16.7.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 211/4
Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 26. maija spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-165/09)/College van Gedeputeerde Staten van Groningen, Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-166/09)/College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland un Stichting Natuur en Milieu u.c. (C-167/09)/College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland
(Apvienotās lietas no C-165/09 līdz C-167/09) (1)
(Vide - Direktīva 2008/1/EK - Spēkstacijas būvniecības un ekspluatācijas atļauja - Direktīva 2001/81/EK - Valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija dažām atmosfēru piesārņojošām vielām - Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā - Tieša iedarbība)
2011/C 211/06
Tiesvedības valoda — holandiešu
Iesniedzējtiesa
Raad van State
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāji: Stichting Natuur en Milieu, Stichting Greenpeace Nederland, B. Meijer, E. Zwaag, F. Pals (C-165/09), Stichting Natuur en Milieu, Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Greenpeace Nederland, Vereniging van Verontruste Burgers van Voorne (C-166/09), Stichting Natuur en Milieu, Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, Stichting Greenpeace Nederland, Vereniging van Verontruste Burgers van Voorne (C-167/09)
Atbildētājas: College van Gedeputeerde Staten van Groningen (C-165/09), College van Gedeputeerde Staten van Zuid-Holland (C-166/09 un C-167/09),
piedaloties: RWE Eemshaven Holding BV, agrāk — RWE Power AG (C-165/09), Electrabel Nederland NV (C-166/09), College van Burgemeester en Wethouders Rotterdam (C-166/09 un C-167/09), E.On Benelux NV (C-167/09)
Priekšmets
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu — Raad van State — Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 26. lpp.), tagad Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificētās versijas) (OV L 24, 8. lpp.), 9. panta interpretācija un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 22. lpp.) 4. panta 1. punkta interpretācija — Vides atļaujas pieteikums — Kompetentās iestādes lēmums — Dalībvalstu pienākumi laika posmā no direktīvas transponēšanas termiņa līdz Direktīvas 2001/81 4. panta 1. punktā paredzētajai dienai, kas ir vēlāka par tās transponēšanas termiņu — Spēkstacija
Rezolutīvā daļa:
1)
9. panta 1., 3. un 4. punkts Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, sākotnējā redakcijā, kā arī versijā, kas kodificēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ir jāinterpretē tādējādi, ka, izsniedzot vides atļauju tādu rūpniecības iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai, par kādām ir pamata lietas, dalībvalstīm nav pienākuma šīs atļaujas izsniegšanas nosacījumos ietvert Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo SO2 un NOx emisiju, bet tām jāizpilda no minētās Direktīvas 2001/81 izrietošais pienākums saistībā ar valsts programmām īstenot vai plānot atbilstošu un viendabīgu politiku un pasākumus, kas kopumā var konkrēti samazināt šo piesārņojošo vielu emisiju līdz daudzumiem, kuri vēlākais 2010. gada beigās nepārsniedz šīs direktīvas I pielikumā norādīto maksimāli pieļaujamo emisiju;
2)
pārejas periodā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim, kas paredzēts Direktīvas 2001/81 4. pantā,
—
ar LES 4. panta 3. punktu un LESD 288. panta 3. punktu, kā arī Direktīvu 2001/81 dalībvalstīm ir noteikts pienākums atturēties īstenot pasākumus, kas varētu būtiski apdraudēt šajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu;
—
pats fakts, ka dalībvalstis īsteno īpašu pasākumu attiecībā uz vienu SO2 un NOx avotu, šķiet, nevar būtiski apdraudēt Direktīvā 2001/81 paredzētā rezultāta sasniegšanu. Valsts tiesai ir jāpārbauda, vai tā tas ir attiecībā uz katru lēmumu izsniegt vides atļauju rūpniecības iekārtas būvniecībai un ekspluatācijai, par kādiem ir pamata lietas;
—
ar LESD 288. panta 3. punktu un Direktīvas 2001/81 6. pantu, 7. panta 1. un 2. punktu, kā arī 8. panta 1. un 2. punktu dalībvalstīm ir noteikts pienākums, pirmkārt, izstrādāt, atjaunināt un pēc vajadzības pārstrādāt valsts SO2 un NOx emisijas pakāpeniskas samazināšanas programmas, kuras tām ir pienākums darīt pieejamas sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, sniedzot skaidru, saprotamu un viegli pieejamu informāciju, kā arī noteiktajā termiņā paziņot Eiropas Komisijai, un, otrkārt, sagatavot un katru gadu atjaunināt valsts mēroga pārskatus par minēto emisiju un emisijas prognozes 2010. gadam, kuri tām noteiktajā termiņā ir jāpaziņo Eiropas Komisijai un Eiropas Vides aģentūrai;
—
ar LESD 288. panta 3. punktu un pašu Direktīvu 2001/81 dalībvalstīm nav noteikts pienākums nedz atteikt vai ierobežot vides atļaujas izsniegšanu rūpniecības iekārtu būvniecībai un ekspluatācijai, par kādām ir pamata lietas, nedz arī īstenot īpašus kompensācijas pasākumus attiecībā uz katru izsniegto šāda veida atļauju, un tā tas ir pat gadījumā, ja tiek pārsniegta valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā SO2 un NOx emisija vai ja ir šādas pārsniegšanas risks;
3)
Direktīvas 2001/81 4. pants nav bez nosacījumiem un pietiekami precīzs, lai indivīdi varētu valsts tiesās uz to atsaukties līdz 2010. gada 31. decembrim.
Ar Direktīvas 2001/81 6. pantu tieši skartajiem indivīdiem ir piešķirtas tiesības, uz kurām var atsaukties valsts tiesās, lai varētu panākt, ka pārejas periodā no 2002. gada 27. novembra līdz 2010. gada 31. decembrim dalībvalstis saistībā ar valsts programmām īsteno vai plāno atbilstošu un viendabīgu politiku un pasākumus, kas kopumā var samazināt minēto piesārņojošo vielu emisiju tādējādi, lai tiktu ievērota minētās direktīvas I pielikumā paredzētā valstīm noteiktā maksimāli pieļaujamā emisija vēlākais 2010. gada beigās, un dara ar šo mērķi izstrādātās programmas pieejamas sabiedrībai un attiecīgajām organizācijām, sniedzot skaidru, saprotamu un viegli pieejamu informāciju.
(1) OV C 193, 15.08.2009.
Full & Egal Universal Law Academy