16.5.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 113/20
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Hotel Cipriani SpA u.c./Komisija 2009. gada 17. februārī iesniegusi Comitato “Venezia vuole vivere”
(Lieta C-71/09 P)
2009/C 113/41
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Comitato“Venezia vuole vivere” (pārstāvis — A. Vianello, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Hotel Cipriani SpA, Società Italiana per il gas SpA (Italgas), Itālijas Republika, Coopservice — Servizi di fiducia Soc. coop. rl, Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
apmierināt apelācijas sūdzību;
—
un līdz ar to atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Comitato Venezia Vuole Vivere/Eiropas Kopienu Komisija, par kuru tika paziņots 2008. gada 3. decembrī, kā arī Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/394/EK (1) un pakārtoti atcelt tā 5. pantu daļā, kurā ir noteikts pienākums atgūt attiecīgās sociālā nodrošinājuma iemaksas un ir paredzēts noteiktajai summai pieskaitīt procentus par attiecīgo laika periodu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesvedībās.
Pamati un galvenie argumenti
Comitato Venezia Vuole Vivere savas sūdzības atbalstam norāda uz sešiem pamatiem.
Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu un nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar EKL 253. pantu. It īpaši pārsūdzētajā spriedumā nav atbilstīgi izskatīts un pēc būtības pamatots atbalsta, kas ir lēmuma priekšmets, kompensējošo raksturu, kā arī ietekme, kas tiek radīta attiecībā uz noteikto tirgu, un pārkāpjot nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu, salīdzinot pašvaldības uzņēmumu un uzņēmumu-apelācijas sūdzības iesniedzēju situāciju.
Otrais pamats attiecas uz EKL 86. panta 2. punkta pārkāpumu un it īpaši, tādēļ, ka šajā gadījumā nav pārbaudīta izņēmuma attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, piemērojamība. Šāda pārbaude tomēr tika veikta attiecībā uz pašvaldības uzņēmumiem.
Trešais pamats attiecas uz EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu, jo attiecīgajā pārsūdzētajā spriedumā tika pieņemta nostāja, ka Komisijai ir neierobežota rīcības brīvība attiecībā uz izņēmumu saistībā ar reģionālām grūtībām piemērojamību un attiecīgā situācija netika pietiekoši izskatīta.
Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka ir pārkāpts EKL 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts, jo attiecībā uz Consorzio Venezia Nuova nepiemēroja izņēmumu “kultūras” nolūkā, kā arī netika veikta pietiekoša izmeklēšana attiecībā uz citiem uzņēmumiem.
Ar piekto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd to, ka nav ņemta vērā trupinātība starp apstrīdētajiem atvieglojumiem (pēc 1994. gada jūnija) un starp iepriekšējo regulējumu (sākot no 1973. gada), apgalvojot, ka tādējādi ir pārkāpts Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr.. 659/1999 (2), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai, 1. un 15. pants.
Sestais pamats attiecas uz rīkojuma par atgūšanu tūlītēju izdošanu un tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 659/1999 14. pants.
(1) Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmums 2000/394/EK par atbalstu uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā [Chioggia], saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995, samazinot to sociālā nodrošinājuma iemaksas (OV L 150, 2000., 50. lpp).
(2) OV L 83, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy