EUR-Lex -  62009CC0241 - LV

ĢENERĀLADVOKĀTES VERICAS TRSTENJAKAS [VERICA TRSTENJAK] SECINĀJUMI,

sniegti 2010. gada 28. septembrī (1)

Lieta C‑241/09

Fluxys SA

pret

Commission de régulation de l’électricité et du gaz (CREG)

(Cour d’appel de Bruxelles (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Enerģētikas politika – Dabasgāzes iekšējais tirgus – Direktīva 2003/55/EK – Regula (EK) Nr. 1775/2005 – Izņēmums attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem – Princips, ka piekļuvei dabasgāzes pārvades tīkliem jābūt nediskriminējošai – Valsts likums, ar kuru nosaka divus atšķirīgus režīmus: vienu – nogādes darbībām, otru – tranzīta darbībām – Līdzīgas situācijas – Atbilstīgi kritēriji, ar kuriem var pamatot atšķirīgu attieksmi – Vispārināšana, pamatojoties uz nogādes nošķiršanu no tranzīta

I –    Ievads

1.        Ar šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam (2)Cour d’appel de Bruxelles [Briseles apelācijas tiesa] (Beļģija) uzdod jautājumu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (3), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulas (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvaldes tīklu piekļuves nosacījumiem (4) noteikumi liedz regulējumā par dabasgāzes pārvades tarifiem ietilpstošā valsts likumā noteikt atšķirīgus regulējumus: vienu – attiecībā uz dabasgāzi, kas izplatīta vai piegādāta Beļģijā (turpmāk tekstā – “nogāde”), un otru – attiecībā uz dabasgāzi, kuru paredzēts piegādāt ārpus Beļģijas teritorijas (turpmāk tekstā – “tranzīts”).

II – Atbilstošās tiesību normas

A –    Kopienu tiesības (5)

2.        Padomes 1991. gada 31. maija Direktīvas 91/296/EEK par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem (6) mērķis bija veicināt dabasgāzes apmaiņu starp Eiropas valstu augstspiediena maģistrālajiem cauruļvadu tīkliem. Dabasgāzes tranzīts pa maģistrālajiem tīkliem tika noteikts par “obligātu”. Direktīvas 91/296/EEK 2. panta 1. punktā tranzīts ir definēts šādi:

“Neskarot citus īpašus Kopienas nolīgumus ar trešām valstīm, visi darījumi par dabasgāzes transportu pēc turpmāk paredzētajiem nosacījumiem saskaņā ar šo direktīvu ir uzskatāmi par dabasgāzes tranzītu starp maģistrālajiem tīkliem, ja:

a)      transportēšanu veic atbildīgā juridiskā persona vai personas pa attiecīgās dalībvalsts maģistrālajiem cauruļvadu tīkliem, izņemot sadales tīklus dalībvalsts teritorijā, kas sekmē Eiropas vienoto augstspiediena maģistrālo cauruļvadu tīklu efektīvu darbību;

b)      izcelsmes vai galamērķa tīkls atrodas Kopienā;

c)      transports ir saistīts ar vismaz vienas Kopienas iekšējās robežas šķērsošanu.”

3.        Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (7) bija paredzēti noteikumi, kas attiecas uz dabasgāzes nozares organizāciju un darbību, piekļuvi tirgum, tīklu ekspluatāciju, kā arī kritērijiem un procedūrām, ko piemēro saistībā ar atļauju piešķiršanu dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai. Tajā tika noteikta regulēta piekļuve tostarp pārvades infrastruktūrām.

4.        Direktīvā 2003/55 paredzēti kopīgi noteikumi saistībā ar dabasgāzes iekšējo tirgu, kas ratione temporis piemērojami pamata lietā. Šīs direktīvas preambulas 2., 6.–8., 16., 22., kā arī 31. apsvērums formulēti šādi:

“(2)      [Direktīvas 98/30] izpildē gūtā pieredze demonstrē labumu, kādu var gūt no iekšējā gāzes tirgus – lielāka efektivitāte, samazinātas cenas, augstāki pakalpojumu standarti un lielāka konkurence. Tomēr joprojām saglabājas būtiski trūkumi un ir iespējams uzlabot tirgus darbību, jo īpaši ir vajadzīgi konkrēti noteikumi, kas nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus un samazinātu dominējošo stāvokli tirgū un cenu nosišanas praksi, un nodrošinātu nediskriminējošus pārvades un sadales tarifus, padarot tīklu pieejamu, pamatojoties uz tarifiem, kas publicēti pirms to stāšanās spēkā, un nodrošinātu mazo un neaizsargāto patērētāju tiesību aizsardzību.

[..]

(6)      Galvenie šķēršļi pilnībā funkcionējoša un konkurētspējīga iekšējā tirgus izveidei, cita starpā, ir saistīti ar pieeju tīklam, pieeju uzglabāšanai, tarifikāciju, sistēmu [tīklu] savstarpēju izmantojamību un dažādām tirgus atvērtības pakāpēm dalībvalstu starpā.

(7)      Lai darbotos konkurence, tīkla pieejamība nedrīkst būt diskriminējoša, tai jābūt pārredzamai un cenām jābūt taisnīgi noteiktām.

(8)      Lai pabeigtu iekšējā gāzes tirgus veidošanu, sevišķi svarīga ir nediskriminējoša pieeja pārvades un sadales sistēmu [tīklu] operatoru tirgum. Pārvades vai sadales sistēmu [tīklu] operators var sastāvēt no viena vai vairākiem uzņēmumiem.

[..]

(16)      Valstu pārvaldes [regulatīvajām] iestādēm jābūt iespējai noteikt vai apstiprināt tarifus vai metodiku, ko izmanto, aprēķinot tarifus, pamatojoties uz pārvades sistēmu [tīklu] operatora vai sadales sistēmu [tīklu] operatora (operatoru), vai [sašķidrinātās dabasgāzes (SDG)] sistēmu [tīklu] operatora priekšlikumu, vai pamatojoties uz priekšlikumu, kas [ko] saskaņojuši šie operatori un tīkla lietotāji. Pildot šos uzdevumus, valsts pārvaldes [regulatīvajām] iestādēm jānodrošina, lai pārvades un sadales tarifi ir nediskriminējoši un atspoguļo izmaksas, un jāņem vērā tīkla robežizmaksas, no kurām ar pieprasījuma puses vadības pasākumiem ilgtermiņā izvairās.

[..]

(22)      Jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamus un nediskriminējošus tarifus saistībā ar pieeju [piekļuvi] transportēšanai. Šie tarifi jāpiemēro visiem lietotājiem, tos nediskriminējot. Ja uzglabāšanas iekārta, saspiestas gāzes uzglabāšana sistēmā [tīklā] vai papildpakalpojums darbojas pietiekami konkurētspējīgā tirgū, pieeju [piekļuvi] varētu atļaut, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem mehānismiem uz tirgus bāzes.

[..]

(31)      Ņemot vērā pieredzi, kas iegūta, pildot [..] Direktīvu 91/296 [..], jāveic pasākumi, lai nodrošinātu viendabīgus un nediskriminējošus pieejas [piekļuves] režīmus attiecībā uz pārvadi, tostarp attiecībā uz gāzes pārrobežu plūsmu starp dalībvalstīm. Lai nodrošinātu viendabīgu attieksmi pret pieeju [piekļuvi] gāzes tīkliem arī transportēšanas gadījumā, minētā direktīva ir jāatceļ, neskarot to līgumu turpmāku darbību, kas noslēgti saskaņā ar minēto direktīvu. Direktīvas 91/296[..] atcelšanai nav jāierobežo ilgtermiņa līgumu noslēgšana nākotnē.”

5.        Direktīvas 2003/55 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Šī direktīva nosaka kopīgus dabasgāzes pārvades, sadales, piegādes un uzglabāšanas noteikumus. Tā paredz noteikumus, kas attiecas uz dabasgāzes nozares organizāciju un darbību, pieeju [piekļuvi] tirgum, kritērijiem un procedūrām, kas piemērojamas, lai piešķirtu atļaujas dabasgāzes pārvadei, sadalei, piegādei un uzglabāšanai un sistēmu [tīklu] ekspluatācijai.”

6.        Jēdziens “pārvade” tās 2. panta 3. punktā definēts, kā “dabasgāzes transportēšana pa augsta spiediena vadu tīklu, izņemot gāzes piegādes tīklu, lai to nogādātu līdz patērētājiem, bet tā neietver piegādi”.

7.        Direktīvas 2003/55 3. panta 3. un 4. punktā ir noteikts:

“3.      Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu gala patērētājus un nodrošinātu patērētāju aizsardzību augstā līmenī, un tās jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību mazāk aizsargātiem patērētājiem, tostarp attiecīgus pasākumus, lai palīdzētu viņiem nepieļaut atslēgšanu no sistēmas [tīkla]. Šajā sakarā tās var veikt attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu patērētājus attālos apgabalos, kas ir pieslēgti pie gāzes sistēmas [tīkla]. Dalībvalstis var iecelt piegādātāju, kas nodrošina pakalpojumus galējā situācijā tiem patērētājiem, kas pieslēgti gāzes tīklam. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar vispārīgiem līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas mehānismiem. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesīgie patērētāji var efektīvi [faktiski] pāriet pie jauna [cita] piegādātāja. Vismaz attiecībā uz mājsaimniecību patērētājiem šie pasākumi ietver A pielikumā minētos pasākumus.

4.      Dalībvalstis īsteno atbilstīgus pasākumus, lai sasniegtu sociālās un ekonomiskās kohēzijas un vides aizsardzības mērķus, kas var ietvert līdzekļus cīņai pret klimata izmaiņām un piegāžu drošības nodrošināšanu. Šie pasākumi jo īpaši ietver adekvātu ekonomisku stimulu nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā izmantojot visus esošos valsts un Kopienas instrumentus, lai uzturētu un ierīkotu vajadzīgo tīkla infrastruktūru, tostarp savstarpējās savienošanas jaudu.”

8.        Atbilstoši minētās direktīvas 18. pantam:

“1.      Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešai personai dod pieeju [piekļuvi] pārvades un sadales sistēmai [tīklam] un SDG objektiem, pamatojoties uz publicētu tarifu, ko piemēro visiem tiesīgiem patērētājiem, tostarp piegādes uzņēmumiem, un piemēro objektīvi un bez sistēmas [tīkla] lietotāju diskriminācijas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šos tarifus vai metodiku, ko izmanto tarifu aprēķināšanā, 25. panta 1. punktā minētā pārvaldes [regulatīvā] iestāde apstiprina pirms to stāšanās spēkā, un ka šie tarifi un metodika, ja apstiprina vienīgi metodiku, tiek publicēti pirms to stāšanās spēkā.

2.      Pārvades sistēmu [tīklu] operatoriem ir pieejams citu pārvades sistēmu [tīklu] operatoru tīkls, ja tas vajadzīgs pārvades funkciju veikšanai, tostarp attiecībā uz pārrobežu pārvadi.

3.      Šīs direktīvas noteikumi netraucē noslēgt ilgtermiņa līgumus, ciktāl tie atbilst Kopienas konkurences noteikumiem.”

9.        Direktīvas 2003/55 25. panta 1. punktā ir norādīts:

“Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentas iestādes, kas darbojas kā pārvaldes [regulatīvās] iestādes. Šīs iestādes ir pilnībā neatkarīgas no gāzes nozarē valdošajām interesēm. Piemērojot šo pantu, tās ir atbildīgas vismaz par to, lai tirgū nebūtu diskriminācijas, kā arī par efektīvas tirgus konkurences un efektīvas tirgus funkcionēšanas nodrošināšanu, [..].

[..]”

10.      Atbilstoši Direktīvas 2003/55 32. pantam:

“1.      Direktīvu 91/296[..] atceļ no 2004. gada 1. jūlija, neskarot līgumus, kas noslēgti, ievērojot Direktīvas 91/296[..] 3. panta 1. punktu, kas ir spēkā arī turpmāk un kas ir jāpilda saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

2.      No 2004. gada 1. jūlija atceļ Direktīvu 98/30[..], neskarot dalībvalstu pienākumus sakarā ar minētās direktīvas pārņemšanas un piemērošanas termiņiem. Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās ir jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu B pielikumā.”

