18.12.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 346/10
Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 14. oktobra spriedums (Oberverwaltungsgericht Rheinland-Pfalz (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Landkreis Bad Dürkheim/Aufsichts- und Dienstleistungsdirektion
(Lieta C-61/09) (1)
(Kopējā lauksaimniecības politika - Integrēta pārvaldības un kontroles sistēma noteiktām atbalsta shēmām - Regula (EK) Nr. 1782/2003 - Vienreizējo maksājumu shēma - Kopīgi tiešā atbalsta shēmu noteikumi - Jēdziens “hektārs, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu” - Ar lauksaimniecību nesaistīta darbība - Nosacījumi, lai lauksaimniecības zemi uzskatītu par saimniecībai piederošu zemi)
2010/C 346/16
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Oberverwaltungsgericht Rheinland-Pfalz
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Landkreis Bad Dürkheim
Atbildētājs: Aufsichts-und Dienstleistungsdirektion
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Oberverwaltungsgericht Rheinland-Pfalz –Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV L 270, 1. lpp.), 44. panta 2. punkta interpretācija — Jēdzienu “lauksaimniecības zeme” un “ar lauksaimniecību nesaistītas darbības” interpretācija gadījumā, kad vides aizsardzības mērķis prevalē pār lauksaimnieciskās ražošanas mērķi — Nosacījumi, lai lauksaimniecības zemi uzskatītu par saimniecībai piederošu zemi
Rezolutīvā daļa:
1)
Padomes 2003. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, un kas grozīta ar Padomes 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2013/2006, 44. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav fakts, ka tiesības pretendēt uz atbalstu ir par tādu zemi, kuru izmanto arī lauksaimniecībai, taču galvenokārt tā tiek izmantota ainavu sakopšanas un dabas aizsardzības mērķiem. Turklāt fakts, ka lauksaimniekam ir noteikti jāpilda dabas aizsardzības iestādes rīkojumi, darbībai, kura atbilst minētās regulas 2. panta c) punktā minētajai definīcijai, neatņem tās lauksaimniecisko raksturu;
2)
Regulas Nr. 1782/2003, kas grozīta ar Regulu Nr. 2013/2006, 44. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:
—
lai lauksaimniecības zemi uzskatītu par lauksaimnieka saimniecībai piederošu, nav nepieciešams, lai tā būtu saimniecības rīcībā, pamatojoties uz nomas līgumu vai citu līdzīga veida nomas darījumu, kas noslēgts par atlīdzību;
—
tam nav pretrunā fakts, ka par saimniecībai piederošu tiek uzskatīta tāda zeme, kas lauksaimnieka rīcībā ir nodota bez atlīdzības, lauksaimniekam par to veicot tikai iemaksas profesionālajai apvienībai, lai tas to izmantotu noteiktā veidā un uz noteiktu laiku atbilstoši dabas aizsardzības mērķiem ar nosacījumu, ka šis lauksaimnieks šo zemi var izmantot savām lauksaimnieciskajām darbībām ar pietiekamu autonomiju vismaz 10 mēnešus, un ka,
—
lai attiecīgo zemi uzskatītu par lauksaimnieka saimniecībai piederošu, nav nozīmes apstāklim, ka lauksaimniekam ir pienākums veikt noteiktus darbus trešās personas labā, saņemot par to atlīdzību, ja lauksaimnieks šo zemi izmanto savām lauksaimnieciskajām darbībām savā vārdā un uz sava rēķina.
(1) OV C 113, 16.05.2009.
Full & Egal Universal Law Academy