4.12.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 328/6
Tiesas (virspalāta) 2010. gada 5. oktobra spriedums (Administrativen sad Sofia-grad, Bulgārija, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Georgi Ivanov Elchinov/Natsionalna zdravnoosiguritelna kasa
(Lieta C-173/09) (1)
(Zemākas instances tiesas pienākums ievērot augstākas instances tiesas sniegtos interpretējošos norādījumus - Procesuālā autonomija - Res judicata spēks - Judikatūras lietā Rheinmühlen I pārskatīšana - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - LESD 56. pants - Sociālais nodrošinājums - Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pants - Veselības aprūpe, kurā nepieciešama ārstēšana slimnīcā - Iepriekšējas atļaujas sistēmas saderība ar Eiropas Savienības tiesībām - Pieņēmums par saikni starp objektīvu neiespējamību sniegt pakalpojumu, kas paredzēts valsts tiesību aktos, un atteikumu segt izdevumus par ārstēšanos, kas saņemta citā dalībvalstī - Efektīvas medicīniskās ārstēšanas definīcija - Tiesību normas, kas piemērojamas attiecībā uz citā dalībvalstī saņemtas ārstēšanās izdevumu atlīdzināšanu)
2010/C 328/09
Tiesvedības valoda — bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Sofia-grad
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Georgi Ivanov Elchinov
Atbildētājs: Natsionalna zdravnoosiguritelna kasa
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Administrativen sad Sofia-grad — EKL 49. panta un Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.) redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 1. lpp.) 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta otrās daļas interpretācija — Veselības apdrošināšana — Valsts kompetentās iestādes atteikums no sava budžeta segt izmaksas (veidlapa E 112), lai saņemtu efektīvāku ārstēšanu dalībvalstī, kura nav apdrošinātās personas dzīvesvietas valsts — Prezumpcija par obligātu saikni starp šo finansējumu un šāda veida ārstēšanas pastāvēšanu valsts teritorijā — Jēdziens “attiecīgajai personai attiecīgo ārstēšanu nevar nodrošināt tajā dalībvalstī, kurā tā dzīvo” — Finansējuma atļaujas saņemšanas noteikumi un radušos izmaksu atlīdzināšanai piemērojamais režīms –Zemākas instances valsts tiesas pienākums pildīt augstākas instances tiesas interpretāciju, kuru tā uzskata par pretēju Kopienu tiesībām
Rezolutīvā daļa:
1)
Savienības tiesības nepieļauj to, ka valsts tiesai, kuras izskatīšanai no jauna ir nodota lieta, pamatojoties uz augstākas instances tiesas nolēmumu, kas pieņemts apelācijas tiesvedības ietvaros, atbilstoši valsts procesuālajām tiesībām ir saistoši augstākas instances tiesas veiktie vērtējumi tiesību jautājumos, ja šī tiesa, ņemot vērā interpretāciju, ko tā lūdz sniegt Tiesai, uzskata, ka minētie vērtējumi neatbilst Savienības tiesībām;
2)
EKL 49. pants un 22. pants Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1992/2006, nepieļauj dalībvalsts tiesību normas interpretāciju tādējādi, ka tā visos gadījumos izslēdz iespēju atlīdzināt citā dalībvalstī sniegtās stacionārās aprūpes izdevumus bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas;
3)
attiecībā uz aprūpi, ko nevar sniegt sociāli apdrošinātās personas dzīvesvietas dalībvalstī, 22. panta 2. punkta otrā daļa Regulā Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1992/2006, ir jāinterpretē tādējādi, ka atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šī paša panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu, nevar atteikt izsniegt, ja:
—
gadījumā, ja valsts tiesību aktos paredzēto apmaksāto pakalpojumu sarakstā nav skaidri un precīzi norādīta pielietotā ārstēšanas metode, bet definēti ārstēšanas veidi, kurus sedz kompetentā iestāde, ir konstatēts, piemērojot parastos interpretācijas principus un pamatojoties uz vērtējumu, kas veikts, balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, ņemot vērā visus atbilstošos medicīniskos elementus un pieejamos zinātniskos datus, ka šī ārstēšanas metode atbilst šajā sarakstā norādītajiem ārstēšanas veidiem un
—
alternatīvu, tikpat efektīvu ārstēšanu nevar savlaicīgi nodrošināt sociāli apdrošinātās personas dzīvesvietas dalībvalstī.
Šis pats pants nepieļauj to, ka valsts iestādes, kurām ir jālemj par iepriekšējas atļaujas pieteikumu, prezumē, piemērojot šo normu, ka tad, ja stacionāro aprūpi nevar sniegt sociāli apdrošinātās personas dzīvesvietas dalībvalstī, tā nav iekļauta pakalpojumos, kuru izdevumu atlīdzināšana ir paredzēta šīs dalībvalsts tiesību aktos, un otrādi — ka šajos pakalpojumos norādītā stacionārā aprūpe var tikt sniegta minētajā dalībvalstī;
4)
gadījumā, kad ir konstatēts, ka atļaujas, kas pieprasīta saskaņā ar 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu Regulā Nr. 1408/71, kas grozīta un atjaunināta ar Regulu Nr. 118/97, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu Nr. 1992/2006, atteikums nebija pamatots, bet stacionārā aprūpe ir pabeigta un ar to saistītos izdevumus ir apmaksājusi sociāli apdrošinātā persona, valsts tiesai saskaņā ar valsts procesuālo tiesību normām ir jāuzdod kompetentajai iestādei atlīdzināt minētajai sociāli apdrošinātajai personai tādu summu, kāda tiktu parastā kārtā izmaksāta, ja atļauja tiktu pienācīgi izsniegta no paša sākuma.
Minētās summas apmērs ir ekvivalents tam, kāds paredzēts tiesību aktos, kas ir saistoši dalībvalsts, kurā tika sniegta stacionārā aprūpe, kompetentajai iestādei. Ja šī summa ir mazāka nekā tā, kas tiktu aprēķināta, piemērojot dzīvesvietas dalībvalstī — ja tajā būtu sniegta stacionārā aprūpe — spēkā esošās tiesību normas, kompetentajai iestādei ir jāizmaksā sociāli apdrošinātajai personai papildu kompensācija, kas atbilst starpībai starp šīm abām summām, reāli radušos izdevumu ietvaros.
(1) OV C 180, 01.08.2009.
Full & Egal Universal Law Academy