26.9.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 233/4
Prasība, kas celta 2009. gada 3. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-244/09)
2009/C 233/07
Tiesvedības valoda — vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — R. Lyal un W. Mölls)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, ierobežojot degresīvu amortizāciju par valsts teritorijā esošu ēku nolietojumu saskaņā ar Einkommensteuergesetz (Likums par ienākuma nodokli) 7. panta 5. punktu, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi EKL 56. pantā paredzētos pienākumus;
—
piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šīs prasības priekšmets ir Vācijas Likuma par ienākuma nodokli (Einkommensteuergestz) normas, saskaņā ar kurām nekustamā īpašuma aplikšanā ar nodokli tā sauktā degresīvā nolietojuma amortizācija, tas ir, par lineāro amortizācijas likmju augstāku likmju izmantošana pirmajā amortizācijas perioda posmā, tiek attiecināta vienīgi uz valsts teritorijā esošu nekustamo īpašumu.
Šāda atšķirīga attieksme pret valsts teritorijā un ārvalstīs esošu īpašumu ir pretrunā ar EKL 56. pantā garantēto kapitāla brīvu apriti. Tiesas pastāvīgajā judikatūrā ir noteikts, ka šī norma aizliedz visus pasākumus, kas pārrobežu kapitāla apriti padara neizdevīgāku nekā vienkārši iekšzemes kapitāla apriti un tādējādi attur valsts iedzīvotājus no pārrobežu kapitāla aprites īstenošanas.
Pamatojoties uz izskatāmo tiesisko regulējumu, ar nodokli apliekama investora likviditātes stāvoklis ārvalstīs esoša nekustamā īpašuma gadījumā ir neizdevīgāks nekā valsts teritorijā esoša īpašuma gadījumā. Tā rezultātā ieguldījumi ārvalstīs esošā nekustamajā īpašumā nav tik izdevīgi kā ieguldījumi valsts teritorijā esošā nekustamajā īpašumā, un investori var tikt atturēti būvēt vai iegūt nekustamo īpašumu citā dalībvalstī. Judikatūrā ir noteikts, ka likviditātes stāvokļa uzlabošana gadījumā, ja ieguldījums tiek veikts valsts teritorijā esošā nekustamajā īpašumā, ir nodokļu priekšrocība, kas ir jāņem vērā, salīdzinot attieksmi pret iekšzemes un pārrobežu situācijām.
Lai arī izskatāmais diskriminējošais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz ēkām, kuru būvatļaujas pieteikums vai pirkuma līgums tika attiecīgi iesniegts vai noslēgts līdz 2006. gada 1. janvārim, kapitāla brīvas aprites ierobežojums tādējādi nav novērsts, jo degresīva amortizācija par nolietojumu ir ilglaicīgs faktors.
Vācijas valdība uzskata, ka minēto ierobežojumu pamato primāri vispārējo interešu apsvērumi; izskatāmā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt īres namu celtniecību Vācijā.
Šajā sakarā ir jāpiebilst, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts tautsaimniecības veicināšana nav mērķis, kura dēļ varētu attaisnot pamatbrīvību ierobežošanu. Pat ja īres namu celtniecības veicināšanas mērķis tiktu atzīts kā ar tautsaimniecību nesaistīts mērķis, degresīvās amortizācijas stingrais ierobežojums uz valsts teritorijā esošām ēkām nebūtu nedz vajadzīgs, nedz samērīgs. Īres namu celtniecības veicināšana Vācijā netiktu ierobežota, ja degresīvā amortizācija tiktu piemērota arī attiecībā uz citās dalībvalstīs esošu nekustamo īpašumu.
Līdz ar to Vācijas valdība nav norādījusi nevienu pamatu, ar ko varētu attaisnot konstatēto kapitāla brīvas aprites aizskārumu.
Full & Egal Universal Law Academy