12.4.2008
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 92/33
Prasība, kas celta 2008. gada 23. janvārī — Walton/Komisija
(Lieta T-37/08)
(2008/C 92/68)
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājs: Robert Walton, Oksforda (Apvienotā Karaliste) (pārstāvis — D. Beard, Barrister)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāja prasījumi:
—
atzīt, ka Komisijas lēmums par EUR 36,551,58 ieskaitu pret summu, kas Voltonam [Walton] pienācās saskaņā ar Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-144/02, bija prettiesisks; vai
—
atzīt, ka Komisijas lēmums par EUR 36,551,58 ieskaitu pret summu, kas Voltonam pienācās saskaņā ar Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-144/02, bija daļēji prettiesisks; vai
—
atzīt, ka Komisijas EUR 36,551,58 ieskaits pret summu, kas Voltonam pienācās saskaņā ar Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-44/02, ir jāpārrēķina tā, lai atceltu Komisijas procentu likmes ieturējumu; un/vai
—
piespriest, ka a) saņemamā summa ir EUR 13,104,14 apmērā plus nokavējuma procenti; un/vai b) saņemamā summa EUR 13,815,16 apmērā plus nokavējuma procenti ir jāatceļ; un
—
piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus; un
—
noteikt turpmākos vai citus pasākumus, kurus Pirmās instances tiesa varētu uzskatīt par taisnīgiem un objektīviem.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu 2007. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-144/02 Richard J. Eagle u.c./Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, Pirmās instances tiesa piesprieda Komisijai izmaksāt prasītājam atlīdzību noteiktas summas apmērā.
Ar 2007. gada 16. novembrī veikto maksājumu Komisija izmaksāja mazāku summu, veicot EUR 36 551,58 ieskaitu. Prasītājs apstrīd Komisijas lēmumu šajā apmērā samazināt summu, kas viņam pienākas.
Savas prasības pamatojumam prasītājs norāda, ka Komisija pieļāva tiesību kļūdu, jo lēmums izpaudās kā procesa ļaunprātīga izmantošana tāpēc, ka Komisija atsauca savu prasību par summas ieskaitu Pirmās instances tiesas procesa laikā un tādēļ šajā sakarā nevarēja vienpusēji rīkoties.
Turklāt prasītājs apgalvo, ka apstrīdētais lēmums bija pretrunā saistošai prasītāja tiesiskai paļāvībai, jo Komisija bija akceptējusi prasītāja aprēķinus sarakstē, kas sekoja Pirmās instances tiesas spriedumam.
Visbeidzot, prasītājs apgalvo, ka debeta paziņojumi, uz kuriem bija balstīts apstrīdētais lēmums, nebija atbilstošs tiesiskais pamats lēmuma pieņemšanai un tādēļ attiecībā uz pieprasīto procentu likmi lēmums ir balstīts uz būtisku kļūdu aprēķinos.
Full & Egal Universal Law Academy