11.      Regulā Nr. 1775/2005 iekļauti noteikumi par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem. Tās preambulas 1., 6. un 7. apsvērums ir formulēti šādi:

“(1)      [..] Direktīva 2003/55[..] ir devusi nozīmīgu ieguldījumu iekšējā gāzes tirgus izveidē. Tagad ir strukturāli jāmaina regulatīvā sistēma, lai likvidētu atlikušos iekšējā tirgus izveides šķēršļus, jo īpaši gāzes tirdzniecībā. Ir vajadzīgi papildu tehniski noteikumi, jo īpaši attiecībā uz trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudu piešķiršanas mehānismu un pārslodzes novēršanas procedūrām un pārskatāmības prasībām.

[..]

(6)      Jāprecizē kritēriji, pēc kuriem nosaka tarifus piekļuvei tīkliem, lai nodrošinātu, ka tie pilnībā atbilst nediskriminācijas principam un tāda iekšējā tirgus vajadzībām, kurš sekmīgi darbojas, un tie pilnībā ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot pienācīgu peļņu no investīcijām un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko veic regulatīvās iestādes.

(7)      Aprēķinot tarifus piekļuvei tīkliem, ir svarīgi ņemt vērā faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, kā arī vajadzību gūt attiecīgu peļņu no investīcijām un stimulēt jaunu infrastruktūru celtniecību. Šajā ziņā un jo īpaši, ja pastāv efektīva gāzesvadu savstarpēja konkurence, visnotaļ atbalstāma būs tarifu salīdzinoša novērtēšana, ko veic regulatīvās iestādes.”

12.      Regulas Nr. 1775/2005 mērķis tās 1. panta 1. punktā ir formulēts šādi:

“Šīs regulas mērķis ir paredzēt nediskriminatīvus noteikumus par dabasgāzes pārvades sistēmu [tīklu] piekļuves nosacījumiem, ņemot vērā attiecīgo valstu un reģionu tirgus īpatnības, lai nodrošinātu pareizu iekšējā gāzes tirgus darbību.

Šis mērķis ietver saskaņotu principu noteikšanu tarifiem vai to metodoloģiju noteikšanu, ko izmanto, lai šos tarifus aprēķinātu, trešo personu piekļuves pakalpojumu izstrādi, saskaņotus jaudu atvēlēšanas un pārslodžu novēršanas principus, pārskatāmības prasību noteikšanu, līdzsvarošanas noteikumus un nelīdzsvarotības maksājumus, un atvieglotu jaudas tiesību tirdzniecību.”

13.      Atbilstoši minētās regulas 2. pantam “pārvade” ir “dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kas nav maģistrālu cauruļvadu tīkls, kā arī nav daļa no augstspiediena cauruļvadiem, ko galvenokārt lieto vietējai dabasgāzes izplatīšanai, lai piegādātu to patērētājiem, bet neietverot nodrošinājumu”.

14.      Regulas Nr. 1775/2005 3. pants attiecas uz tarifiem piekļuvei tīkliem. Atbilstoši šim pantam:

“1.      Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas to aprēķināšanai, kurus piemēro pārvades sistēmu [tīklu] operatori un apstiprinājušas regulatīvās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2003/55[..] 25. panta 2. punktu [..], ir pārskatāmi, ņem vērā vajadzību pēc sistēmas viengabalainības un tās uzlabošanas un atspoguļo faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un ir pārredzamas, tajā pašā laikā ietverot attiecīgu peļņu no investīcijām un vajadzības gadījumā ņemot vērā tarifu salīdzinošo novērtēšanu, ko izstrādājušas regulatīvās iestādes. Tarifus vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, piemēro bez diskriminācijas.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka tarifus var arī noteikt, izmantojot pasākumus, kas balstīti tirgus principos, piemēram, izsoles, ar noteikumu, ka tādus pasākumus un tajos gūtos ieņēmumus apstiprina attiecīgā pārvaldes [regulatīvā] iestāde.

Tarifi vai metodoloģijas, kas izmantotas, lai tos aprēķinātu, veicina efektīvu gāzes tirdzniecību un konkurenci, vienlaikus ļaujot izvairīties no savstarpējas tīkla lietotāju subsidēšanas, nodrošinot stimulu investīcijām un uzturot vai radot pārvades tīklu savstarpēju izmantojamību.”

2.      Tarifi piekļuvei tīklam neierobežo tirgus likviditāti, nedz arī kropļo tirdzniecību pār dažādu pārvades sistēmu [tīklu] robežām. Ja atšķirības tarifu struktūrās vai līdzsvarošanas mehānismos varētu kavēt pārvades sistēmu [tīklu] savstarpēju tirdzniecību un neatkarīgi no Direktīvas 2003/55[..] 25. panta 2. punkta noteikumiem, pārvades sistēmu [tīklu] operatori ciešā sadarbībā ar attiecīgām valstu iestādēm aktīvi darbojas, lai panāktu tarifu struktūru un samaksas principu saplūšanu, arī attiecībā uz līdzsvarošanu.”

15.      Šīs pašas regulas 6. pantā noteikts:

“1.      Pārvades sistēmu [tīklu] operatori nodod atklātībai sīku informāciju par pakalpojumiem, ko tie piedāvā un attiecīgiem spēkā esošiem nosacījumiem, kā arī tehnisko informāciju, kas vajadzīga, lai tīkla lietotāji varētu efektīvi piekļūt tīklam.

2.      Lai nodrošinātu pārskatāmus, objektīvus un nediskriminatīvus tarifus un veicinātu efektīvu gāzes pārvades tīklu izmantošanu, pārvades tīklu operatori vai attiecīgas valsts iestādes publicē pieņemamu un pietiekami sīki izklāstītu informāciju par tarifu veidošanu, metodoloģiju un struktūru.

3.      Katrs pārvades sistēmas [tīkla] operators par sniegtajiem pakalpojumiem regulāri un secīgi, un viegli izmantojamā, standartizētā formā nodod atklātībā skaitlisku informāciju par tehniskām, līgumos paredzētām un pieejamām jaudām, kas attiecas uz visiem būtiskiem punktiem, arī ieejas un izejas punktiem.

[..]

6.      Pārvades sistēmas [tīkla] operatori vienmēr izpauž šajā regulā prasīto informāciju jēgpilnā, kvantitatīvi skaidrā, viegli saprotamā veidā un bez diskriminācijas.”

16.      Atbilstoši Regulas Nr. 1775/2005 16. pantam:

“Šī regula neattiecas uz:

a)      dabasgāzes pārvades sistēmām [tīkliem] dalībvalstīs, kamēr spēkā ir izņēmuma stāvoklis, kas piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/55[..] 28. pantu. Dalībvalstis, kurām piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55[..] 28. pantu, var lūgt Komisiju šīs regulas piemērojumam piešķirt pagaidu izņēmuma stāvokli uz laiku līdz diviem gadiem no dienas, kad beidzas šajā punktā minētais izņēmuma stāvoklis;

b)      savienojumiem starp dalībvalstīm un būtisku jaudas pieaugumu esošās infrastruktūrās, kā arī tādu infrastruktūru pārveidojumiem, kas ļautu attīstīt jaunus gāzes piegādes avotus, kā minēts Direktīvas 2003/55[..] 22. panta 1. un 2. punktā, kuriem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šīs direktīvas 18., 19., 20. panta un 25. panta 2., 3. un 4. punkta, ja vien tiem piešķirts izņēmuma stāvoklis no šajā apakšpunktā minētajiem noteikumiem; vai

c)      dabasgāzes pārvades sistēmām [tīkliem], kam piešķirts izņēmuma stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 2003/55[..] 27. pantu.”

B –    Valsts tiesību akti

17.      Beļģijas tiesību aktos dabasgāzes regulējuma pamatā ir 1965. gada 12. aprīļa Likums par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem [Loi du 12 avril 1965 relative au transport de produits gazeux et autres par canalisations] (turpmāk tekstā – “Gāzes likums”). Šajā likumā grozījumi tika izdarīti tostarp ar Direktīvas 2003/55 transponēšanai Beļģijas valsts tiesību aktos paredzēto 2005. gada 1. jūnija likumu (turpmāk tekstā – “2005. gada Gāzes likums”), kā arī ar vēlākiem likumiem (8).

1)      2005. gada Gāzes likums

18.      Gāzes likuma 1. panta 7. un 7.a punktā redakcijā, kas izriet no 2005. gada Gāzes likuma, ir šādas definīcijas:

–        “gāzes pārvade” ir gāzes transportēšana, izmantojot pārvades iekārtas, lai to nogādātu klientiem, bet neietverot piegādi;

–        “tranzīts” ir dabasgāzes pārvade, neveicot nedz dabasgāzes sadali, nedz piegādi Beļģijas teritorijā.

19.      2005. gada Gāzes likuma IV.b nodaļa “Piekļuve dabasgāzes pārvades tīklam un dabasgāzes un SDG uzglabāšanas iekārtām” veltīta piekļuvei dabasgāzes pārvades tīklam. Ar to regulē piekļuves dabasgāzes tīklam tarifa jautājumus un principus attiecībā uz tarifu noteikšanu ar to saistītiem pakalpojumiem.

20.      2005. gada Gāzes likuma 15/5. pantā noteikts:

“Klienti un piegādes atļaujas turētāji drīkst piekļūt jebkuram dabasgāzes pārvades, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas un SDG iekārtas tīklam atbilstoši tarifiem, kas noteikti saskaņā ar 15/5.a panta noteikumiem un kurus apstiprinājusi [CREG] [Elektroenerģijas un gāzes regulēšanas komisija]. (9)”

21.      2005. gada Gāzes likuma 15/5.a panta 1. un 2. punktā noteikts:

“1.      Dabasgāzes pārvades sistēmas [tīkla] operators, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas operators un SDG iekārtas operators atsevišķi nosaka savu likumisko un tiesību aktos noteikto pienākumu izpildei vajadzīgo ieņēmumu kopsummu, lai noteiktu tarifus dabasgāzes pārvadei, dabasgāzes uzglabāšanai un SDG iekārtas izmantošanai. Šī ieņēmumu kopsumma ir jāapstiprina [CREG].

2.      Ar attiecīgajiem 1. punktā minētajiem ieņēmumiem četru gadu regulējuma periodā individuāli sedz:

a)      visas faktiskās izmaksas, kas dabasgāzes pārvades sistēmas [tīkla] operatoram, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas operatoram un SDG iekārtas operatoram vajadzīgas 15/1. panta 1. punktā un 15/2. pantā minēto uzdevumu izpildei;

b)      taisnīgu peļņu un amortizācijas izmaksas, kuras abas ir vajadzīgas, lai operatoram nodrošinātu optimālu darbību, nākotnē vajadzīgās investīcijas un dabasgāzes pārvades sistēmas [tīkla] vai dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas un/vai SDG iekārtas dzīvotspēju un, veicot uz līdzīgiem operatoriem balstītu standartizāciju Eiropas mērogā, attiecīgajam operatoram nodrošinātu labvēlīgas izredzes attiecībā uz piekļuvi kapitāla tirgiem ilgtermiņā;

c)      vajadzības gadījumā sabiedriskā pakalpojuma pienākumu izpildi saskaņā ar 15/11. pantu;

d)      vajadzības gadījumā tarifiem saskaņā ar likumu piemērojamās papildmaksas;

e)      vajadzības gadījumā izmaksas un atlīdzību saistībā ar 15/1. panta 1. punkta 1) apakšpunkta 1. un 2. daļā minēto pienākumu izpildi. [..]”

22.      2005. gada Gāzes likuma 15/5.b pantā ir noteikts:

“Neskarot 15/5.c panta 2. punkta 2) apakšpunktu, attiecībā uz 15/5. un 15/5.a pantā minētajiem tarifiem jāievēro šādas pamatnostādnes:

1)      tiem jābūt nediskriminējošiem un pārskatāmiem;

2)      tiem jāsedz ieņēmumi, kā noteikts 15/5.a panta 2. punktā;

3)      tiem jānodrošina dabasgāzes pārvades tīkla, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas un/vai SDG iekārtas līdzsvarota attīstība Beļģijas teritorijā, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret visiem gala patērētājiem;

4)      tiem starptautiskā mērogā jālīdzinās labākajai tarifu noteikšanas praksei, ko līdzīgos apstākļos piemēro līdzīgi dabasgāzes pārvades, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtu un/vai SDG iekārtu tīklu operatori;

5)      tiem jābūt vērstiem uz dabasgāzes pārvades, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtu un/vai SDG iekārtu tīkla jaudas izmantošanas optimizāciju;

6)      tiem jābūt pietiekami sadalītiem pozīcijās, it īpaši:

a)      atbilstoši dabasgāzes pārvades, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas un SDG iekārtas tīkla izmantošanas nosacījumiem un noteikumiem;

b)      attiecībā uz papildpakalpojumiem;

c)      attiecībā uz iespējamām piemaksām par sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem;

7)      tarifu struktūrās jāņem vērā dabasgāzes pārvades un dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas un SDG iekārtas darbības nodrošināšanai atvēlētā un vajadzīgā jauda;

8)      tarifu struktūrām jābūt vienveidīgām visā teritorijā bez atšķirībām atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala.”

23.      2005. gada Gāzes likuma 15/5.c pantā, ar ko regulē tarifu procedūru, ir noteikts:

“1.      Dabasgāzes pārvades tīkla operators, dabasgāzes uzglabāšanas iekārtas operators, SDG iekārtas operators atsevišķi iesniedz lūgumu [CREG] apstiprināt savus attiecīgos tarifus, kā arī papildpakalpojumu tarifus. Šos attiecīgajām darbībām apstiprinātos tarifus tie katrs publicē atbilstoši šajā nodaļā izklāstītajām pamatnostādnēm.

2.      Ieņēmumu kopsumma tiek noteikta četru gadu periodam, un tarifus piemēro tikpat ilgi. Šis četru gadu regulējuma periods sākas līdz ar tarifu stāšanos spēkā.

Tarifu aprēķināšanai ieņēmumu kopsummu sadala vienībās. Šajos tarifos jāņem vērā tīkla operatoram savu šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ik gadu vajadzīgā naudas plūsma.

3.      Nemazinot [CREG] novērtēšanas un kontroles pilnvaras, četru gadu regulējuma perioda pirmā gada ieņēmumu kopsummu izmanto atsaucei, lai novērtētu ieņēmumu kopsummu nākamajos četru gadu regulējuma perioda gados, ņemot vērā šādus noteikumus attiecībā uz izmaiņām: [..]

4.      Operatori apstiprināšanai [CREG] iesniedz priekšlikumu par ieņēmumiem un tarifiem, kas izstrādāti, par pamatu ņemot 15/5.a pantā minēto ieņēmumu kopsummu.

[..]”

24.      2005. gada Gāzes likuma 15/5.d pantā ir noteikts:

“Saskaņā ar šo nodaļu, izņemot 15/5.b panta 2., 4., 5., 8. punktu un 15/5.c panta 3. punktu, un neskarot 15/19. panta piemērošanu, dabasgāzes pārvades tīkla operators, kurš nodarbojas ar tranzītu, [CREG] iesniedz īpašu apstiprināšanas lūgumu attiecībā uz tranzītu.”

25.      Saskaņā ar 2005. gada Gāzes likuma 15/19. pantu līgumi, kuri atbilstoši Direktīvas 91/296 3. panta pirmajai daļai noslēgti līdz 2004. gada 1. jūlijam, ir spēkā un tiek pildīti atbilstoši minētās direktīvas noteikumiem.

2)      2009. gada Gāzes likums

26.      Ar 2009. gada 10. marta likumu, kas stājās spēkā 2009. gada 10. aprīlī, Beļģijas likumdevējs izdarīja grozījumus Gāzes likuma 15/5.d pantā un 15/19. pantā.

27.      Gāzes likuma 15/5.d pantā redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2009. gada 10. marta likumu (turpmāk tekstā – “2009. gada Gāzes likums”), ir noteikts:

“1.      Neskarot 15/19. panta piemērošanu, šīs nodaļas un Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta par taisnīgu peļņu ietverošu ieņēmumu kopsummas noteikšanas metodoloģiju, vispārējo tarifu struktūru, pamatprincipiem tarifu noteikšanas jomā, procedūrām, tarifu izsludināšanu, gada pārskatiem, grāmatvedību, izmaksu kontroli, atšķirībām operatoru ieņēmumos un objektīvu indeksācijas formulu, ko paredz 1965. gada 12. aprīļa Likums par gāzveida un citu produktu pārvadi pa cauruļvadiem, redakcijā, kas 2007. gada 29. jūnijā publicēta Moniteur belge, noteikumi ir piemērojami attiecībā uz dabasgāzes tranzīta tarifiem un dabasgāzes pārvades tīkla operatoru, kurš nodarbojas ar tranzītu, ievērojot šādas atkāpes:

1)      tarifus piemēro noteiktu laiku, kas paredzēts līgumā starp pārvades tīkla operatoru un šā tīkla lietotājiem;

2)      lai garantētu cenu noturīgumu nākotnē, 15/5.a panta 2. punktā minētais regulējuma periods drīkst pārsniegt četrus gadus;

3)      taisnīga peļņa no tranzīta ir noteikta saskaņā ar iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 4.–8. pantu ar nosacījumu, ka:

a)      reglamentēto tranzīta aktīvu sākotnējo vērtību 2007. gada 31. decembrī ir apstiprinājusi [CREG] pēc operatora piedāvājuma, ņemot vērā visas Beļģijā esošās pārvades iekārtas, kuras tiek izmantotas tranzītam;

b)      beta koeficienta un riska prēmijas iznākums kā iepriekš minētā Karaļa dekrēta 6. pantā paredzētās peļņas procenta R sastāvdaļa ir noteikts 7 % apmērā;

Šā panta 1) punkta 2) apakšpunktā minētajos gadījumos karalis drīkst ar Ministru padomē iepriekš apspriestu dekrētu pagarināt regulējuma periodu, pamatojoties uz būtiskām izmaiņām tīkla operatora investīciju plānā. Pirms katra regulējuma perioda sākuma dabasgāzes pārvades tīkla operators ierosina attiecīgā perioda ilgumu un tā iespējamo pārskatīšanu, un tas ir jāapstiprina [CREG].

Tranzīta tarifi, kurus [CREG] nosaka atbilstoši iepriekš izklāstītajiem principiem un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā, ir uz izmaksām balstīti tarifi.

2.      Piekļuvi esošajām pārvades iekārtām tranzīta vajadzībām dabasgāzes pārvades tīkla operators nodrošina atbilstoši tarifiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā.

Piekļuvi izveidojamajām iekārtām tranzīta vajadzībām dabasgāzes pārvades tīkla operators nodrošina atbilstoši tarifiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā, vai atbilstoši tarifiem, kas noteikti, izmantojot ar tirgu saistītas pārskatāmas un nediskriminējošas metodes kā, piemēram, tirgus izpēte, ja vien šīs ar tirgu saistītās metodes, tostarp ieņēmumus un no tiem izrietošos tarifus, iepriekš ir apstiprinājusi [CREG].

Ja tarifi, kas aprēķināti, izmantojot ar tirgu saistītas metodes, ir augstāki par tiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā, piemēro šos pirmos tarifus, un operators tos izsludina saskaņā ar iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 20. panta 3. punktu. Pretējā gadījumā vai gadījumā, ja nav izmantota neviena ar tirgu saistīta metode, piemēro tarifus, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā.

Pozitīvo starpību starp ieņēmumiem, kas aprēķināti ar tirgu saistītās metodes izmantošanas noslēgumā, no vienas puses, un apstiprinātajām izmaksām, kuras ietver taisnīgu peļņu, kas izriet no tarifiem, kuri noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā, no otras puses, pēc apstiprināšanas [CREG] ar Ministru padomē apspriestu Karaļa dekrētu attiecina:

a)      uz pārvades tīkla izmantošanas tarifiem;

b)      uz rezervi, kas paredzēta, lai finansētu iekārtas, kas jāizveido termiņā, kuru pēc operatora ierosinājuma apstiprinājusi [CREG]; pretējā gadījumā šo summu attiecina uz pārvades tīkla izmantošanas tarifiem.

Atlikumu attiecina pēc operatora akcionāru ieskatiem.

Pārvades tīkla izmantošanas tarifos vispirms ņem vērā šīs pozitīvās starpības plānoto attiecināšanu. Atšķirību starp budžeta aplēsēs paredzēto pozitīvo starpību un faktisko starpību izlabo vēlāk.

3.      Ja līgumā paredzētais termiņš pārsniedz regulējuma perioda ilgumu, turpina piemērot likuma 15/5.h panta 2. punktu.

4.      Tranzīta tarifus neatkarīgi no tā, vai tie ir tarifi, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu un iepriekš minētā Karaļa 2007. gada 8. jūnija dekrēta 16.–19. pantā noteiktajā kārtībā, vai tarifi, kas izriet no 15/5.a panta 3. punkta piemērošanas vai ar tirgu saistītu metožu izmantošanas, piemēro visā teritorijā un ņemot vērā šķērsoto attālumu.”

28.      2009. gada Gāzes likuma 15/19. pantā noteikts, ka līgumi, kuri atbilstoši Direktīvas 91/296[..] 3. panta pirmajai daļai noslēgti līdz 2004. gada 1. jūlijam, ir spēkā un tiek pildīti atbilstoši minētās direktīvas noteikumiem.

Pirmo daļu interpretē tādējādi, ka to piemēro līgumiem par dabasgāzes tranzītu, kuri līdz 2004. gada 1. jūlijam noslēgti starp:

1)      akciju sabiedrību Fluxys, akciju sabiedrību Distrigaz vai kādu no šo sabiedrību filiālēm, kura specializējusies tranzīta jaudu pārdošanā un ar tām saistītu pārvades pakalpojumu sniegšanu, no vienas puses, un

2)      fraktētājiem, kuri ir vai nu par augstspiediena maģistrālajiem dabasgāzes tīkliem atbildīgā struktūra, vai par dabasgāzes importu un eksportu Direktīvas 91/296[..] 3. panta [1. punkta] izpratnē atbildīgā struktūra, no otras puses.

29.      Pēc 2009. gada 10. marta likuma pieņemšanas CREG iesniedza prasību šo likumu atcelt, un Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru pret Beļģijas Karalisti, 2009. gada 9. oktobrī Beļģijas valdībai nosūtot brīdinājuma vēstuli. Ar 2010. gada 29. aprīļa likumu, kurš stājās spēkā 2010. gada 31. maijā (turpmāk tekstā – “2010. gada Gāzes likums”), 2009. gada Gāzes likuma 15/5.d punkts tika atcelts ex nunc. Šajā pašā likumā noteikts, ka 2009. gada Gāzes likuma 15/19. panta pirmā daļa pēc 2011. gada 2. marta (10) vairs nav spēkā un ka 2009. gada Gāzes likuma 15/19. panta otrā daļa tiek atcelta ex nunc. Ar 2010. gada 8. jūlija spriedumu Beļģijas Konstitucionālā tiesa ex tunc atcēla 2009. gada Gāzes likumu.

III – Pamata lieta

30.      Fluxys SA (turpmāk tekstā – “Fluxys”) ir gāzes pārvades tīkla pārvaldes sabiedrība Beļģijā (11).

31.      CREG ir Beļģijas regulatīvā iestāde, kuras uzdevums tostarp ir apstiprināt reglamentēto darbību tarifus dabasgāzes pārvades tīklā.

32.      Atbilstoši 2005. gada Gāzes likumam Fluxys bija jāiesniedz divi atsevišķi tarifu piedāvājumi: viens – attiecībā uz tranzītu, otrs – uz nogādi un uzglabāšanu. Tādējādi 2007. gadā Fluxys iesniedza CREG apstiprināšanai divus atšķirīgus tarifu piedāvājumus laikposmam no 2008. līdz 2011. gadam. Šo piedāvājumu pamatā bija divas atšķirīgas metodikas. CREG šos abus priekšlikumus neapstiprināja, jo tā uzskatīja, ka Fluxys nebija pareizi attiecinājusi operatīvās izmaksas uz savām dažādajām darbībām. Divās administratīvās procedūrās par abiem Fluxys piedāvājumiem CREG pati noteica pagaidu tarifus, kuros tā daļu no operatīvajām izmaksām, ko Fluxys bija attiecinājusi uz tās nogādes darbībām, pārnesa uz Fluxys tranzīta darbībām. Fluxys šos CREG lēmumus pārsūdzēja.

33.      Pamatojoties uz prasībām atcelt CREG lēmumu par tranzīta darbību pagaidu tarifiem un uz laiku apturēt tā izpildi, iesniedzējtiesa apturēja šā lēmuma izpildi. Tā uzskatīja, ka saskaņā ar Kopienu tiesībām minētais CREG lēmums prima facie nebija likumīgs. Atbilstoši iesniedzējtiesas pamatojumam Kopienu tiesiskais regulējums liedz piemērot tādas valsts tiesību normas, ar kurām piemēro atšķirīgus režīmus: vienu – nogādes darbībām, otru – tranzīta darbībām. Iesniedzējtiesa secināja, ka CREG bijis Fluxys jāpieprasa iesniegt tarifu piedāvājumu attiecībā uz visu tās pārvades tīklu, nenošķirot nogādes un tranzīta darbības. Šajā tiesvedībā iesniedzējtiesa nav iesniegusi Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

34.      Pamatojoties uz prasībām atcelt CREG lēmumu par nogādes un uzglabāšanas tranzīta darbību pagaidu tarifiem un uz laiku apturēt tā izpildi, iesniedzējtiesa šo pašu iemeslu dēļ apturēja šā lēmuma izpildi. Šajā tiesvedībā iesniedzējtiesa nolēma uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu.

IV – Prejudiciālais jautājums un tiesvedība Tiesā

35.      Iesniedzējtiesai ir šaubas par Gāzes likuma saderību ar Kopienu tiesību aktiem tiktāl, ciktāl šajā likumā paredzēti divi atšķirīgi tarifu režīmi: viens – tranzīta darbībām, otrs – nogādes un uzglabāšanas darbībām. Gadījumā, ja šis likums nav saderīgs ar Kopienu tiesisko regulējumu, iesniedzējtiesa uzskata, ka CREG neesot bijis jāņem vērā minētajam tiesiskajam regulējumam pretrunā esošās Gāzes likuma normas un jānoraida Fluxys atšķirīgie tarifu piedāvājumi tāpēc, ka to pamatā bija atšķirīgas tarifu noteikšanas metodikas attiecībā uz nogādes un tranzīta darbībām. Ņemot vērā šaubas par Gāzes likuma saderību ar Regulu Nr. 1775/2005 un Direktīvu 2003/55, kā arī CREG un Fluxys šajā jautājumā izvirzītos argumentus, iesniedzējtiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2003/55 1., 2. un 18. pants un Regulas (EK) Nr. 1775/2005 3. pants liedz valsts tiesību aktos noteikt īpašu tarifu režīmu attiecībā uz tranzīta darbību, kurā ir izdarītas atkāpes no noteikumiem par pārvadi, pārvades darbībā “nogādi” nodalot no “tranzīta”?”

36.      Ar 2009. gada 21. septembra rīkojumu Tiesas priekšsēdētājs noraidīja iesniedzējtiesas lūgumu piemērot paātrināto procesu.

37.      Fluxys, CREG, Beļģijas valdība un Apvienotās Karalistes valdība, kā arī Komisija Tiesas Statūtu 23. pantā paredzētajā termiņā iesniedza rakstveida apsvērumus.

38.      2010. gada 7. aprīļa vēstulē Fluxys Tiesai darīja zināmu, ka Fluxys un CREG ir noslēgušas vienošanos par tāda tarifu režīma piemērošanu nākotnē, kura pamatā vairs nav nogādes nošķiršana no tranzīta, un kurā, pamatojoties uz to pašu metodiku, ir atspoguļotas katrai darbībai sniegto pakalpojumu izmaksas. Turklāt Fluxys Tiesai paziņoja, ka tā ir attiekusies no gandrīz visiem pamatiem, uz kuriem tā atsaukusies iesniedzējtiesā pret CREG lēmumiem, tostarp tiem, kuri saistīti ar nogādes darbību nošķiršanu no tranzīta darbībām, kā vienīgo pamatu Fluxys uzturot apgalvojumu, ka esot pārkāpts Gāzes likuma 15/19. pants, ar kuru transponēts Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punkts saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem. Ņemot vērā šos apstākļus, Tiesa 2010. gada 28. aprīļa vēstulē iesniedzējtiesai vaicāja, vai tā vēlas uzturēt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. 2010. gada 12. maija vēstulē iesniedzējtiesa atbildēja, ka CREG un Fluxys vienošanās, kā arī Fluxys daļēja atteikšanās no prasības nav mazinājusi prejudiciālā jautājuma būtiskumu, un ka tā vēlas to uzturēt.

39.      Ar 2010. gada 28. maija faksa sūtījumu Beļģijas valdība Tiesai darīja zināmu, ka stājies spēkā 2010. gada Gāzes likums, ar kuru atcelti Gāzes likuma 15/5.d pants un 15/19. panta otrā daļa un kurā noteikts, ka Gāzes likuma 15/19. panta pirmā daļa nebūs spēkā no 2011. gada 2. marta.

40.      2010. gada 17. jūnijā tika rīkota tiesas sēde, kurā piedalījās CREG, Beļģijas valdības un Čehijas valdības, kā arī Komisijas pārstāvji.

41.      2010. gada 16. jūlija vēstulē Fluxys vērsa Tiesas uzmanību uz Beļģijas Cour constitutionnelle [Konstitucionālā tiesa] 2010. gada 8. jūlija spriedumu, ar kuru tā ex tunc atcēlusi 2009. gada Gāzes likumu. Tiesa lūdza iesniedzējtiesu norādīt šim spriedumam, pēc tās domām, paredzamās sekas. 2010. gada 8. septembra vēstulē iesniedzējtiesa atbildēja, ka pēc 2009. gada Gāzes likuma atcelšanas ex tunc pamata lietā piemērojamas agrākā Gāzes likuma normas. Lai gan gāzes tranzīta un nogādes savstarpēja nošķiršana, kuras dēļ tika atcelts 2009. gada Gāzes likums, ir veikta jau šajā agrākajā likumā un Beļģijas Cour constitutionnelle apsvērumi ir attiecināmi arī uz šo agrāko likumu, iesniedzējtiesa norādīja, ka tai tomēr ir saistošas šā agrākā likuma normas, jo jautājums par tām nav ticis iesniegts izskatīšanai Beļģijas Cour constitutionnelle.

V –    Tiesā iesniegto apsvērumu kopsavilkums

42.      Fluxys, Beļģijas valdība un Čehijas valdība apgalvo, ka nedz Direktīvas 2003/55 1., 2. un 18. pants, nedz Regulas Nr. 1775/2005 3. pants neliedz valstij piemērot režīmu, ar kuru dabasgāzes pārvades jomā nogādes darbības tiek nošķirtas no tranzīta darbībām un šīm darbībām tiek piemērots atšķirīgs tarifu režīms, ja šī atšķirīgā attieksme atbilst objektīvām šo abu darbības veidu atšķirībām, piemēram, faktisko izmaksu ziņā.

43.      Nogādes un tranzīta darbības neesot identiskas, bet gan notiekot dažādos tirgos. Tāpēc ar tām saistītās izmaksas un investīcijas atšķiras. Nogādes darbības principā esot atkarīgas tikai no pieprasījuma prognozēm būtībā sasaistītā un noturīgā tirgū. Turklāt tās ir pakārtotas sabiedriskā pakalpojuma pienākumiem. Savukārt tranzīta darbības attīstoties starptautiskā konkurences tirgū un tāpēc tās esot atkarīgas no pieprasījuma izmaiņām, kuras ilgtermiņā grūti paredzēt. Atšķirībā no nogādes darbībām, kuru pamatā vienmēr esot ilgtermiņa līgumi un drošība tarifu ziņā, attiecībā uz tranzīta darbībām pastāvot draudi, ka lietotāji jebkurā brīdī varētu beigt izmantot kādu maršrutu vai ka apstākļu kopums apdraudētu citiem nolūkiem neizmantojamu investīciju ienesīgumu. Tādējādi tranzīta īpašās iezīmes radot ļoti lielu nedrošību un tātad pārmērīgu investīciju un neatgūstamu izmaksu draudus. Čehijas valdība uzskata, ka tīkla operatoriem jāņem vērā apstāklis, ka tranzīta darbībām vajadzīga vienāda tehniskā jauda visos konkrētā tīkla ieejas un izejas punktos.

44.      Fluxys, Beļģijas valdība un Čehijas valdība apgalvo, ka ar Gāzes likumu noteiktajos atšķirīgajos režīmos tiek ņemtas vērā katras darbības īpašās iezīmes. Noteikt, ka vienādi jāattiecas pret atšķirīgām situācijām, esot pretrunā diskriminācijas aizlieguma principam. Direktīvā 2003/55 neesot noteikts pienākums pret nogādi un tranzītu attiekties vienādi. Dalībvalstis saglabājot iespēju atšķirīgi attiekties pret atšķirīgām situācijām un tām esot relatīva brīvība noteikt atšķirīgus režīmus. Šī atšķirīgā attieksme varot tikt veikta gan regulatīvās iestādes apstiprināšanas lēmuma, gan likuma līmenī. Pēdējā gadījumā esot pietiekami, ja katrā no likumā noteiktajiem atšķirīgajiem režīmiem tiek ievērotas Regulas Nr. 1775/2005 un Direktīvas 2003/55 prasības. Tādējādi tarifi būtu iepriekš jāapstiprina un jāpublicē, kā arī jāpiemēro nediskriminējošā veidā. Gāzes likuma normas neradot diskriminējošu attieksmi, jo visiem tīkla lietotājiem ir iespēja vienlaikus noslēgt vienošanos par vienu un to pašu pakalpojumu ar vienādiem nosacījumiem.

45.      Jautājumā par 2010. gada Gāzes likumā paredzēto atkāpju režīma atcelšanu attiecībā uz tranzītu – Beļģijas valdība apgalvo, ka šīs atcelšanas vienīgais mērķis bija nodrošināt Beļģijā tiesisko drošību tranzīta jomā.

46.      CREG uzskata, ka šajā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā vispirms jāpārbauda, vai ir spēkā Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru šīs direktīvas normas nepiemēro “vēsturiskajiem” līgumiem. Šo izņēmumu piemērojot pamata lietā, Direktīvā 2003/55 noteiktais režīms neattiektos uz vairāk kā 85 % Fluxys tranzīta darbības. Taču, pieņemot Regulu Nr. 1775/2005, Kopienu likumdevējs esot šo izņēmumu netieši atcēlis saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem. Ja Kopienu likumdevējs nebūtu atcēlis izņēmumu saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem, CREG šaubās par tā saderību ar EK līguma normām un vispārējiem tiesību principiem, tostarp diskriminācijas aizlieguma principu.

47.      Jautājumā par tostarp Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā, kā arī Direktīvas 2003/55 1., 2. un 18. pantā noteikto diskriminācijas aizlieguma principu CREG uzskata, ka tas liedz ar valsts likumu pārvades darbībās nogādi nošķirt no tranzīta, nosakot īpašu tarifu režīmu attiecībā uz tranzīta darbībām. Kopienu tiesiskajā regulējumā nogādes darbība nekādi netiekot nošķirta no tranzīta darbības. Tajā netiekot pieļauta nekāda atšķirīga attieksme. CREG atsaucas uz Direktīvas 2003/55 preambulas 31. apsvērumā pausto Kopienu likumdevēja vēlmi ieviest viendabīgus un nediskriminējošus piekļuves režīmus pārvades tīkliem, tostarp attiecībā uz gāzes pārrobežu plūsmu starp dalībvalstīm. Vienots tarifikācijas režīms ļautu nodrošināt šīs piekļuves pārredzamību un nediskrimināciju, kā arī veicinātu tīkla attīstību un stabilitāti. Tādējādi tas esot daļa no pārvades attīstības un saskaņošanas Eiropas tīklā.

48.      Apvienotās Karalistes valdība un Komisija ierosina Tiesai atbildēt, ka Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punktā, kā arī Direktīvas 2003/55 18. panta 1. punktā un 25. panta 4. punktā noteiktais diskriminācijas aizlieguma princips liedz valsts tiesību aktos noteikt īpašu tarifu režīmu attiecībā uz tranzīta darbību, kurā ir atkāpes no pārvades darbību regulējošajiem noteikumiem, pārvades darbībā nogādi nošķirot no tranzīta.

49.      Nogādes un pārvades darbības esot līdzīgas situācijas. Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 pārvade tiek definēta kā dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem, neatkarīgi no tās galamērķa. Šajos tiesību aktos nogādes darbības nekādi netiekot nošķirtas no tranzīta darbībām. Gluži pretēji, ar minēto direktīvu, kā noteikts tās preambulas 31. apsvērumā, Direktīva 91/296 esot atcelta tāpēc, ka tranzīts tajā bija definēts atšķirīgi.

50.      Tāpēc Kopienu tiesību aktos esot liegts noteikt tādus specifiskus tarifikācijas režīmus attiecībā uz tranzīta darbībām, kādi noteikti Beļģijas tiesību aktos. Komisija uzsver, ka ar 2009. gada Gāzes likumu ieviestajā režīmā ir paredzēts atšķirīgs regulējums attiecībā uz tranzīta darbībām saistībā ar apstiprināto tarifu piemērošanas laikposmu, taisnīgas peļņas noteikšanu, kā arī piekļuves pārvades tīkliem tarifu nosacījumiem. Visi šie noteikumi neatbilstot nedz Direktīvai 2003/55, nedz Regulai Nr. 1775/2005.

51.      Pēc Apvienotās Karalistes valdības un Komisijas domām, Kopienu tiesības neliedz, ka tarifi atbilst pārvades darbības izmaksām un riskiem, un tāpēc var būt atšķirīgi. Tomēr tādi valsts tiesību akti kā Gāzes likums radot problēmu tāpēc, ka tajos noteikta gluži atšķirīga tarifu struktūra, kurā galvenokārt ir vispārīga un konsekventa nogādes nošķiršana no tranzīta, tātad – dabasgāzes galamērķis. Gāzes likumā neesot tādu noteikumu, kuros būtu sīki atspoguļots, kā katrā konkrētajā gadījumā ņem vērā ar tranzīta darbību saistītās izmaksas un riskus, un neesot pamatots, kāpēc būtu jāpiemēro atšķirīgs režīms visai tranzīta darbībai kopumā. Neesot sistēmiska iemesla, kāpēc izmaksām par gāzes padevi no tīkla savienojuma vietā ar sadales tīklu vai lielu patērētāju vajadzētu būt zemākām nekā izmaksām, kas saistītas ar gāzes padevi maģistrālo cauruļvadu tīklu starpsavienojumā. Turklāt neesot pamata uzskatīt, ka līgumi, kuros paredzēta gāzes padeve maģistrālo cauruļvadu tīklu starpsavienojuma vietā, paši par sevi būtu saistīti ar lielāku risku nekā jebkurš cits pārvades veids.

52.      Visbeidzot, Komisija uzskata, ka izņēmums saistībā ar Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā minētajiem “vēsturiskajiem” līgumiem ar Regulu Nr. 1775/2005 nav atcelts.

VI – Par prejudiciālā jautājuma pieņemamību

53.      Tiesvedības gaitā Tiesai tika darīts zināms par dažādajiem notikumiem saistībā ar pamata lietu un 2009. gada Gāzes likuma spēkā esamību. Vispirms izvērtēšu šo notikumu iespējamās sekas saistībā ar prejudiciālā jautājuma pieņemamību.

54.      Pirmkārt, Fluxys iesniedzējtiesā ir atteikusies no saviem prasības pamatiem saistībā ar tranzīta nošķiršanu no nogādes. Tādēļ rodas jautājums, vai šīs atteikšanās dēļ lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir kļuvis nepieņemams. Šajā ziņā jāatgādina, ka prejudiciāls jautājums ir nepieņemams, ja tas acīmredzami nav būtisks pamata lietas izspriešanai (12). Iesniedzējtiesa ir norādījusi, ka saskaņā ar valsts procesuālo tiesību normām Fluxys vienpusēji nevar atteikties no pamatiem un tādējādi prejudiciālais jautājums joprojām attiecas uz lietu. Saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu interpretēt un piemērot valsts tiesības ir tikai valsts tiesu ziņā. Principā Tiesai nav jāpārbauda iesniedzējtiesas sniegtā valsts tiesību normu interpretācija (13). No tā izriet, ka Fluxys atteikšanās neliek apšaubīt lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību.

55.      Otrkārt, ar 2010. gada Gāzes likumu ir ex nunc atcelts atšķirīgais režīms attiecībā uz tranzīta darbībām. Šī atcelšana neliek apšaubīt, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz lietu, vismaz ne kopumā, jo atcelšana ir spēkā tikai attiecībā uz nākotni.

56.      Treškārt, 2009. gada Gāzes likuma atcelšana ex tunc ar Beļģijas Cour constitutionnelle 2010. gada 8. jūlija spriedumu. 2010. gada 8. septembra vēstulē iesniedzējtiesa norādīja, ka, lai gan minētais likums ir atcelts, tā vēlas prejudiciālo jautājumu uzturēt. Pēc tās domām, jautājums par valsts režīma, kurā tranzīta darbības ir nošķirtas no nogādes darbībām, saderību ar Kopienu tiesisko regulējumu rada arī Gāzes likums, kas piemērojams pamata lietā pēc 2009. gada Gāzes likuma atcelšanas.

57.      Vispirms jākonstatē, ka iesniedzējtiesa nedz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, nedz 2010. gada 8. septembra vēstulē nav norādījusi agrākā Gāzes likuma saturu. Saskaņā ar Tiesas judikatūru valsts tiesas lēmumā lūgt sniegt prejudiciālu nolēmumu obligāti skaidri jānorāda pamata lietas faktiskie lietas apstākļi un atbilstošās tiesību normas, un vismaz minimāli jāskaidro interpretēt lūgto konkrēto Kopienu tiesību normu izvēle, un saikne, ko tā ir konstatējusi starp šīm normām un tās izskatāmajā lietā piemērojamiem valsts tiesību aktiem (14). Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka lēmumos par prejudiciāla jautājuma uzdošanu iekļautajai informācijai ir ne vien jāļauj Tiesai sniegt noderīgas atbildes, bet arī jāsniedz iespēja dalībvalstu valdībām un citām ieinteresētajām personām iesniegt apsvērumus. Tiesas pienākums ir rūpēties, lai šī iespēja tiktu nodrošināta, ņemot vērā, ka attiecīgajām personām tiek darīti zināmi tikai iesniedzējtiesas lēmumi (15). Atbilstoši šai judikatūrai lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu var tikt noraidīts kā nepieņemams, ja tajā nav norādītas pamata lietā piemērojamās valsts tiesību normas.

58.      Taču, ņemot vērā šīs lietas apstākļus, man šķiet, ka, piemērojot šo judikatūru, noraidīt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu būtu pārāk bargi. Konsekventa tranzīta nošķiršana no nogādes ir šā prejudiciālā jautājuma uzmanības centrā, un tiesvedības gaitā Tiesā ieinteresētās puses to ir minējušas un apspriedušas. 2010. gada 8. septembra vēstulē valsts tiesa ir norādījusi, ka šī nošķiršana bija sastopama jau pirms 2009. gada Gāzes likuma esošajā likumā. Tādēļ 2009. gada Gāzes likuma atcelšana iztirzājamo jautājumu loku faktiski negroza. Turklāt pirms 2009. gada Gāzes likuma esošā Gāzes likuma, proti, 2005. gada Gāzes likuma, normas izriet no Fluxys un CREG iesniegtajiem apsvērumiem. Šie lietas dalībnieki apgalvo, ka neatkarīgi no 2009. gada Gāzes likuma atcelšanas ex tunc pamata lietā ratione temporis bija piemērojamas 2005. gada Gāzes likuma, nevis 2009. gada Gāzes likuma normas. Šajos apstākļos šķiet, ka iesniedzējtiesas precīzu norāžu trūkums saistībā ar pirms atceltā 2009. gada Gāzes likuma esošā likuma normām neliek neizbēgami lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu noraidīt kā nepieņemamu.

59.      2009. gada Gāzes likuma atcelšana rada papildu jautājumu saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību. Šajā lietā iesniedzējtiesa šķiet spējam izskatīt pamata lietu, vēršoties nevis Tiesā, bet gan Beļģijas Cour constitutionnelle. Kā iesniedzējtiesa norāda 2010. gada 8. septembra vēstulē, Beļģijas Cour constitutionnelle apsvērumi, kura attaisnoja 2009. gada Gāzes likuma atcelšanu, šķiet esam piemērojami arī attiecībā uz konsekvento nogādes darbību nošķiršanu no tranzīta darbībām, kas paredzētas 2005. gada Gāzes likumā. Taču, lai arī iesniedzējtiesa apgalvo, ka tai jāpiemēro 2005. gada Gāzes likuma normas, jo par tām netika iesniegta prasība Cour constitutionnelle, tā nepaskaidro, kāpēc tā pati nav vērsusies Cour constitutionnelle ar prejudiciālu jautājumu, neskatoties uz acīmredzamām šaubām par 2005. gada Gāzes likuma atbilstību Konstitūcijai.

60.      Tomēr, pat ja iesniedzējtiesai būtu bijusi iespēja ar prejudiciālu jautājumu vērsties Beļģijas Cour constitutionnelle, iesniedzējtiesas jautājums mūsu tiesā tādēļ nebūtu nepieņemams. Tiesiskā sadarbība starp valstu tiesām un Tiesu, kā noteikts EKL 234. pantā, nav pakārtota procedūra un nav atkarīga no tā, vai valsts tiesībās paredzētās procedūras ir izsmeltas (16). Pietiek ar to, ka Tiesai uzdotais jautājums attiecas uz lietu. Katrā ziņā jākonstatē, ka Beļģijas Cour constitutionnelle savu spriedumu pamatojusi tostarp ar Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punkta un Direktīvas 2003/55 interpretāciju. Ja par spīti Cour constitutionnelle spriedumam iesniedzējtiesai joprojām ir šaubas par šo Kopienu tiesību normu interpretāciju, EKL 234. pants tai ļauj vērsties Tiesā.

61.      Tādēļ prejudiciālais jautājums ir pieņemams.

VII – Juridiskais vērtējums

A –    Ievada apsvērumi

62.      Viens no Eiropas [Savienības] enerģētikas politikas mērķiem dabasgāzes nozarē ir sniegt Eiropas Savienības pilsoņiem labumu no efektīva un atvērta tirgus, novēršot šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm šajā jomā (17). Dabasgāzes tirgum piemīt īpašas iezīmes, kuras to padara atšķirīgu no citām jomām. Viena no šim īpašajām iezīmēm ir tā, ka gāzes pārvade notiek pa augstspiediena cauruļvadiem un ka šo cauruļvadu operatoriem parasti ir monopoltiesības uz gāzes pārvadi noteiktā teritorijā (18).

63.      Lai uzlabotu gāzes iekšējā tirgus darbību, Kopienu likumdevējs vispirms pieņēma Direktīvu 91/296 par dabasgāzes tranzītu pa cauruļvadu tīkliem, pēc tam Direktīvu 98/30 par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum. Pēc tam likumdevējs pieņēma Direktīvu 2003/55, kuras mērķis ir nodrošināt nosacījumus godīgai konkurencei, kā arī samazināt dominējoša stāvokļa tirgū draudus un cenu nosišanas praksi (19). Šīs pēdējās direktīvas 18. pantā noteikta kārtība trešo personu piekļuvei pārvades tīkliem, kuras pamatā ir publicēti tarifi un kuru piemēro objektīvi un nediskriminējot tīkla lietotājus. Ar Regulu Nr. 1775/2005 Kopienu likumdevējs pieņēma kopīgus nosacījumus piekļuvei dabasgāzes pārvades tīkliem, kuri tieši piemērojami visās dalībvalstīs.

64.      Prejudiciālais jautājums attiecas uz nediskriminējošas piekļuves principu un tātad uz ļoti svarīgu elementu uz regulētiem tarifiem pamatotā kārtībā, kādā notiek piekļuve pārvades tīkliem. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktais princips par nediskriminējošu piekļuvi pārvades tīkliem liedz tādu valsts likumu kā pamata lietā piemērojamais Gāzes likums, kurā gāzes pārvades darbībā nogāde (proti, dabas gāzes pārvade, kuras galamērķis atrodas Beļģijā) tiek nošķirta no tranzīta (proti, dabasgāzes pārrobežu pārvades), un abiem šiem pārvades veidiem piemēro divus atšķirīgus tarifu režīmus.

65.      Tomēr, ņemot vērā pamata lietas strīdus jautājumus, uzskatāms, ka šis jautājums ir nevis tikai par saistībā ar šo principu izdarāmajiem secinājumiem, bet arī par šā principa piemērojamību. Viens no pamata lietas strīdus jautājumiem ir par Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem noteiktā izņēmuma spēkā esamību. Pat ja lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu šī tiesību norma nav īpaši minēta, jānorāda, ka saskaņā ar to Direktīvas 2003/55 normas netiek piemērotas attiecībā uz noteiktiem līgumiem. Taču pretrunā Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktajam nediskriminējošas piekļuves principam valsts likums var būt tikai tad, ja tā tiesību normas attiecīgajiem līgumiem ir piemērojamas. Turklāt iesniedzējtiesa 2010. gada 12. maija vēstulē ir norādījusi, ka jautājums par nediskriminējošas piekļuves principa piemērojamību attiecas uz pamata lietu, un aicinājusi Tiesu to iztirzāt.

