēja prasīt, lai tā par valsts atbalsta likumību pārliecins, ievērojot, papildus publiski pieejamajiem, arī citus dokumentus.
Visbeidzot, runājot par trešo, pakārtoti izvirzīto apelācijas pamatu, Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 87. pantu, jo tā, nevērtējot prasītājas faktiski veiktos ietaupījumus, konstatēja, ka tā attiecīgā atbalsta pasākuma dēļ saņemtās subsīdijas apmērā ir guvusi valsts atbalsta tiesiskajā regulējumā paredzētu priekšrocību.
(1) OV L 227, 12. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy