7.3.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 55/30
Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — RWE un RWE Dea/Komisija
(Lieta T-543/08)
(2009/C 55/56)
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: RWE AG, Esene (Vācija), RWE Dea AG, Hamburga (Vācija) (pārstāvji — C. Stadler un M. Röhrig, Rechtsanwälte)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītāju prasījumi:
—
atcelt lēmuma 1. pantu tiktāl, ciktāl tajā tiek konstatēts prasītāju EKL 81. panta 1. punkta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums;
—
atcelt lēmuma 2. pantu tiktāl, ciktāl prasītājām solidāri tiek noteikts naudas sods EUR 37 440 000 apmērā;
—
pakārtoti, lēmuma 2. pantā prasītājām solidāri noteikto naudas sodu attiecīgi samazināt;
—
piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītājas vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, ar kuru atbildētāja ir konstatējusi, ka zināmi uzņēmumi, tostarp prasītājas, piedaloties ilgstošā vienošanās un/vai ilgstošā saskaņotā darbībā parafīna vaska nozarē, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.
Savas prasības pamatojumam prasītājas izvirza trīs pamatus.
Izvirzot pirmo pamatu, prasītājas apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tā prasītājām nelabvēlīgā veidā nepareizi piemērojusi uzņēmuma jēdzienu. Atbildētāja uzskatījusi prasītājas par atbildīgām par pārkāpumiem, ko izdarījusi agrāka sabiedrība DEA Mineraloel AG jeb — pēc sabiedrības reorganizācijas kopuzņēmumā ar Shell — Shell & Dea Oil GmbH, un tāpēc tām noteikusi naudas sodu, nepierādīdama saimnieciskas vienības pastāvēšanu.
Pakārtoti, prasītājas ar savu otro pamatu apgalvo, ka atbildētāja nav pareizi piemērojusi 2002. gada paziņojumu par sadarbību un tādējādi pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā uz prasītājām neattiecināja Shell pieteikumu par agrākās DEA Mineraloel AG jeb Shell & Dea Oil GmbH Shell parafīna vaska uzņēmējdarbībai piemēroto paziņojumu par sadarbību. Tādēļ šajā ziņā atbildētāja esot nonākusi pretrunā ar savu apgalvojumu, ka šī parafīna vaska ražošanas uzņēmējdarbība laikā no 1992. gada 3. septembra līdz 2002. gada 30. jūlijam bija tās pašas saimnieciskās vienības daļa, kurā ietilpa prasītājas. Ja paziņojums par sadarbību tiktu piemērots pareizi, atbildētājai vajadzētu pilnībā atbrīvot prasītājas no naudas soda.
Pakārtoti, prasītājas ar savu trešo pamatu apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi būtiskus naudas sodu noteikšanas pamatprincipus, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu, un tādējādi ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punktu. Atbildētāja esot nepareizi piemērojusi 2006. gada vadlīnijas par naudas sodu, jo ar nodarījumu saistīto apgrozījumu ir noteikusi, pamatojoties uz nepietiekami reprezentatīvu atsauces periodu, un tādējādi noteikusi pamatsummu, kas nav samērīga ar prasītājām pārmestā pārkāpuma smagumu, un, salīdzinot ar citiem dalībniekiem, tostarp Shell, bez pamatojuma nevienlīdzīgi izturējusies pret prasītājām.
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy