ĢENERĀLADVOKĀTA JANA MAZAKA [JÁN MAZÁK] SECINĀJUMI,
sniegti 2010. gada 28. oktobrī (1)
Lieta C‑376/09
Eiropas Komisija
pret
Maltas Republiku
Aizliegums laist tirgū un izmantot halonus – Izņēmumi – Halonu lietošana kritiskām vajadzībām – Halonus saturošas ugunsdrošības iekārtas un ugunsdzēšamie aparāti uz kravas kuģiem
1. Ar šo prasības pieteikumu (2), kas iesniegts saskaņā ar EKL 226. pantu (tagad – LESD 258. pants), Eiropas Kopienu Komisija ir lūgusi Tiesu atzīt, ka, neparedzēdama halonus saturošu ugunsdrošības iekārtu un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācijas izbeigšanu nekritiskām vajadzībām uz kuģiem, kā arī šo halonu rekuperāciju, Maltas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (3), 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā un 16. pantā paredzētos pienākumus.
2. Pamatodamās uz attiecīgo Regulas Nr. 2037/2000 noteikumu, īpaši šīs regulas VII pielikumā ietvertās frāzes “halonu kritiskā pielietošana aizņemtu telpu neitralizācijai, ja esošajos kravas kuģos ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja” citādāku interpretāciju, Maltas Republika ir secinājusi, ka Komisijas prasība nav pamatota un tādēļ ir jānoraida.
Atbilstošās tiesību normas
3. Regula Nr. 2037/2000 iekļaujas virknē secīgu regulu (4), ar kurām Kopiena ir izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Vīnes Konvenciju par ozona slāņa aizsardzību (5), kā arī Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (6), ko tā ir parakstījusi (7). Lai gan šī regula vairs nav spēkā, tāpēc ka kopš 2010. gada 1. janvāra tā ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām (8), tā tomēr ir regula, kas bija piemērojama šīs lietas rašanās laikā.
4. Regulas Nr. 2037/2000 4. panta ar nosaukumu “Ierobežojamo vielu tirgū laišanas un izmantošanas ierobežošana” 1. punktā ir noteikts vispārīgs aizliegums laist tirgū un izmantot virkni ierobežojamu vielu, kuru skaitā ir arī halons.
5. Regulas Nr. 2037/2000 4. panta 4. un 5. punktā ir paredzēti šī aizlieguma izņēmumi. Runājot par halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas mūs interesē šajā gadījumā, minētā 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā ir paredzēts laika ziņā ierobežots izņēmums. Šis noteikums ir formulēts šādi:
“Izņemot gadījumus, kas uzskaitīti VII pielikumā, halonus saturošas ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšamie aparāti tiek izņemti no lietošanas līdz 2003. gada 31. decembrim, bet halonus rekuperē saskaņā ar 16. pantu.”
6. Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikumā par halonu kritisko pielietošanu ir paredzēta atkāpe no laika ziņā ierobežotā izņēmuma attiecībā uz vispārīgo aizliegumu laist tirgū un izmantot halonus ugunsdrošības iekārtās un ugunsdzēšamajos aparātos, un šajā pielikumā ir noteikts:
“Halona 1301 pielietošana:
[..]
– aizņemtu telpu neitralizācijai, ja militārajā un naftas, gāzes un naftas ķīmijas sektorā un esošajos kravas kuģos ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja,
[..]
Halona 2402 izmantošana tikai Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā:
[..]
– lai padarītu inertas aizņemtās vietas, kur militārajā un naftas, gāzes un naftas ķīmijas sektorā, kā arī uz pašreizējiem kravas kuģiem varētu notikt uzliesmojoša šķidruma un/vai gāzes noplūde,
[..].”
7. Regulas Nr. 2037/2000 16. panta 1. punktā ir noteikts:
“Ierobežojamās vielas, ko satur:
[..]
– ugunsdrošības sistēmas un ugunsdzēšanas aparāti,
tiek rekuperētas turpmākai iznīcināšanai, lietojot Pušu apstiprinātu tehnoloģiju vai kādu citu iznīcināšanas tehnoloģiju, kas ir pieņemama no vides aizsardzības viedokļa, kā arī tiek rekuperētas pārstrādei vai reģenerācijai laikā, kad iekārta tiek apkalpota vai tiek veikta tās apkope, vai pirms iekārta tiek demontēta, vai kad tā tiek iznīcināta.”
8. Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (9), 2. pantā ir noteikts, ka “Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmusi pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem”.
9. Tā kā šajā Pievienošanās aktā nebija paredzēts neviens pārejas noteikums par Regulas Nr. 2037/2000 piemērošanu Maltas Republikai, šajā regulā paredzētie šīs dalībvalsts pienākumi, tostarp pienākums izbeigt halonus saturošu ugunsdrošības iekārtu un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatāciju un rekuperēt halonus, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā.
Vērtējums
10. Lai gan šī nav Komisijas pirmā prasība, kas ir celta, pamatojoties uz Regulu Nr. 2037/2000 (10), šī ir pirmā reize, kad apgalvotā valsts pienākumu neizpilde ir saskatāma Regulas Nr. 2037/2000 4. panta 1. punktā paredzētā vispārīgā aizlieguma laist apgrozībā un izmantot halonus pārkāpumā un, precīzāk runājot, Regulas Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā paredzētā Maltas Republikas pienākuma līdz 2004. gada 1. maijam pārtraukt ekspluatēt halonus saturošas ugunsdrošības iekārtas un ugunsdzēšamos aparātus un rekuperēt halonus neizpildē.
11. Kā jau esmu norādījis izklāstā par Regulu Nr. 2037/2000, tās 4. panta 4. punkta v) apakšpunktā ir noteikts laika ziņā ierobežots izņēmums no vispārīgā aizlieguma laist tirgū un izmantot halonus attiecībā uz halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem. Taču minētais aizliegums paredz, ka tā ierobežojums laika ziņā neattiecas uz tādiem halonu izmantošanas gadījumiem, kas ir uzskaitīti Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikumā. Tas nozīmē, ka halonus saturošu ugunsdrošības iekārtu un ugunsdzēšamo aparātu izmantošana ir atļauta pat pēc aizlieguma termiņa, proti, Maltas Republikas gadījumā tas ir 2004. gada 1. maijs, ja halona izmantošanu var uzskatīt par lietošanu kritiskām vajadzībām Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma nozīmē.
12. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts pienākumu neizpildes procedūrā Komisijai ir jāpierāda apgalvotās neizpildes esamība un jāiesniedz Tiesai vajadzīgie pierādījumi, lai tā varētu pārbaudīt, vai šāda pienākumu neizpilde pastāv, bet Komisijai nav tiesības pamatoties uz jebkādu prezumpciju (11). No tā izriet, ka – lai šajā gadījumā Komisijas prasība būtu sekmīga – Komisijai ir jāpierāda, ka, pirmkārt, kuģi, kas peld zem Maltas karoga, pēc 2004. gada 1. maija bija aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem un, otrkārt, ka runa nav par halonu lietošanu kritiskām vajadzībām Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma nozīmē, proti, precīzāk izsakoties, Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma noteikumu par halona 1301 lietošanu trešā ievilkuma nozīmē un noteikumu par halona 2402 lietošanu trešā ievilkuma nozīmē, lai esošajos kravas kuģos neitralizētu aizņemtas telpas, kurās varētu būt uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja.
13. Runājot par Maltā reģistrētiem kuģiem, kuri ir aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem, Maltas Republika un Komisija ir vienisprātis par faktu, ka Maltas Republikai adresētā argumentētā atzinuma termiņa beigās daži Maltā reģistrēti kuģi bija aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem.
14. Taču lietas dalībnieki strīdas par jautājumu, vai halonu izmantošanu uz šiem kuģiem var uzskatīt par lietošanu nekritiskām vajadzībām, kas nozīmētu ugunsdrošības iekārtu un ugunsdzēšamo aparātu ekspluatācijas uz kuģiem neatbilstību Regulas Nr. 2037/2000 prasībām, vai arī tā ir halonu lietošana kritiskām vajadzībām, lai neitralizētu aizņemtas telpas, kurās varētu būt uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma izpratnē, kas nozīmētu, ka ugunsdrošības iekārtas un ugunsdzēšamie aparāti uz kuģiem tiek ekspluatēti atbilstoši šai regulai.
