4.7.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 153/27
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2009. gada 11. februāra spriedumu lietā T-25/07 Iride SpA, Iride Energia SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 27. aprīlī iesniegušas Iride SpA un Iride Energia SpA
(lieta C-150/09 P)
2009/C 153/51
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Iride SpA, Iride Energia SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, M. Merola, T. Ubaldi, advokāti)
Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt spriedumu, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība;
—
atzīt Pirmās instances tiesā iesniegtās prasības pieteikumā norādītās prasības un, pakārtoti, nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai saskaņā ar Tiesas Statūtu 61. pantu;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās tiesu instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzējas savu prasījumu pamatā norāda uz diviem atcelšanas pamatiem.
Pirmkārt, kļūdaini interpretēts un piemērots EKL 253. pants, jo apstrīdētais lēmums nav pietiekoši pamatots. Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, jo, nosakot, vai attiecīgajā lietā ir izpildīti EKL 87. panta 1. punkta nosacījumi, uzskatīja, ka pietiek, ja ir izpildīti EKL 253. pantā paredzētie nosacījumi: i) vienkāršs Komisijas apgalvojums, ka pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu; ii) iespēja izmantot lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu un Komisijas iepriekšēji pieņemtos atsevišķos lēmumus, lai pamatotu apstrīdēto pasākumu.
Otrais pamats attiecas uz prasības pamatu sagrozīšanu un kļūdu tiesību piemērošanā, kuru Pirmās instances tiesa pieļāva, izvērtējot Deggendorf judikatūras piemērojamību, lai izspriestu šo lietu. It īpaši Pirmās instances tiesa:
i)
sagrozīja apelācijas sūdzības iesniedzēju izvirzītos prasību pamatus pirmajā instancē, jo tā uzskatīja, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ir nepareizi izmantojušas valsts atbalsta pārbaudes procedūru, tomēr tieši nenorādot, kas ir šīs nepareizās izmantošanas pamatā;
ii)
nenorādīja uz kļūdu, kuru Komisija pieļāva, izvērtējot sprieduma lietā Deggendorf piemērojamību šajā lietā, jo tā konkrēti un īpaši neanalizēja konkurences un starpkopienu tirdzniecības izkropļošanas sekas, kas radušās jaunā un iepriekšējā, neatgūtā valsts atbalsta kumulatīvu ietekmes rezultātā;
iii)
nenorādīja uz kļūdām, kuras Komisija pieļāva, izvērtējot sprieduma lietā Deggendorf piemērojamību šajā lietā, jo de facto tā iepriekš piešķirto, neatgūto valsts atbalstu pārveidoja par papildu kritēriju, lai izvērtētu valsts atbalsta saderību, un noteica to par tādu papildu nosacījumu un noteicošo apstākli, pamatojoties uz kuru var noteikt valsts atbalsta saderību, kas nav paredzēts Līgumā;
iv)
nenorādīja, ka Komisija pārmērīgās un ļaunprātīgās sprieduma lietā Deggendorf interpretācijas rezultātā pretēji Līgumā vai no tā izrietošajiem tiesību aktiem pārveidoja šo judikatūru par soda līdzekli, ar kuru tiek nosodīta dalībvalstu pienākumu neizpilde;
v)
nenorādīja, ka tad, kad Komisija, nolemjot uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz pasākumu, par kuru paziņoja Itālija, pierādīja, ka tās rīcībā bija visa tā informācija, kas ir vajadzīga, lai uzsāktu izmeklēšanu par pasākuma saderību. Tādējādi Komisija nonāca pretrunā ar apgalvojumu, uz kuru ir balstīts apstrīdētais lēmums, atbilstoši kuram Itālijas iestādes un sabiedrība, kas guva labumu, paziņojuma procedūras laikā neiesniedza Komisijai pietiekošu informāciju, lai tā varētu izvērtēt pasākuma saderību;
vi)
pieļāva būtisku kļūdu tiesību piemērošanā, nosakot, ka saskaņā ar Kopienu judikatūru Komisijai nav pienākuma veikt konkrētu un detalizētu analīzi attiecībā uz to, vai var uzskatīt, ka ir izpildīti visi apstākļi, pamatojoties uz kuriem varētu noteikt, ka ir izpildīti visi EKL 87. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka attiecīgo pasākumu var uzskatīt par valsts atbalstu.
Full & Egal Universal Law Academy