16.5.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 113/22
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 28. novembra spriedumu apvienotajās lietās T-254/00, T-270/00 un T-277/00 Hotel Cipriani SpA u.c./Komisija 2009. gada 19. februārī iesniegusi Società Italiana per il gas SpA (Italgas)
(Lieta C-76/09 P)
2009/C 113/43
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Società Italiana per il gas SpA (Italgas) (pārstāvji — M. Merola, M. Pappalardo, T. Ubaldi, advokāti)
Pārējie lietas dalībnieki: Hotel Cipriani SpA, Itālijas Republika, Coopservice — Servizi di fiducia Soc. coop. rl, Comitato“Venezia vuole vivere”, Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
Apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesai:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
—
atcelt lēmuma (1) 1. un 2. punktu daļā, kurā Itālijas piešķirtie nodokļu atvieglojumi ir atzīti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu, un lēmuma 5. punktu vai, pakārtoti, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 61. pantu nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai nolēmuma pieņemšanai pēc būtības;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanas izdevumus abās tiesvedībās.
Pamati un galvenie argumenti
—
Pirmais pamats attiecas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kas pieļautas, piemērojot EKL 87. panta 1. punktu un sniedzot nepietiekošu pamatojumu attiecībā uz attiecīgo apgrūtinājumu kompensējošo raksturu, kā arī saistībā ar pierādījumiem, ka tiek radīts konkurences izkropļojums un ietekme uz tirdzniecību. Pirmās instances tiesa kļūdījās, jo, neskatoties uz to, ka atzina, ka pasākums nav atbalsts, ja ar to ierobežotā veidā tiek kompensēti apgrūtinoši ekonomikas mērķi, uzskatīja, ka šajā gadījumā šis princips nav piemērojams tādēļ, ka: i) jāpastāv tiešai saiknei starp kompensācijas summu un papildus izmaksām, kas attiecīgajiem uzņēmumiem rodas saistībā ar darbības apgrūtinājumiem Venēcijas un Kiodžas lagūnā; ii) papildus izmaksas, kas rodas uzņēmumiem-atvieglojumu saņēmējiem, tiek aprēķinātas, ņemot vērā vidējās Kopienu uzņēmumu izmaksas, nevis faktiskās izmaksas. Turklāt Pirmās instances tiesa nelēma par pretrunām apstrīdētajā lēmumā, kurā Komisija, izvērtējot uzņēmuma, kas ir atbildīgs par ūdens sadales pakalpojuma pārvaldību, atrašanās vietu, uzskatīja, ka nevar piekrist, ka pasākumam ir kompensējošs raksturs, arī tad, ja nav tiešas atbilstības starp valsts intervences iestādi un papildus izmaksām, kas rodas uzņēmumiem, un ka tas noteikti nav jāaprēķina, ņemot vērā vidējās izmaksas, kas rodas Kopienu uzņēmumiem.
—
Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kas radusies, piemērojot EKL 87. panta 1. punktu un Kopienu judikatūru saistībā ar pierādīšanas pienākumu, tā kā Komisija uzskatīja, ka apstrīdētais pasākums ir valsts atbalsts saskaņā ar EKL 87. panta 1. punktu, bet pārsūdzētajā spriedumā nav norādīts pietiekošs pamatojums. Pirmās instances tiesa it īpaši kļūdījās tādēļ, ka tā uzskatīja, ka nevis Komisijai, bet Itālijas Republikai un trešajām ieinteresētajām personām nav jāpierāda, ka nebija izpildīti EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas priekšnosacījumi attiecībā uz noteiktu kategoriju uzņēmumiem vai darbību nozarēm, kas ir saistītas ar atvieglojumiem, un secināja, ka apstrīdētais lēmums nav pretējs EKL 87. panta 1. punktam, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principam un ka tādējādi pamatojums nav pretrunīgs un ir pietiekošs. Turklāt Pirmās instances tiesa neatbildēja uz apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzīto iebildumu pamata lietā attiecībā uz EKL 87. panta 1. punkta pārkāpumu saistībā ar nediskriminācijas principu un pamatojuma acīmredzamu pretrunīgumu tiktāl, ciktāl tas ir saistīts ar atkāpi saskaņā ar EKL 86. panta 2. punktu.
—
Trešais pamats attiecas uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu un kļūdu tiesībās saistībā ar Komisijai uzlikto procesuālo pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi. No lietas materiāliem izriet, ka tiesvedībā pirmajā instancē Pirmās instances tiesa faktiski sagrozīja tās rīcībā esošos faktus un pierādījumus un pieļāva būtisku kļūdu tiesību piemērošanā, jo neatzina, ka Komisija nav izpildījusi savus procesuālos pienākumus, un nav veikusi rūpīgu, akurātu un nediskriminējošu pārbaudi, kuru tai ir jāveic savu funkciju atbilstoši EKL 87. un 88. pantam ietvaros.
—
Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, kā arī nepietiekošu un pretrunīgu pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, izvērtējot apstrīdētā lēmuma pamatojuma kļūdas, skatoties no Komisijas 2001. gada 29. augusta un 29. okobra vēstuļu attiecībā uz prasībām saistībā ar apstrīdēto atvieglojumu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību juridiskās piemērojamības viedokļa. Ņemot vērā tiesību normas un principus, kas ir Līgumā paredzētās valsts atbalsta uzraudzības sistēmas pamatā, Pirmās instances tiesas nostāja ir kļūdaina un nepamatota tajos punktos, kuros tā: i) nolēma, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekošs, lai Itālijas iestādes, veicot apstrīdētā lēmuma izpildi, varētu noteikt, kuriem uzņēmumiem ir jāatmaksā saņemtie atbalsti; ii) ierobežoja norāžu un papildinājumu, kurus Komisija iesniedza Itālijas iestādēm ar 2001. gada 29. augusta un 29. oktobra vēstulēm, juridisko piemērojamību, uzskatot tās par tādiem aktiem, kas iekļaujas Komisijas un valsts iestāžu lojālas sadarbības ietvaros.
(1) Komisijas 1999. gada 25. novembra Lēmums 2000/394/EK par atbalstu uzņēmumiem Venēcijā un Kiodžā [Chioggia], saskaņā ar likumu Nr. 30/1997 un Nr. 206/1995, samazinot to sociālā nodrošinājuma iemaksas (OV L 150, 2000., 50. lpp).
Full & Egal Universal Law Academy