7.5.2011
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 139/6
Tiesas (trešā palāta) 2011. gada 10. marta spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Charles Defossez/Christian Wiart, kas ir Sotimon SARL pilnvarotais likvidators, Office national de l'emploi fonds de fermeture d'entreprises, Centre de gestion et d’études de l’Association pour la gestion du régime de garantie des créances des salariés de Lille (CGEA)
(Lieta C-477/09) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīvas 80/987/EEK un 2002/74/EK - Darba devēja maksātnespēja - Darbinieku aizsardzība - Darbinieku neapmaksāto prasījumu apmierināšana - Kompetentās iestādes, kas dod galvojumu, noteikšana - Labvēlīgāks galvojums saskaņā ar valsts tiesībām - Iespēja to saņem)
2011/C 139/09
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour de cassation
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Charles Defossez
Atbildētāji: Christian Wiart, kas ir Sotimon SARL pilnvarotais likvidators, Office national de l'emploi fonds de fermeture d'entreprises, Centre de gestion et d’études de l’Association pour la gestion du régime de garantie des créances des salariés de Lille (CGEA)
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Cour de cassation (Francija) — Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, ar grozījumiem, kas paredzēti Direktīvā 2002/74/EK (OV L 270, 10. lpp.), 8.a panta interpretācija kopsakarā ar šīs pašas direktīvas 9. pantu — Iestādes, kas dod galvojumu un kuras kompetencē ir apmierināt darbinieku neapmaksātos prasījumus, noteikšana — Dalībvalsts, kuras teritorijā darbinieki parasti strādā, iestāde, kas dod galvojumu — Algotu darbinieku tiesības izmantot labvēlīgāku galvojumu no iestādes, kurā ir apdrošinājies to darba devējs un kurā tas veic iemaksas atbilstoši valsts tiesībām
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1980. gada 20. oktobra Direktīvas 80/987/EEK par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, redakcijā, kas bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas ar Direktīvu 2002/74/EK, 3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka par tāda darbinieka neapmaksāto prasījumu apmierināšanu, kurš savu algoto darbu parasti ir veicis dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas līdz 2005. gada 8. oktobrim par maksātnespējīgu atzītā darba devēja juridiskā adrese, ja šim darba devējam nav uzņēmuma šajā pirmajā minētajā dalībvalstī un viņš ir veicis iemaksas iestādes, kas dod galvojumu, finansēšanai dalībvalstī, kurā atrodas viņa juridiskā adrese, šī iestāde ir tā, kurai ir jāizpilda šajā pantā paredzētie pienākumi.
Ar Direktīvu 80/987 ir pieļauts, ka dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka darbinieks var izmantot valsts iestādes algas izmaksas galvojumu atbilstoši šīs dalībvalsts tiesībām papildus vai aizstājot galvojumu, ko piedāvā iestāde, kura norādīta kā kompetentā iestāde saskaņā ar šo direktīvu, tomēr tiktāl, ciktāl minētais galvojums paredz lielāku darbinieka aizsardzību.
(1) OV C 37, 13.2.2010.
Full & Egal Universal Law Academy