66.      Vispirms, manuprāt, būtu lietderīgi aplūkot jautājumu par saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā noteiktā izņēmuma spēkā esamību (B apakšpunkts), lai pēc tam noskaidrotu, vai Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktajam nediskriminējošas piekļuves principam pretrunā ir valsts likums, saskaņā ar kuru tiek piemēroti divi atšķirīgi tarifu režīmi, proti, viens – nogādes darbībām, otrs – tranzīta darbībām (C apakšpunkts).

B –    Par izņēmumu saistībā ar “vēsturiskajiem” līgumiem

67.      Saskaņā ar Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktu Direktīva 91/296, proti, “tranzīta” direktīva, no 2004. gada 1. jūlija tika atcelta. Šis datums sakrīt ar Direktīvas 2003/55 transponēšanas termiņa beigu datumu. Tomēr šīs direktīvas 32. panta 1. punktā paredzēts izņēmums attiecībā uz līgumiem, kuri:

–        attiecas uz tranzītu Direktīvas 91/296 2. panta izpratnē;

–        ir noslēgti līdz 2004. gada 1. jūlijam un

–        atbilst Tranzīta direktīvas 3. panta 1. punktam (20).

Šie “vēsturiskie” līgumi joprojām ir spēkā un tiek pildīti atbilstoši Direktīvā 91/296 noteiktajam. Tādējādi Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktais diskriminācijas aizlieguma princips uz šiem līgumiem neattiecas.

68.      CREG uzskata, ka šis izņēmums attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem nav spēkā.

69.      Pirmkārt, CREG uzskata, ka ar Regulu Nr. 1775/2005 netieši tika atcelts Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punkts. Šajā ziņā CREG apgalvo, ka šajā regulā, tostarp tās 16. pantā, kurā uzskaitīti izņēmumi un atbrīvojumi, nav rodama neviena atsauce uz šo tiesību normu. CREG no tā secina, ka līdz ar Regulas Nr. 1775/2005 pieņemšanu pēc Direktīvas 2003/55 pieņemšanas Kopienu likumdevējs netieši ir atcēlis izņēmumu attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem. Šī interpretācija esot apstiprināta Regulas Nr. 1775/2005 sagatavošanas materiālos, no kā izrietot, ka visi attiecīgie izņēmumi un atbrīvojumi ir izsmeļoši uzskaitīti Regulas Nr. 1775/2005 16. pantā, kā arī minētajā regulas preambulas 1. apsvērumā, atbilstoši kuram šīs regulas mērķis ir veikt strukturālas izmaiņas, kas vajadzīgas, lai likvidētu atlikušos iekšējā gāzes tirgus izveides šķēršļus.

70.      Šāda interpretācija mani nepārliecina.

71.      Regulā Nr. 1775/2005 patiešām nav norādes uz izņēmumu attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem. Tomēr jākonstatē, ka minētajā regulā nav arī tiesību normas par Direktīvas 91/296 atcelšanu. Manuprāt, tas norāda, ka Regulā Nr. 1775/2005 nav noteikts, cik lielā mērā Direktīva 91/296 ir atcelta un cik lielā mērā tā paliek spēkā, un ka šis jautājums tika atrisināts tikai Direktīvā 2003/55. Tādēļ norādes uz izņēmumu attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem neesamību Regulā Nr. 1775/2005 nevar interpretēt kā netiešu šā izņēmuma atcelšanu.

72.      Šo vērtējumu apstiprina apstāklis, ka nevienā Regulas Nr. 1775/2005 preambulas apsvērumā netiek pausta Kopienu likumdevēja vēlme atcelt minēto izņēmumu. Šāda griba nav redzama arī šā tiesību akta sagatavošanas materiālos. Ņemot vērā nozīmīgās ekonomiskās sekas, ko var izraisīt šāda izņēmuma atcelšana, un ciešo saikni starp Direktīvu 2003/55 un Regulu Nr. 1775/2005, skaidras norādes trūkums no likumdevēja puses šķiet atspēkojam izpratni, atbilstoši kurai šis izņēmums esot netieši atcelts.

73.      Otrkārt, CREG apgalvo, ka Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā noteiktais izņēmums attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem neatbilst primārajām tiesībām, tostarp diskriminācijas aizlieguma principam.

74.      Nepārliecina arī šajā ziņā CREG izvirzītie argumenti. Apstāklis, ka Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā lietotāji, kuriem ir “vēsturisks” līgums, tiek nošķirti no tiem, kam šāda līguma nav, nav diskriminācija, jo šāda nošķiršana tiek veikta, lai ievērotu to lietotāju tiesisko paļāvību, kuriem ir “vēsturiski” līgumi.

75.      Noslēgumā jānorāda, ka Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā noteiktais izņēmums attiecībā uz “vēsturiskajiem” līgumiem ir spēkā un tāpēc jāņem vērā saistībā ne tikai ar Direktīvas 2003/55, bet arī ar Regulas Nr. 1775/2005 piemērošanu. Tiktāl, ciktāl ir ievēroti nosacījumi, lai līgumus varētu klasificēt par “vēsturiskiem” (21), Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktais nediskriminējošas piekļuves princips uz Fluxys līgumiem neattiecas.

C –    Par nediskriminējošas piekļuves principu

76.      Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā, kā arī Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktajam nediskriminējošas piekļuves principam pretrunā ir tādi valsts tiesību akti kā pamata lietā piemērojamais 2005. gada Gāzes likums, saskaņā ar kuru gāzes pārvades jomā gāzes nogādes darbības tiek vispārīgi nošķirtas no tranzīta darbībām un abiem šiem darbības veidiem tiek piemēroti divi atšķirīgi tarifu režīmi.

77.      Atbilstoši diskriminācijas aizlieguma principam līdzīgas situācijas nedrīkst risināt dažādi un atšķirīgas situācijas nedrīkst risināt vienādi, ja vien atšķirīgā attieksme nav objektīvi pamatota (22). Nav nekādu šaubu, ka nogādes darbības un tranzīta darbības uzskatāmas par līdzīgām situācijām (1) apakšpunkts). Taču pamata lietā piemērojamajā 2005. gada Gāzes likumā attieksme pret abām šīm situācijām ir atšķirīga (2) apakšpunkts). Tāpēc jāizvērtē, cik lielā mērā divu atšķirīgu režīmu piemērošana, viena – attiecībā uz nogādes darbībām, otra – uz tranzīta darbībām, var būt objektīvi pamatota (3) apakšpunkts).

1)      Līdzīgas situācijas

78.      Divu situāciju līdzība jāvērtē, tostarp ievērojot konkrētā tiesiskā regulējuma priekšmetu un mērķi (23). Tāpēc jāizvērtē atbilstīgās Regulas Nr. 1775/2005 un Direktīvas 2003/55 normas.

79.      Atbilstoši attiecīgi Direktīvas 2003/55 un Regulas Nr. 1775/2005 1. panta 1. punktam šie abi tiesību akti piemērojami gāzes pārvadei. Atbilstoši Direktīvas 2003/55 2. panta 3. punktam un Regulas Nr. 1775/2005 2. punktam gāzes pārvade ir dabasgāzes transportēšana pa cauruļvadu tīklu, kas galvenokārt sastāv no augstspiediena cauruļvadiem un kas nav maģistrālu cauruļvadu tīkls, lai piegādātu dabasgāzi patērētājiem, bet neietverot piegādi. Tādējādi gāzes pārvades definīcijā gāzes plūsma iekšzemē nav nošķirta no pārrobežu gāzes plūsmas. Saskaņā ar principu ubi lex non distinguit, nec nos distinguere debemus, iepriekš minētais mudina uzskatīt nogādes un tranzīta darbības par līdzīgām.

80.      Šādas izpratnes apstiprinājums rodams Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punktā un tās preambulas 31. apsvērumā. Minētajā 32. panta 1. punktā tiek atcelta Direktīva 91/296, ar ko bija noteikts īpašs tiesiskais regulējums attiecībā uz tranzītu. No Direktīvas 2003/55 preambulas 31. apsvēruma izriet, ka viens no Direktīvas 91/296 atcelšanas mērķiem bija noteikt viendabīgus un nediskriminējošus piekļuves režīmus attiecībā uz visām pārvades darbībām, tostarp tranzītu.

81.      Ievērojot Regulas Nr. 1775/2005, kā arī Direktīvas 2003/55 priekšmetu un mērķi, nogādes un tranzīta darbības jāuzskata par līdzīgām situācijām. Tādēļ, lai ievērotu nediskriminējošas piekļuves principu, jānodrošina, ka pret abiem šiem gāzes pārvades veidiem attiecas vienādi, ja vien atšķirīga attieksme nav objektīvi pamatota.

2)      Atšķirīga attieksme

82.      Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa atsaucas uz 2009. gada Gāzes likuma normām. Taču pēc šā likuma atcelšanas ex tunc iesniedzējtiesa tagad atsaucas uz 2005. gada Gāzes likuma normām.

83.      2005. gada Gāzes likuma 15/5.d pantā noteikts, ka dabasgāzes pārvades tīkla operators, kurš nodarbojas ar tranzītu, CREG iesniedz īpašu apstiprināšanas lūgumu attiecībā uz tranzītu. Attiecībā uz šo lūgumu jāievēro tie paši noteikumi, kas saistībā ar lūgumu attiecībā uz nogādi, izņemot 2005. gada Gāzes likuma 15/5.b panta 2., 4., 5., 8) apakšpunktu un 15/5.c panta 3. punktu. Atbilstoši šiem izņēmumiem tarifiem attiecībā uz tranzīta darbībām:

–        nav jāsedz ieņēmumi, kā noteikts 15/5.a panta 2. punktā (24),

–        starptautiskā mērogā nav jālīdzinās labākajai tarifu noteikšanas praksei, ko līdzīgos apstākļos piemēro līdzīgi dabasgāzes pārvades tīklu operatori (25),

–        nav jābūt vērstiem uz dabasgāzes pārvades tīklu jaudas izmantošanas optimizāciju (26), un

–        nav jābūt vienveidīgiem visā teritorijā bez atšķirībām atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala (27).

Turklāt saistībā ar tranzīta darbībām regulējuma perioda pirmajā gadā gūto ieņēmumu kopsummu var neizmantot par atsauci, lai novērtētu ieņēmumu kopsummu turpmākajiem četru gadu regulējuma perioda gadiem.

84.      Tātad 2005. gada Gāzes likuma normās attieksme pret nogādes darbībām un tranzīta darbībām ir atšķirīga.

3)      Objektīvais pamatojums

85.      Tā kā abi gāzes pārvades veidi, proti, nogāde un tranzīts (28), ir līdzīgi, lai ievērotu nediskriminējošas piekļuves gāzes tīkliem principu, abu šo pārvades darbību tarifi nedrīkst būt atšķirīgi, ja vien atšķirīga attieksme nav objektīvi pamatota. Šis princips nenosaka, ka jāpiemēro vienveidīgs tarifs. Atšķirība attieksmē var būt attaisnota, ja tā ir balstīta uz objektīvu un pamatotu kritēriju, proti, ja tā ir saistīta ar konkrētā tiesību akta tiesiski pieņemamu mērķi un šī atšķirība ir samērīga ar mērķi, kādu ar attiecīgo attieksmi ir vēlme sasniegt (29).

86.      Tāpēc vispirms jānosaka atbilstīgie kritēriji, ar kuriem var pamatot atšķirīgus režīmus attiecībā uz šīm abām gāzes pārvades darbībām (a) apakšpunkts), lai pēc tam izpētītu, vai Gāzes likumā veikto vispārējo un konsekvento nogādes darbību nošķiršanu no tranzīta darbībām var pamatot, ņemot vērā šos kritērijus (b) apakšpunkts). Tiktāl, ciktāl šāda nošķiršana atbilst ne gluži nogādes darbību kopuma un tranzīta darbību kopuma atbilstīgo kritēriju atšķirībām, bet gan vispārējai tendencei, rodas jautājums, vai šāds vispārinājums var būt pamatots (c) apakšpunkts).

a)      Atbilstīgie kritēriji tarifu atšķirīgas attieksmes pamatošanai

87.      Regulas Nr. 1775/2005 un Direktīvas 2003/55 normu izvērtējums rāda, ka objektīvie kritēriji, ar kuriem var pamatot tarifu diferencēšanu, tostarp ir:

–        pārvades darbības faktiskās izmaksas (30),

–        tīkla viengabalainībai un uzlabošanai vajadzīgās investīcijas (31),

–        saistībā ar konkrēto darbību veikto investīciju riski (32),

–        konkrētajā darbībā esošā konkurence (33) un

–        sabiedriskā pakalpojuma pienākumi (34).