15. Runājot par esošajiem kravas kuģiem, Komisija uzskata, ka kopš Regulas Nr. 2037/2000 stāšanās spēkā, ir tikai divas situācijas, kuras varētu kvalificēt kā halonu lietošanu kritiskām vajadzībām “aizņemtu telpu neitralizācijai, ja ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja”, proti, pirmkārt, naftas cisternu neitralizācija un, otrkārt, tādu iekārtu neitralizācija, kas ir saistītas ar miltu automātisku iekraušanu vai izkraušanu no kuģa kravas telpas. Komisija uzskata, ka šādos gadījumos ir nepieciešama neitralizācija, lai novērstu eksplozijas uz tankkuģiem, kas pārvadā jēlnaftu vai naftas pārstrādes produktus, vai arī miltu transportkuģiem, kuros uzkrājas miltu putekļi.
16. Maltas Republika ir iebildusi, ka tā tas nav attiecībā uz dažiem Maltā reģistrētiem kuģiem, kas ir aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem. Taču tā apgalvo, ka attiecīgajos kuģos haloni tiek izmantoti “aizņemtu telpu neitralizācijai, ja ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja”. Tā vienmēr ir iebildusi pret to, kā Komisija interpretē frāzi “aizņemtu telpu neitralizācijai, ja esošajos kravas kuģos ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja”.
17. Maltas Republika uzskata, ka Komisijas sniegtā interpretācija veidojot patvaļīgu un neattaisnojamu ierobežojumu attiecībā uz Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma noteikumu par halona 1301 izmantošanu trešā ievilkuma un par halona 2402 izmantošanu trešā ievilkuma piemērošanas jomu. Tā uzskata, ka halonu 1301 un 2402 izmantošana mašīntelpās, kurās ir iekšdedzes dzinēji, mazuta katli vai ar mazutu darbināmi ģeneratori vai motori, kravas sūkņu telpās un citās līdzīgās telpās kuģos, kas būvēti līdz 1994. gada 1. oktobrim, arī ir jāuzskata par lietošanu kritiskām vajadzībām Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikumā minēto noteikumu nozīmē. Maltas Republika apgalvo, ka visos Maltā reģistrētajos kuģos, kas ir aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem, haloni tiek izmantoti atbilstoši šādai interpretācijai.
18. Komisija savukārt atsaucas uz vārdu “neitralizācijai”, kas ir lietots Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma noteikumu par halona 1301 izmantošanu trešajā ievilkumā un par halona 2402 izmantošanu trešajā ievilkumā.
19. Pamatodamās uz jēdziena “neitralizācija” definīciju, kas nozīmē “halona priekšlaicīgu izlaišanu, reaģējot uz degšanas vai eksplozijas risku aizņemtā telpā, kas ir potenciāli uzliesmojoša vai bīstama, tādā koncentrācijā, lai šīs vietas atmosfēra vairs nevarētu uzturēt degšanu”, Komisija apgalvo, ka halona 1301 un 2402 izmantošanu kravas kuģos var uzskatīt par lietošanu kritiskām vajadzībām tikai tad, ja šie haloni tiek izmantoti tādā ugunsdrošības iekārtā, kas ir izstrādāta, lai neitralizētu aizņemtas telpas, kurās ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja, t.i., ja tie tiek izmantoti iekārtā, kas ir izstrādāta, lai pirms degšanas vai eksplozijas halons tiktu izlaists parasti uzliesmojošā vai sprādzienbīstamā atmosfērā vai arī lai novērstu degšanu un eksploziju. Iekārta, kas ir izstrādāta, lai halonu izlaistu, reaģējot uz ugunsgrēka konstatēšanu, esot dzēšanas, nevis neitralizācijas iekārta, tāpēc tā neietilpstot halona lietošanas kritiskām vajadzībām kravas kuģos jēdzienā.
20. Komisija apgalvo, ka, lai arī Maltas Republika savā iebildumu rakstā ir apstiprinājusi, ka halonu izmantošana Maltā reģistrētajos kuģos skaidri attiecas uz aizņemtu telpu “neitralizāciju”, tomēr atbildē uz argumentēto atzinumu Maltas Republika esot deklarējusi, ka halons ticis izmantots kā “ugunsdzēsības” līdzeklis.
21. Maltas Republika šajā sakarā iebilst, ka Komisijas apgalvotā atšķirība starp neitralizāciju un dzēšanu ir mākslīga un samezglota, jo dzēšanas process būtībā ir ietverts neitralizācijas procesā, īpaši tad, ja tiek izmantota viena un tā pati viela. Neitralizācija katrā ziņā ir neizbēgams un normāls dzēšanas iznākums, ja tiek izmantoti haloni.
22. No visa iepriekš minētā izriet, ka izšķirošais jautājums ir tāds, vai Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka halona lietošana kritiskām vajadzībām aizņemtu telpu neitralizācijai, ja esošajos kravas kuģos ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja, Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma noteikumu par halona 1301 izmantošanu trešā ievilkuma un par halona 2402 izmantošanu trešā ievilkuma nozīmē attiecas vienīgi uz naftas tankkuģu neitralizāciju un tādu iekārtu neitralizāciju, kas ir saistītas ar miltu automātisku iekraušanu vai izkraušanu no kuģa kravas telpas, un ka atšķirībā no neitralizācijas iekārtas izmantošanas dzēšanas iekārtas izmantošana nav šo noteikumu piemērošanas jomā. Ja tā būtu, tas nozīmētu, ka Maltas Republika patiešām nav izpildījusi tai pārmestos pienākumus, jo tā pati ir atzinusi, ka Maltā reģistrēto kuģu, kas ir aprīkoti ar halonus saturošām ugunsdrošības iekārtām un ugunsdzēšamajiem aparātiem, skaitā ir arī tādi kravas kuģi, kas nav naftas tankkuģi un kas halonu neizmanto, lai neitralizētu iekārtas, kas ir saistītas ar miltu automātisku iekraušanu vai izkraušanu no kuģa kravas telpas.
23. Jākonstatē, ka Komisijas pieeja saistībā ar formulējuma “halona lietošana kritiskām vajadzībām aizņemtu telpu neitralizācijai, ja esošajos kravas kuģos ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja” nozīmi nav mainījusies, kopš Regula Nr. 2037/2000 stājusies spēkā. Tas tomēr nenozīmē, ka Komisijas nostāja ir pareiza.
24. Lai pamatotu savu interpretāciju attiecībā uz frāzi “halonu lietošana kritiskām vajadzībām aizņemtu telpu neitralizācijai, ja ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja”, Komisija atsaucas uz kravas kuģu nozarē ievēroto praksi, ka kravas kuģi parasti netiek aprīkoti ar halonu neitralizācijas vajadzībām, izņemot divus īpašus gadījumus, proti, lai halonu izmantotu naftas tankkuģu neitralizācijai un tādu iekārtu neitralizācijai, kas ir saistītas ar miltu automātisku iekraušanu vai izkraušanu no kuģa kravas telpas.
25. Taču jākonstatē, ka Komisija nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kā, piemēram, statistikas datus vai ekspertīzi, kas varētu pierādīt, ka kravas kuģu nozarē patiešām ir šāda situācija. Tā ir vienīgi atsaukusies uz kravas kuģu nozarē ievēroto praksi, tomēr nav paskaidrojusi, kādā veidā un kurās dalībvalstīs tā ir pārbaudījusi šīs prakses esamību (12).
26. Lai spriestu par to, cik pamatots ir Komisijas apgalvojums, pirmkārt, ka tikai esošajos naftas tankkuģos un kuģos, kas ir aprīkoti ar miltu automātiskas iekraušanas vai izkraušanas no kuģa kravas telpas iekārtu, halonu var izmantot kritiskām vajadzībām aizņemtu telpu neitralizācijai, ja ir uzliesmojošu šķidrumu un/vai gāzu noplūdes iespēja, un, otrkārt, ka ugunsdzēsības iekārtas nav iekļautas Regulas Nr. 2037/2000 VII pielikuma noteikumu par halona 1301 izmantošanu trešā ievilkuma un par halona 2402 izmantošanu trešā ievilkuma piemērošanas jomā, Tiesai ir vajadzīgas tehniskas zināšanas, kuru tai nav (13).
