28.8.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 234/12
Tiesas (ceturtā palāta) 2010. gada 1. jūlija spriedums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Polska Telefonia Cyfrowa sp. z o.o./Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
(Lieta C-99/09) (1)
(Telekomunikāciju pakalpojumi - Direktīva 2002/22/EK - 30. panta 2. punkts - Telefona numuru pārnesamība - Valsts regulatīvo iestāžu pilnvaras - Maksa, kas jāmaksā patērētājam - Atturošs raksturs - Izmaksu ņemšana vērā)
2010/C 234/17
Tiesvedības valoda — poļu
Iesniedzējtiesa
Sąd Najwyższy
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Polska Telefonia Cyfrowa sp z o.o.
Atbildētājs: Prezes Urzędu Komunikacji Elektronicznej
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Sąd Najwyższy — Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (OV L 108, 51. lpp.) 30. panta 2. punkta interpretācija — Telefonu numuru pārnesamība — Valsts regulatīvās iestādes pienākums ņemt vērā, izpildot pienākumu sekot, lai patērētājiem uzliktās maksas neatturētu tos no numura pārnesamības pakalpojuma izmantošanas, tās izmaksas, kas mobilās telefonijas tīklu operatoriem rodas, sniedzot šo pakalpojumu
Rezolutīvā daļa:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) 30. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts regulatīvajai iestādei, izvērtējot maksas, kas jāmaksā patērētājiem par numura pārnesamības pakalpojuma izmantošanu, atturošo raksturu, ir jāņem vērā izmaksas, kas rodas mobilās telefonijas tīklu operatoriem saistībā ar minētā pakalpojuma īstenošanu. Tomēr šīs iestādes ziņā paliek iespēja noteikt šīs maksas, ko var pieprasīt operatori, maksimālo summu līmenī, kas ir zemāks nekā operatoriem radušās izmaksas, ja maksa, kas aprēķināta, pamatojoties tikai uz šīm izmaksām, var atturēt lietotājus no pārnesamības iespējas izmantošanas.
(1) OV C 129, 06.06.2009.
Full & Egal Universal Law Academy