Turklāt Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 uzsvērts, ka ir svarīgi izvairīties no dažādo gāzes pārvades darbību savstarpējas subsidēšanas (35).

88.      Turpretim apstāklis, ka transportētā gāze paredzēta patēriņam Beļģijas teritorijā vai pārvadei uz citas dalībvalsts teritoriju, nav kritērijs, kas pats par sevi ļautu pamatot atšķirīgu attieksmi pret abām līdzīgajām gāzes pārvades darbībām (36).

b)      Tādas vispārējas un konsekventas nošķiršanas kā nogādes darbību nošķiršana no tranzīta darbībām pamatojums

89.      Tāds valsts likums kā 2005. gada Gāzes likums, kurā nogādes darbības tiek vispārēji un konsekventi nošķirtas no tranzīta darbībām, acīmredzami rada problēmu attiecībā uz nediskriminējošas piekļuves tīkliem principu. Šādā likumā nošķiršana notiek atkarībā no tā, vai transportētā gāze ir paredzēta patēriņam Beļģijas teritorijā vai pārvadei uz citas dalībvalsts teritoriju. Šis kritērijs nav atbilstīgs kritērijs, kas ļautu pamatot atšķirīgu attieksmi.

90.      Tomēr šāda nošķiršana var būt atbilstīga diskriminācijas aizlieguma principam, ja tā patiešām atspoguļo atšķirības starp šiem abiem darbības veidiem attiecībā uz atbilstīgajiem kritērijiem. Lai arī no Regulas Nr. 1775/2005 3. panta un Direktīvas 2003/55 18. panta izriet, ka atšķirīga attieksme nogādei un tranzītam ir jāpamato, šajās tiesību normās nav paredzēta šo abu darbības veidu pozitīvā diskriminācija. Tādējādi tās neliedz pret nogādes un tranzīta darbībām attiekties atšķirīgi, ja starp šīm abām darbībām ir atšķirības attiecībā uz atbilstīgajiem kritērijiem.

i)      Beļģijas valdības viedoklis

91.      Beļģijas valdība uzskata, ka nogādes darbību nošķiršana no tranzīta darbībām ir pamatota. Tā apgalvo, ka divu atšķirīgu režīmu piemērošana attiecībā uz nogādes un tranzīta darbībām atbilst diskriminācijas aizlieguma principam, ja vien starp abiem šiem darbības veidiem pastāv būtiskas atšķirības un tiek ievērotas parējās Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 noteiktās prasības. Pēc Beļģijas valdības domām, šāda sistēma nav diskriminējoša tāpēc, ka visiem tīkla lietotājiem katrā režīmā ir iespēja vienlaikus saņemt vienādu pakalpojumu ar vienādiem nosacījumiem.

92.      Šī viedokļa pamatā, manuprāt, ir diskriminācijas aizlieguma principa kļūdaina izpratne. Protams, atbilstoši šim principam dalībvalstīm nav jāpamato atšķirīga attieksme pret atšķirīgām situācijām. Tomēr tiktāl, ciktāl abas situācijas, proti, nogādes un tranzīta darbības, ir līdzīgas, ir jāpamato katrs atkāpju režīma aspekts. Tāpēc, lai pamatotu divu atšķirīgu tarifu režīmu piemērošanu, nepietiek vien pierādīt, ka dažām tranzīta darbībām var būt atšķirīgas iezīmes salīdzinājumā ar nogādes darbībām. Gluži pretēji, dalībvalstij jāpamato katrs atkāpju režīma aspekts, kuru tā paredz tranzīta darbībām salīdzinājumā ar režīmu nogādes darbībām. Tādējādi atkāpju režīms attiecībā uz tranzīta darbībām ir pamatots tikai tiktāl, ciktāl tas atbilst starp abām šīm darbībām pastāvošajām atšķirībām un attiecas uz būtiskām iezīmēm saskaņā ar Regulu Nr. 1775/2005 un Direktīvu 2003/55.

ii)    Objektīvās nogādes un tranzīta darbību atšķirības

93.      Fluxys un Beļģijas valdība apgalvo, ka vispārēja nogādes darbību nošķiršana no tranzīta darbībām atbilst abu šo pārvades darbības veidu starpā esošajām objektīvajām atšķirībām attiecībā uz atbilstīgajiem kritērijiem. Šajā ziņā tās tostarp norāda, ka:

–        tranzīta darbības ir pakļautas starptautiskai konkurencei, turpretī attiecībā uz nogādi ir monopols;

–        pieprasījums pēc tranzīta darbībām ir nenoturīgāks;

–        tranzīta darbības ir pakļautas lielākam neatgūstamu investīciju riskam;

–        nogādes darbībām var būt vērā ņemamas īslaicīgas izmaiņas, un tāpēc tajās parasti jāiekļauj pielāgošanas dienests, un

–        attiecībā uz nogādes darbībām ir sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas pienākumi.

94.      CREG, Apvienotās Karalistes valdība un Komisija apšauba faktu, ka visām Fluxys veiktajām tranzīta darbībām ir raksturīgas šīs īpašās iezīmes. Tās uzskata, ka tas var mainīties atkarībā no dažādiem tranzīta maršrutiem.

95.      Saistībā ar Fluxys un Beļģijas valdības minētajām atšķirībām, pirmkārt, jānorāda, ka šīs atšķirības attiecas uz tādiem atbilstīgiem kritērijiem kā šo secinājumu 87. punktā minētie. Tātad atšķirības attiecībā uz šiem kritērijiem var būt pamatojums atšķirīgai attieksmei.

96.      Tomēr jākonstatē, ka tāda valsts likuma kā 2005. gada Gāzes likuma normās nogādes darbības tiek vispārēji un konsekventi nošķirtas no tranzīta darbībām. Šādu nošķiršanu var pamatot tikai tad, ja norādītās atšķirības piemīt visam tranzīta darbību kopumam. Fluxys un Beļģijas valdība pamato atkāpju normas attiecībā uz visām tranzīta darbībām, tostarp apgalvojot, ka šīs darbības pakļautas starptautiskai konkurencei, ka pieprasījums pēc tranzīta darbībām ir nenoturīgāks un ka ar investīcijām saistītais risks tranzīta darbībās ir lielāks. Tomēr šajā lietā, manuprāt, nebūt nav skaidri zināms, ka iezīmes piemīt visām tranzīta darbībām.

97.      Prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā Tiesas kompetencē nav pašai konstatēt faktus. Tādējādi to, vai visas Fluxys veiktās tranzīta darbības raksturo Fluxys un Beļģijas valdības minētās atšķirības, būtu jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tomēr, tā kā, veicot šo pārbaudi, jāņem vērā Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 noteiktais tiesiskais regulējums, jāsniedz turpmākās norādes.

98.      Saistībā ar apgalvojumu, ka tranzīta darbības ir pakļautas starptautiskai konkurencei, iesniedzējtiesai būs rūpīgi jāpārbauda, vai starptautiska konkurence ir visos Fluxys tīkla tranzīta maršrutos un vai tā ir tik sīva, ka jāņem vērā attiecībā uz visām tranzīta darbībām piemērojamajiem tarifiem. Ar tehnisko iespēju izveidot citu tranzīta maršrutu vai izmantot cita operatora tīklu vien nepietiek, lai secinātu, ka tranzīta maršrutā ir ievērojama starptautiska konkurence. Maršrutam, izmantojot cita operatora tīklu, vai cita maršruta izveidei jābūt ekonomiskā ziņā aizstājošai alternatīvai attiecībā uz tranzīta maršrutu Fluxys tīklā. Starptautiskās konkurences ietekme uz tranzīta darbībām tātad var mainīties atkarībā no dažādajiem tranzīta maršrutiem.

99.      Tiktāl, ciktāl Fluxys un Beļģijas valdība atsaucas uz lielāku risku saistībā ar investīcijām tranzīta darbībās, iesniedzējtiesai būs jāizvērtē šā riska iespējamība. Tā var mainīties tostarp gan atkarībā no starptautiskās konkurences esamības un sīvuma, gan atkarībā no jau atgūto sākotnējo investīciju summas. Tāpēc ir iespējams, ka šis investīciju risks ir mainīgs atkarībā no tranzīta maršruta.

100. Visbeidzot, iesniedzējtiesai būs jāizvērtē, vai pieprasījuma nenoturīgums attiecas uz visiem tranzīta maršrutiem Fluxys tīklā un vai tā uz šiem maršrutiem attiecināma vienādā mērā.

101. Nevēloties iepriekš paredzēt iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes iznākumu, šķiet visnotaļ iespējams, ka tā konstatēs, ka Fluxys un Beļģijas valdības minētajiem ierobežojumiem ir pakļautas ne visas tranzīta darbības vai arī, ka tās tiem nav pakļautas vienādā mērā. Šādā gadījumā nogādes darbību konsekventu un vispārēju nošķiršanu no tranzīta darbībām kopumā nevar pamatot ar atšķirībām attiecībā uz atbilstīgajiem kritērijiem, jo tā neatbilstu objektīvām atšķirībām starp abiem šiem darbības veidiem.

iii) Tiesības vispārināt

102. (Varbūtējā) gadījumā, ja nogādes darbību konsekventu un vispārēju nošķiršanu no tranzīta darbībām, kas paredzēta tādā valsts likumā kā Gāzes likums, kopumā nevar pamatot ar atšķirībām attiecībā uz atbilstīgajiem kritērijiem, rodas jautājums, vai tādu nošķiršanu var pamatot ar dalībvalstu tiesībām vispārināt.

103. Nediskriminējošas piekļuves princips dalībvalstīm nenosaka pienākumu paredzēt tādus tarifu režīmus, kas ļoti detalizēti atbilstu visām dažādo pārvades darbību īpašajām iezīmēm. Tarifu īstenojamības un pārredzamības dēļ dalībvalstis var zināmā mērā vispārināt tarifu režīmu. Tām ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz to kritēriju izvēli, saskaņā ar kuriem tās vispārina tarifu režīmu (37).

104. Pat ja nogādes un tranzīta darbību nošķiršana atbilst ne gluži visām šo pārvades darbību kopuma atšķirībām, nav izslēdzams, ka šo pārvades darbību kopuma nošķiršana atbilst vispārējai tendencei. Tāpēc rodas jautājums, vai nogādes vispārēju un konsekventu nošķiršanu no tranzīta var pamatot ar dalībvalstu tiesībām vispārināt.

105. Manuprāt, uz šo jautājumu jāatbild noliedzoši. Vispārinājums, kura pamatā ir nogādes nošķiršana no tranzīta, būtu pretrunā Regulas Nr. 1775/2005 un Direktīvas 2003/55 mērķiem. Šo tiesību aktu mērķis ir veicināt vienota Eiropas dabasgāzes tirgus attīstību un līdz ar to novērst šķēršļus, kas traucē gāzes pārrobežu plūsmai starp dalībvalstīm (38). Reglamentētas un nediskriminējošas piekļuves augsta spiediena gāzes tīkliem noteikšana ir galvenais līdzeklis, ar kuru novērst šķēršļus dabasgāzes pārrobežu plūsmai. Proti, saskaņā ar diskriminācijas aizlieguma principu dažādu tīklu operatoriem ir jāpierāda, kāpēc pārrobežu gāzes plūsmām jāpiemēro citāds režīms nekā iekšzemes gāzes plūsmām. Šis pienākums pamatot atšķirīgu attieksmi pret iekšzemes gāzes plūsmu un pārrobežu gāzes plūsmu ļauj noteikt tās attieksmes atšķirības, kuras nav balstītas uz atbilstīgajiem kritērijiem un tādējādi nav pamatotas (39).

106. Tāda tarifu režīmu vispārināšana, kurā nogādes darbības ir nošķirtas no tranzīta darbībām, var apdraudēt tirgus integrācijas mērķi, kas noteikts Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 (40). Tā ļautu tīklu operatoriem piemērot atšķirīgus tarifus pat tad, kad tam nav pamata, ievērojot atbilstīgos kritērijus. Lai arī tas attiektos tikai uz ierobežotu gadījumu skaitu, šāds risinājums būtu pretrunā domai par valstu tirgu pakāpenisku integrāciju.

107. Visbeidzot, uzskatu, ka, lai arī dalībvalstis, protams, zināmā mērā var vispārināt savus tarifu režīmus, Regulā Nr. 1775/2005 un Direktīvā 2003/55 tomēr tiek liegts veikt vispārināšanu attiecībā uz nogādes un tranzīta darbībām.

c)      Rezultāts

108. Tiktāl, ciktāl tādā valsts likumā kā 2005. gada Gāzes likums ir paredzēta nogādes darbību vispārēja un konsekventa nošķiršana no tranzīta darbībām, kas ne gluži atbilst nogādes un tranzīta darbību starpā saistībā ar atbilstīgajiem kritērijiem esošajām atšķirībām, tas nav atbilstīgs Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktajam principam, ka piekļuvei dabasgāzes tīkliem jābūt nediskriminējošai.

