1.8.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 180/28
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Administrativen sad Sofia — grad (Bulgārija) 2009. gada 14. maija rīkojumu — Georgi Ivanov Elchinov/Natsionalna Zdravnoosiguritelna kasa
(lieta C-173/09)
2009/C 180/49
Tiesvedības valoda — bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Sofia — grad (Sofijas Administratīvā tiesa)
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: Georgi Ivanov Elchinov
Atbildētājs: Natsionalna Zdravnoosiguritelna kasa (Valsts slimokases direktors)
Piedaloties: Ministerstvo na Zdraveopazvaneto (Veselības ministrija)
Prejudiciālie jautājumi
1.
Vai Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1) 22. panta 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka, ja konkrēta ārstēšana, kurai tiek pieprasīta E 112 veidlapas izdošana, nevar tikt saņemta Bulgārijas ārstniecības iestādē, ir jāpieņem, ka šī ārstēšana tiek finansēta no Valsts slimokases (NZOK) vai Veselības ministrijas budžeta, un pretēji, ja šī ārstēšana tiek finansēta no NZOK vai Veselības ministrijas budžeta, ir jāpieņem, ka tā var tikt sniegta Bulgārijas ārstniecības iestādē?
2.
Vai frāze “[attiecīgajai personai] attiecīgo ārstēšanu nevar nodrošināt tajā dalībvalstī, kurā tā dzīvo” Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. panta 2. punkta otrajā daļā ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz gadījumiem, kad ārstēšanas, kas tiek sniegta tās dalībvalsts teritorijā, kurā apdrošinātā persona dzīvo, veids ir daudz neefektīvāks un radikālāks nekā ārstēšana, kas tiek sniegta citā dalībvalstī, jeb tā ietver tikai gadījumus, kad attiecīgā persona nevar tikt savlaicīgi ārstēta?
3.
Vai, ievērojot procesuālās autonomijas principu, valsts tiesai ir jāņem vērā saistošas norādes, kuras tai dod augstāka tiesas instance, atceļot tās spriedumu un lietu nosūtot atpakaļ atkārtotai izskatīšanai, ja ir pamats uzskatīt, ka šīs norādes ir pretrunā Kopienu tiesībām?
4.
Ja attiecīga ārstēšana tās dalībvalsts teritorijā, kurā veselības apdrošināšanas sistēmā apdrošinātā persona dzīvo, nevar tikt sniegta, tad, vai tam nolūkam, lai šī dalībvalsts izsniegtu atļauju ārstēties citā dalībvalstī saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pietiek ar to, ka attiecīgās ārstēšanas veids ir iekļauts pakalpojumos, kuri ir paredzēti pirmās dalībvalsts tiesiskajā regulējumā, kaut arī tajā konkrēta ārstēšanas metode nav skaidri minēta?
5.
Vai tāds valsts tiesību noteikums kā Likuma par veselības apdrošināšanu 36. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru obligāti apdrošināmām personām ir tiesības uz daļēju vai pilnīgu ārzemēs sniegtās medicīniskās palīdzības izdevumu vērtības atlīdzināšanu tikai tad, ja tās ir saņēmušas tam iepriekšēju atļauju, ir pretējs EKL 49. pantam un Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. pantam?
6.
Vai valsts tiesai ir jāuzliek par pienākumu valsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgā persona ir apdrošinājusi veselību, izsniegt dokumentu par ārstēšanu ārzemēs (E 112 veidlapu), ja tāda dokumenta izsniegšanas atteikums uzskatāms par nelikumīgu, gadījumā, ja dokumenta izsniegšanas pieprasījums ir iesniegts pirms ārstēšanas veikšanas ārzemēs un ārstēšana tiesas nolēmuma pasludināšanas brīdī ir noslēgusies?
7.
Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir apstiprinoša un tiesa atļaujas ārstēties ārzemēs atteikumu uzskata par nelikumīgu, kā ir jāatlīdzina veselības apdrošināšanas sistēmā apdrošinātā izdevumi par viņa ārstēšanos:
a)
tieši no valsts, kurā viņš ir apdrošināts, vai no valsts, kurā ir notikusi ārstēšana, pēc atļaujas ārstēties ārzemēs iesniegšanas?
b)
kādā apmērā, ja pakalpojumu apjoms, kas ir paredzēts dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktos, atšķiras no pakalpojumu apjoma, kas ir paredzēts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ārstēšana tiek sniegta; ņemot vērā EKL 49. pantu, kurā paredzēts pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu aizliegums?
(1) Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 2. lpp.) redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes 1996. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 118/97 (OV L 28, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy