29.10.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 319/2
Tiesas (pirmā palāta) 2011. gada 15. septembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Ministre du budget, des comptes publics et de la fonction publique/Accor SA
(Lieta C-310/09) (1)
(Kapitāla brīva aprite - Nodokļu režīms attiecībā uz dividendēm - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko tiek piešķirts nodokļa kredīts par dividendēm, kuras mātes sabiedrībai izmaksājušas meitas sabiedrības, kas ir rezidentes - Atteikums piešķirt nodokļa kredītu par dividendēm, kuras izmaksājušas meitas sabiedrības, kas nav rezidentes - Dividenžu sadalīšana tālāk starp akcionāriem, ko veic mātes sabiedrība - Nodokļa kredīta atskaitīšana no priekšnodokļa, kas mātes sabiedrībai ir jāmaksā, veicot tālāku sadalīšanu - Atteikums atmaksāt mātes sabiedrības samaksāto priekšnodokli - Nepamatota iedzīvošanās - Pierādījumi, ko prasa iesniegt saistībā ar nodokļu uzlikšanu meitas sabiedrībām, kuras nav rezidentes)
2011/C 319/03
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Conseil d'État
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Ministre du budget, des comptes publics et de la fonction publique
Atbildētājs: Accor SA
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Conseil d'État (Francija) — EK līguma 43. un 56. panta interpretācija — Valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru atšķirīgi tiek apliktas ar nodokli dividendes no meitas sabiedrībām, kuri ir reģistrēti mātes sabiedrības rezidences valstī, un meitas uzņēmumi, kuri ir reģistrēti citās dalībvalstīs — Iespēja no priekšnodokļa, kurš ir jāmaksā mātes sabiedrībai, sadalot saņemtās dividendes tālāk starp saviem akcionāriem, atskaitīt nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šo dividenžu izmaksāšanu, ja tās ir saņemtas no Francijā reģistrētas meitas sabiedrības, bet šādas iespējas neesamība, ja dividendes ir saņemtas no meitas uzņēmuma, kurš ir reģistrēts citā Kopienas dalībvalstī — Atteikums atmaksāt mātes sabiedrības samaksāto priekšnodokli, pamatojoties uz nepamatotu iedzīvošanos vai kaitējuma neesamību minētajai sabiedrībai — Mātes sabiedrības samaksāto summu atmaksāšana, ja tiek uzrādīti pierādījumi par tās meitas sabiedrību samaksāto nodokli citā dalībvalstī, kas nav tās mātes sabiedrības juridiskās adreses atrašanās vietas dalībvalsts — Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana
Rezolutīvā daļa:
1)
LESD 49. un 63. pants nepieļauj dalībvalsts tiesību aktus — tādus kā pamata lietā aplūkojamie —, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubulto ekonomisko uzlikšanu dividendēm un kuri ļauj mātes sabiedrībai no priekšnodokļa, kas tai ir jāmaksā, sadalot tālāk starp saviem akcionāriem dividendes, kuras tā ir saņēmusi no savām meitas sabiedrībām, atskaitīt nodokļa kredītu, kas ir saistīts ar šo dividenžu izmaksāšanu, ja tās nāk no šajā dalībvalstī reģistrētas meitas sabiedrības, bet šādu iespēju nepiešķir, ja šīs dividendes ir izmaksājusi meitas sabiedrība, kas ir reģistrēta kādā citā dalībvalstī, jo šajā pēdējā gadījumā minētie tiesību akti nedod tiesības uz nodokļa kredītu, kas būtu saistīts ar to, ka šī meitas sabiedrība izmaksā dividendes;
2)
gadījumā, ja tāds nodokļu režīms kā pamata lietā aplūkojamais pats par sevi nenozīmē nodokļa, kas nelikumīgi iekasēts no nodokļa maksātāja, pārnešanu uz trešām personām, Savienības tiesības neļauj dalībvalstij atteikt mātes sabiedrības samaksāto summu atmaksāšanu, pamatojoties uz to, ka vai nu šāda atmaksāšana tai radītu nepamatotu iedzīvošanos, vai arī ka no mātes sabiedrības viedokļa tās samaksāta summa nav ne grāmatvedības saistības, ne nodokļu slogs, bet gan tā tikai ir atskaitāma no kopējās summas, kas varētu tikt sadalīta tālāk starp tās akcionāriem;
3)
līdzvērtības un efektivitātes principi pieļauj, ka tādu summu atmaksāšana mātes sabiedrībai, kas nodrošinātu vienāda nodokļu režīma piemērošanu dividendēm, ko izmaksājušas šīs sabiedrības Francijā reģistrētās meitas sabiedrības, un dividendēm, ko izmaksājušas tās citās dalībvalstīs reģistrētās meitas sabiedrības, un ko mātes sabiedrība sadala tālāk [starp saviem akcionāriem], tiek pakļauta nosacījumam, ka nodokļa maksātājs sniedz pierādījumus, kas ir tikai tā rīcībā un kas attiecībā uz katru strīdus dividendi cita starpā norāda uz faktiski piemēroto nodokļa likmi un faktiski samaksāto nodokļa summu par ienākumiem, kurus ir guvušas meitas sabiedrības, kas atrodas citās dalībvalstīs, lai gan par meitas sabiedrībām, kuras atrodas Francijā, šādi pierādījumi, kas ir zināmi administrācijai, netiek pieprasīti. Šo pierādījumus tomēr var prasīt iesniegt tikai ar nosacījumu, ka nav praktiski neiespējami vai pārmērīgi grūti sniegt pierādījumus par to, ka citās dalībvalstīs reģistrētās meitas sabiedrības ir samaksājušas nodokli, cita starpā ņemot vērā minēto dalībvalstu tiesību normas saistībā ar nodokļu dubultas ekonomiskās uzlikšanas novēršanu un maksājamā sabiedrību ienākuma nodokļa uzskaiti, kā arī administratīvo dokumentu glabāšanu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti pamata lietā.
(1) OV C 233, 26.09.2009.
Full & Egal Universal Law Academy