D –    Kopsavilkums

109. No Direktīvas 2003/55 32. panta 1. punkta izriet, ka Regulas Nr. 1775/2005 un minētās direktīvas 18. pantā noteikto principu, ka piekļuvei dabasgāzes tīkliem jābūt nediskriminējošai, nepiemēro “vēsturiskajiem” līgumiem.

110. Tiktāl, ciktāl ir piemērojams Regulas Nr. 1775/2005 3. pantā un Direktīvas 2003/55 18. pantā noteiktais princips, ka piekļuvei dabasgāzes tīkliem jābūt nediskriminējošai, tas liedz valsts likumā noteikt divus atšķirīgus tarifu režīmus, vienu – dabasgāzes nogādei, otru – tranzītam, izņemot, ja atšķirīgie tarifu režīmi precīzi atbilst atšķirībām starp nogādes darbību kopumu un tranzīta darbību kopumu un minētās atšķirības attiecas uz kritērijiem, kuri saskaņā ar Regulu Nr. 1775/2005 un Direktīvu 2003/55 ir atbilstīgi. Apstāklis, ka gāze šķērso iekšējo Kopienas robežu, pats par sevi nav atbilstīgs kritērijs.

VIII – Secinājumi

111. Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, iesaku Tiesai uz Cour d’appel de Bruxelles uzdoto jautājumu atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 28. septembra Regulas (EK) Nr. 1775/2005 par dabasgāzes pārvades tīklu piekļuves nosacījumiem 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/55 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu 18. pantā noteiktais princips, ka piekļuvei augstspiediena dabasgāzes tīkliem jābūt nediskriminējošai, liedz valsts tiesību aktos noteikt divus atšķirīgus tarifu režīmus, proti, vienu – iekšzemes gāzes pārvadei, otru – pārrobežu gāzes pārvadei, izņemot gadījumus, ja pārrobežu gāzes pārvadei noteiktais tarifu atkāpju režīms precīzi atbilst gāzes pārvades pārrobežu darbību kopuma un iekšzemes gāzes pārvades darbību kopuma atšķirībām un ja šīs atšķirības attiecas uz saskaņā ar Regulu Nr. 1775/2005 un Direktīvu 2003/55 atbilstīgiem kritērijiem.

1 – Oriģinālvaloda – franču.

2 – Atbilstoši Lisabonas līgumam, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, kas parakstīts Lisabonā 2007. gada 13. decembrī (OV C 306, 1. lpp.), prejudiciāla nolēmuma procedūra turpmāk tiek regulēta LESD 267. pantā.

3 – OV L 176, 57. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 2. sēj., 230. lpp.

4 – OV L 289, 1. lpp.

5 – Šajos secinājumos tiks izmantots Kopienu tiesību jēdziens, jo pamata lietas faktu laikā ratione temporis tika piemērotas Kopienu, nevis Savienības tiesības.

6 – OV L 147, 37. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 1. sēj., 151. lpp.

7 – OV L 204, 1. lpp., OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 12. nod., 2. sēj., 28. lpp.

8 – 2007. gada 16. marta likums, 2007. gada 21. decembra likums, 2008. gada 6. jūnija likums, 2008. gada 22. decembra likums, 2009. gada 10. marta likums un 2009. gada 6. maija likums.

9 –      Šajā pantā bija iekļauta otra daļa, kurā bija noteikts: “Ievērojot noteikumus par regulētajiem tarifiem un rīcības kodeksa noteikumiem, sarunas par piekļuvi notiek labticīgi.” Šī daļa, kura tika prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi lietā Komisija/Beļģija (2009. gada 3. decembra spriedums lietā C‑475/08 (Krājums, I‑11503. lpp.) atcelta ar 2008. gada 22. decembra likumu, uz šo lietu neattiecas.

10 – Kopš minētās dienas Direktīvas 2003/55/EK noteikumi nav spēkā, jo tā ir atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 94. lpp.) 53. pantu.

11 – Vēsturiski Beļģijā dabasgāzes piegādi un pārvadi veica uzņēmums Distrigaz SA, kurā Beļģijas valstij piederēja 50 % kapitāla. Saistībā ar nozares liberalizāciju Distrigaz SA 2001. gadā tika daļēji sadalīta. Tādā veidā tika nodibināta jauna akciju sabiedrība, kura pārņēma nosaukumu Distrigaz un kurai tika nodotas tostarp piegādes darbības, savukārt esošā sabiedrība turpināja veikt ar pārvadi saistīto darbību, un tās firma tika nomainīta uz Fluxys.

12 – 2004. gada 25. marta spriedums lietā C‑71/02 Karner (Recueil, I‑3025. lpp., 21. punkts) un 2004. gada 1. aprīļa spriedums lietā C‑286/02 Bellio F.lli (Recueil, I‑3465. lpp., 28. punkts).

13 – 2008. gada 4. decembra spriedums lietā C‑330/07 Jobra (Krājums, I‑9099. lpp., 17. punkts un tajā minētā judikatūra).

14 – 2000. gada 28. jūnija rīkojums lietā C‑116/00 Laguillaumie (Recueil, I‑4979. lpp., 23. un 24. punkts), 2007. gada 19. aprīļa spriedums lietā C‑295/05 Asemfo (Krājums, I‑2999. lpp., 33. punkts), kā arī 2010. gada 20. janvāra rīkojums lietā C‑389/09 Agueda María Saenz Morales (13. punkts).

15 – 1982. gada 1. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no 141/81 līdz 143/81 Holdijk u.c. (Recueil, 1299. lpp., 6. punkts), 2007. gada 8. novembra spriedums lietā C‑20/05 Schwibbert (Krājums, I‑9447. lpp., 21. punkts), kā arī rīkojums lietā Agueda María Saenz Morales (iepriekš minēts, 14. punkts).

16 – 2010. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑188/10 un C‑189/10 Melki un Abdeli (Krājums, I‑5667. lpp., 40.–57. punkts).

17 – Skat. Direktīvas 2003/55 preambulas 2. apsvērumu.

18 – Šāda monopola pastāvēšanas iemesli izklāstīti Olbricht, T., “Netzzugang in der deutschen Gaswirtschaft”, Düsseldorfer Schriften zum Energie- und Kartellrecht, Verlag Energiewirtschaft und Technik, 2008, 56. un nākamās lpp.

19 – Skat. Direktīvas 2003/55 preambulas 2. apsvērumu.

20 – Tie ir līgumi, kas vajadzības gadījumā noslēgti starp struktūrām, kuras atbild par maģistrālo dabasgāzes cauruļvadu tīkliem un to apkalpošanu, un tām struktūrām dalībvalstīs, kuras atbild par dabasgāzes eksportu un importu; par maģistrālajiem tīkliem atbildīgo struktūru izsmeļošs uzskaitījums ir rodams Direktīvas 91/296 pielikumā.

21 – Skat. šo secinājumu 67. punktu.

22 – 1996. gada 13. februāra spriedums lietā C‑342/93 Gillespie u.c. (Recueil, I‑475. lpp., 16. punkts), 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑106/01 Novartis Pharmaceuticals (Recueil, I‑4403. lpp., 60. punkts), 2009. gada 11. jūnija spriedums lietā C‑33/08 Agrana Zucker (Krājums, I‑5035. lpp., 46. punkts) un 2009. gada 17. septembra spriedums lietā C‑519/07 P Komisija/Koninklijke FrieslandCampina (Krājums, I‑8495. lpp., 100. punkts).

23 – Šajā ziņā skat. 1971. gada 27. oktobra spriedumu lietā 6/71 Rheinmühlen Düsseldorf (Recueil, 823. lpp., 14. punkts), 1977. gada 19. oktobra spriedumu apvienotajās lietās 117/76 un 16/77 Ruckdeschel u.c. (Recueil, 1753. lpp., 8. punkts), 1994. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑280/93 Vācija/Padome (Recueil, I‑4973. lpp., 74. punkts), kā arī 2008. gada 16. decembra spriedumu lietā C‑127/07 Arcelor Atlantique et Lorraine u.c. (Krājums, I‑9895. lpp., 26. punkts). Skat. arī Hernu, R., “Principe d’égalité et principe de non-discrimination dans la jurisprudence de la Cour de justice des Communautés européennes”, LGDJ, 2003, 357. lpp., kurā pausts uzskats, ka pašas par sevi situācijas nav ne līdzīgas, ne atšķirīgas, bet tās tiek vērtētas, vienīgi ņemot vērā noteikuma priekšmetu un mērķi.

24 – Atšķirībā no pārvades darbību tarifiem, attiecībā uz kuriem jāievēro šīs pamatnostādnes saskaņā ar 2005. gada Gāzes likuma 15/5.b panta 2. punktu.

25 – Atšķirībā no pārvades darbību tarifiem, attiecībā uz kuriem jāievēro šīs pamatnostādnes saskaņā ar 2005. gada Gāzes likuma 15/5.b panta 4. punktu.

26 – Atšķirībā no pārvades darbību tarifiem, attiecībā uz kuriem jāievēro šīs pamatnostādnes saskaņā ar 2005. gada Gāzes likuma 15/5.b panta 5. punktu.

27 – Atšķirībā no pārvades darbību tarifiem, attiecībā uz kuriem jāievēro šīs pamatnostādnes saskaņā ar 2005. gada Gāzes likuma 15/5.b panta 8. punktu.

28 – Skat. šo secinājumu 78.–81. punktu.

29 – Skat. šajā ziņā 1977. gada 5. jūlija spriedumu lietā 114/76 Bela-Mühle Bergmann (Recueil, 1211. lpp., 7. punkts), 1982. gada 15. jūlija spriedumu lietā 245/81 Edeka Zentrale (Recueil, 2745. lpp., 11. un 13. punkts), 1998. gada 10. marta spriedumu lietā C‑122/95 Vācija/Padome (Recueil, I‑973. lpp., 68. un 71. punkts), 2006. gada 23. marta spriedumu lietā C‑535/03 Unitymark un North Sea Fishermen’s Organisation (Krājums, I‑2689. lpp., 53., 63., 68. un 71. punkts), kā arī spriedumu lietā Arcelor Atlantiqueet Lorraine u.c. (iepriekš minēts, 47. punkts).

30 – Skat. it īpaši Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punkta pirmo daļu, minētās regulas preambulas 6. un 7. apsvērumu, kā arī Direktīvas 2003/55 preambulas 16. apsvērumu.

31 – Skat. it īpaši Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punkta pirmo daļu un minētās regulas preambulas 6. apsvērumu.

32 – Skat. it īpaši Regulas Nr. 1775/2005 preambulas 7. apsvērumu.

33 – Skat. it īpaši Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punkta trešo daļu un minētās regulas preambulas 7. apsvērumu.

34 – Skat. Direktīvas 2003/55 3. panta 3. un 4. punktu.

35 –      Skat. it īpaši Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 1. punkta trešo daļu.

36 – Skat. šo secinājumu 78.–81. punktu.

37 – Pēc analoģijas skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes [J. Kokott] secinājumu lietā C‑19/02 Hlozek, kurā spriedums taisīts 2004. gada 9. decembrī (Krājums, I‑11491. lpp.), 57.–59. punktu.

38 – Skat. Direktīvas 2003/55 preambulas 31. apsvērumu, atbilstīgi kuram Direktīvas 2003/55 pieņemšanas un Direktīvas 91/296 atcelšanas mērķis ir veikt pasākumus, lai ieviestu viendabīgu un nediskriminējošu piekļuves režīmu attiecībā uz pārvadi, tostarp attiecībā uz gāzes pārrobežu plūsmu starp dalībvalstīm. Skat. arī Direktīvas 2003/55 preambulas 1. un 6.–8. apsvērumu.

39 – Tas ļauj arī noteikt pārrobežu plūsmas šķēršļus, kurus var novērst, nevis piemērojot nediskriminējošas piekļuves principu, bet gan eventuāli ar citu Kopienu likumdevēja pasākumu.

40 – Skat. Regulas Nr. 1775/2005 3. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka tarifi piekļuvei tīkliem nedrīkst kropļot pārrobežu tirdzniecību starp dažādiem pārvades tīkliem.

Full & Egal Universal Law Academy