4.7.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 153/23
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Tribunale Ordinario di Palermo (Itālija) 2009. gada 15. aprīļa rīkojumu — Todaro Nunziatina & C. snc/Assessorato del Lavoro e della Previdenza Sociale
(lieta C-138/09)
2009/C 153/43
Tiesvedības valoda — itāļu
Iesniedzējtiesa
Tribunale Ordinario di Palermo
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Todaro Nunziatina & C. snc
Atbildētājs: Assessorato del Lavoro e della Previdenza Sociale
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai, ņemot vērā to, ka atbalstu režīms (identificēts ar Nr. NN 91/A/95), ko Sicīlijas reģions ieviesa ar 1991. gada 15. maija reģionālā likuma Nr. 27 10. pantu, paredzēja piemaksu mehānismu uz minimums diviem līdz maksimums pieciem gadiem (2 gadi pieņemšanai darbā ar apmācības un darba līgumu plus maksimums 3 gadi gadījumā, ja no apmācības un darba līguma darba tiesiskās attiecības tika mainītas uz pieņemšanu darbā uz nenoteiktu laiku) Eiropas Komisija ar 1995. gada 14. novembra Lēmumu Nr. 95/C 343/11, ar ko atļāva tā piemērošanu, vēlējās:
—
atļaut šādu laika un ekonomisko pabalstu modulāciju laikā (2 gadi + 3 gadi) vai turpretī
—
uzskatīja par atļautu ekskluzīvi un alternatīvi piešķirt piemaksas pieņemšanai darbā ar apmācības un darba līgumu (ja tie ir uz diviem gadiem) vai piemaksu piešķiršanu to darbinieku, kas bija pieņemti darbā ar apmācības un darba līgumu, pārejai nodarbinātībā uz nenoteiktu laiku (uz paredzētajiem trīs gadiem no pārejas);
2)
vai 1997. finanšu gada termiņš valsts atbalsta piemērošanai, ko EK minēja 1995. gada 14. novembra Lēmumā Nr. 95/C 343/11, ar ko atļāva ar reģionālā likuma Nr. 27/91 10. pantu izveidoto režīmu, ir jāsaprot:
—
kā sākotnējā prognoze par izdevumiem par atbalstiem, kas katrā ziņā bija paredzēti izsniegšanai turpmākajos gados (atkarībā no dažādām iespējamām atļauto atbalstu interpretācijām, kuras ir minētas iepriekš), vai drīzāk
—
[..] kā gala termiņš kompetento reģiona iestāžu veiktajai fiziskai piemaksu izsniegšanai;
3)
vai tādējādi pieņemšanai darbā ar apmācības un darba līgumu reģionālā likuma Nr. 27/91 10. panta izpratnē, kura notika, piemēram, 1996. gada 1. janvārī un tātad pirms atbalsta piemērošanas perioda, kas tika noteikts ar 1995. gada 14. novembra Lēmumu Nr. 95/C 343/11, beigām, Sicīlijas reģions varēja (un tam vajadzēja) piemērot apskatāmo atbalsta režīmu visiem atļautiem gadiem (proti, 2+3), arī tad, ja minētajā piemērā atļautā režīma piemērošana nozīmētu piemaksu faktisku izmaksāšanu līdz 2001. gada 31. decembrim (proti, 1996 + 5 gadi = 2001);
4)
vai Eiropas Komisija, 2002. gada 16. oktobra Lēmuma Nr. 2003/195/EK 1. pantā norādot, ka: “atbalstu režīms, kas ir izveidots ar 1997. gada 27. maija Sicīlijas reģiona reģionālā likuma Nr. 16 11. panta 1. punktu, ko Itālija gatavojas piešķirt, ir nesaderīgs ar kopējo tirgu. Šī iemesla dēļ atbalstu nedrīkst piešķirt”, gribēja:
—
nedot savu atļauju “jaunajam” atbalsta režīmam, kas tika izveidots ar reģionālā likuma Nr. 16/97 11. pantu, [..] jo uzskatīja to par “patstāvīgu” sistēmu, kuras mērķis ir pagarināt atbalsta, kas tika ieviests ar reģionālā likuma Nr. 27/91 10. pantu, piemērošanas periodu pēc 1996. gada 31. decembra termiņa, iekļaujot tajā arī izdevumus par pieņemšanu darbā vai pāreju [nodarbinātībā uz nenoteiktu laiku], kura notika 1997. un 1998. gadā, vai
—
turpretī minētā lēmuma mērķis būtībā ir liegt reģionam faktiski nodrošināt ekonomiskus līdzekļus, lai kavētu valsts atbalstu, kas tika ieviesti ar reģionālā likuma Nr. 27/91 10. pantu, konkrētu izmaksāšanu arī attiecībā uz pieņemšanu darbā vai pāreju [nodarbinātībā uz nenoteiktu laiku], kura notika pirms 1996. gada 31. decembra;
5)
ja Komisijas lēmuma interpretācija ir tāda, kas ir minēta 4. apakšpunkta pirmajā gadījumā, vai šis lēmums ir saderīgs ar Līguma 87. panta interpretāciju, ko Komisija izmantoja, pamatojot analoģiskus gadījumus, kuri attiecās uz atbrīvojumiem no sociālās nodrošināšanas iemaksu maksājumiem par apmācības un darba līgumiem, 1999. gada 11. maija Lēmumā 2000/128/EK (kurš attiecās uz Itālijas valsts likumiem un kurš tika tieši pieminēts 2002. gada negatīvā lēmuma motivācijā) un 2003. gada 13. maija Lēmumā 2003/739/EK (kurš attiecās uz Sicīlijas reģiona likumiem);
6)
ja Komisijas lēmuma interpretācija ir tāda, kas ir minēta 4. apakšpunkta otrajā gadījumā, kā būtu jāinterpretē iepriekšējais lēmums par atbalsta pasākumu atļauju, ņemot vērā divkāršu nozīmi, kas piemīt apstākļa vārdam “papildu”: “papildu attiecībā uz Komisijas lēmumā noteikto budžetu” vai “papildu attiecībā uz finansējumu, ko reģions paredzēja tikai līdz 1996. gada budžetam”;
7)
visbeidzot, kādi atbalsti ir jāuzskata par likumīgiem un kādi — par nelikumīgiem saskaņā ar Komisijas viedokli;
8)
kuram no pamata prāvas dalībniekiem (Uzņēmumam vai Administrācijai) ir pienākums pierādīt, ka Komisijas noteiktais budžets nav ticis pārsniegts;
9)
vai, nosakot iespējamo budžeta, kurš tika sākotnēji atļauts ar 1995. gada 14. oktobra [novembra] Lēmumu Nr. 95/C 343/11, pārsniegšanu, ir nozīme tam, ka, iespējams, atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem izmaksātie likumiskie procenti tiek atzīti par novēlotu to piemaksu samaksu, kuras ir atzītas par likumīgām un pieļaujamām;
10)
gadījumā, ja tam ir nozīme, nosakot budžeta pārsniegšanu, kāds procentu veids būtu jāpiemēro?
Full & Egal Universal Law Academy