27. Tā kā Komisija nav iesniegusi tehniska rakstura ziņas, uzskatu, ka Tiesai nav jālemj par Komisijas apgalvojumu, īpaši jau tādēļ, ka attiecīgās dalībvalsts aizstāvība ir balstīta drīzāk uz tehniska rakstura, nevis juridiskiem argumentiem.
28. Līdz ar to Tiesai iesniegtie lietas materiāli neļauj novērtēt, vai Komisijas prasība ir pamatota.
29. Tas nozīmē, ka šajā lietā Komisija nav izpildījusi savus pienākumus pierādījumu jomā un tādēļ nav pierādījusi Maltas Republikai pārmestā valsts pienākuma neizpildi.
30. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka Komisijas prasība ir jānoraida.
Secinājums
31. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, iesaku Tiesa nospriest šādi:
1) prasību noraidīt;
2) Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
1 – Oriģinālvaloda – franču.
2 – Runājot par pirmstiesas procedūras stadiju, jākonstatē, ka šajā lietā tā ir noritējusi saskaņā ar EKL 226. pantu. Tiesā nav izvirzīts neviens arguments par šīs procedūras stadijas likumību.
3 – OV L 244, 1. lpp.
4 – Pirms Regulas Nr. 2037/2000 spēkā bija Padomes 1988. gada 14. oktobra Regula (EEK) Nr. 3322/88 par noteiktiem hlorfluorogļūdeņražiem un haloniem, kas noārda ozona slāni (OV L 297, 1. lpp.), Padomes 1991. gada 4. marta Regula (EEK) Nr. 594/91 par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 67, 1. lpp.), kā arī Padomes 1994. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 3093/94 par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 333, 1. lpp.).
5 – OV 1988, L 297, 10. lpp.
6 – OV 1988, L 297, 21. lpp.
7 – Padomes 1988. gada 14. oktobra Lēmums, par Vīnes Konvenciju ozona slāņa aizsardzībai un Monreālas Protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni (OV L 297, 8. lpp.).
8 – OV L 286, 1. lpp.
9 – OV 2003, L 236, 33. lpp.
10 – Komisija pavisam ir iesniegusi septiņus prasības pieteikumus, pamatojoties uz Regulu Nr. 2037/2000. No divām prasībām tā ir atteikusies (Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 8. augusta rīkojums lietā C‑425/05 Komisija/Īrija, kā arī 2008. gada 4. augusta rīkojums lietā C‑490/07 Komisija/Kipra), par pārējām piecām Tiesa ir taisījusi spriedumu (2004. gada 26. oktobra spriedums lietā C‑406/03 Komisija/Īrija; 2005. gada 7. jūlija spriedums lietā C‑214/04 Komisija/Itālija; 2005. gada 14. jūlija spriedums lietā C‑79/05 Komisija/Itālija; 2006. gada 14. decembra spriedums lietā C‑390/05 Komisija/Grieķija un 2008. gada 3. aprīļa spriedums lietā C‑522/06 Komisija/Beļģija).
11 – Īpaši skat. 2010. gada 10. jūnija spriedumu lietā C‑37/09 Komisija/Portugāle (Krājumā vēl nav publicēts, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
12 – Šajā ziņā jāatzīst, ka zināmā mērā atbilstīgs ir Maltas Republikas arguments, ka, pat ja Komisija ar empīriskiem datiem tiešām varētu pierādīt, ka “pārliecinošs vairums” kravas kuģu izmanto halonu tikai šajos divos minētajos gadījumos, no tā vēl neizrietētu, ka VII pielikumā minētā strīdīgā frāze attiektos tikai uz minētajām situācijām.
13 – Šajā ziņā jāpiebilst, ka, pat ja attiecīgajam tiesnesim būtu vajadzīgās tehniskās zināšanas, kas nav izslēgts, viņš tās nevarētu izmantot lietas izspriešanā, tāpēc ka viņa uzdevums ir lietu spriešana, izmantojot savas juridiskās zināšanas, nevis iespējamās tehniskās zināšanas jomā, ar kuru ir saistīts lietas priekšmets.
Full & Egal Universal Law Academy