12.9.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 220/25
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (piektā palāta) 2009. gada 14. maija spriedumu lietā T-165/06 Elio Fiorucci/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2009. gada 14. jūlijā iesniegusi Edwin Co. Ltd
(Lieta C-263/09 P)
2009/C 220/51
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Edwin Co. Ltd (pārstāvji — D. Rigatti, M. Bertani, S. Verea, K. P. Muraro, M. Balestriero, advokāti)
Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto spriedumu;
—
piespriest Fiorucci atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abu instanču tiesvedības vai gadījumā, ja apelācijas sūdzība netiktu apmierināta, tiesāšanās izdevumus sadalīt.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Pārsūdzētais spriedums ir kļūdains it īpaši sakarā ar Kopienas preču zīmes Regulas (KPZR) (1) 52. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu vai attiecīgi sakarā ar šīs normas nepareizu piemērošanu. Relatīvais atteikuma pamatojums, kas saskaņā ar šo normu izraisa preču zīmes, kuru veido citas personas, nevis reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja vārds, reģistrācijas pieteikuma spēkā neesamību, ir tas, ka tam, kurš lūdza konstatēt spēkā neesamību saskaņā ar valsts tiesībām ir šī vārda ekskluzīvas izmantošanas tiesības. Tomēr Fiorucci saskaņā ar CPI (2), 8. panta 3. punktu, uz kuru atsaucās pārējie lietas dalībnieki, nav šāda satura tiesību īpašnieks. CPI 8. panta 3. punkts tam drīzāk piešķir tikai tiesību reģistrēt apzīmējumu “Elio Fiorucci” garantiju, kuru tas tomēr nekad nevarētu izmantot, jo šādā veidā reģistrētā preču zīme nonāktu konfliktā ar Edwin vārdisko preču zīmi “Fiorucci”. Šādos apstākļos Pirmās instances tiesa Edwin preču zīmi “Elio Fiorucci” atzina par spēkā neesošu, balsoties uz atteikuma pamatojumu, kāds nepastāv un nekad nevarēšot pastāvēt. Tas ir KPZR 52. panta 2. punkta a) apakšpunkta pārkāpums vai arī kļūdaina šīs normas piemērošana, kura, pareizi interpretējot, varētu tikt piemērota tikai tad, ja persona, kura lūdz spēkā neesamības atzīšanu, jau ir sava vārda kā preču zīmes izmantošanas ekskluzīvo tiesību īpašniece (vai vismaz tai ir iespēja šādas tiesības iegūt).
2.
Turklāt ar pārsūdzēto spriedumu ir pārkāpts vai kļūdaini piemērots CPI 8. panta 3. punkts. Pretēji Pirmās instances tiesas secinājumiem šī norma tiek piemērota tikai tādiem personu vārdiem, kuri ir kļuvuši plaši pazīstami nekomerciālajā jomā, un tādējādi nevar tikt piemērota tēvvārdam “Elio Fiorucci”, kas pamatojoties uz faktu konstatāciju, kuri šeit nevarētu tikt apstrīdēti, sākotnēji kļuva plaši pazīstams komerciālajā jomā.
Šāda CPI 8. panta 3. punkta interpretācija atbilst tā redakcijai, kurā ir paredzēts, ka šajā normā paredzētai aizsardzībai skaidri ir jāattiecas tikai uz personu vārdiem, kuri ir kļuvuši plaši pazīstami “mākslas, literatūras, zinātniskajā, politiskajā vai sporta jomā”. Turklāt šis secinājums tiek apstiprināts ar Itālijas preču zīmju tiesību sistemātisku analīzi, no kuras izriet, ka komerciālā jomā iegūtā plašā pazīstamība tiek aizsargāta ar CPI 12. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktu, turpretī CPI 8. panta 3. punkts ir spēkā tikai attiecībā uz sākotnēji nekomerciālā jomā radušos plašo pazīstamību. Nav iespējama arī abu normu vienlaicīga piemērošana vienam un tam pašam apzīmējumam, jo pretējā gadījumā rastos divas savstarpēji nesaderīgas ekskluzīvās preču zīmju tiesības. Fiorucci, reģistrējot savu uzvārdu kā preču zīmi (un vēlāk to nododot Edwin), ir izmantojis visus līdzekļus, lai savu plašo pazīstamību izmantotu komerciāliem nolūkiem. Tādējādi viņš, lai izvirzītu Edwin piederošās preču zīmes “Elio Fiorucci” spēkā neesamību, nevarot atsaukties uz CPI 8. panta 3. punktu.
Edwin ierosinātā CPI 8. panta 3. punkta interpretācija un no tās izrietošā tās nepiemērojamība šajā prāvā atbilst arī šīs normas jēgai, ar kuru ir jānovērš parazītiska izmatošana, kuru pielieto persona, kas iesniedz apzīmējuma, kurš plašo pazīstamību ir ieguvis ar citas personas palīdzību, reģistrācijas pieteikumu. Tomēr Edwin nevar pārmest parazītisku rīcību, jo tā, par būtisku summu iegādājoties preču zīmes “Fiorucci”, par augstu cenu ir nopirkusi tiesības izmantot ar Milānas modes mākslinieka vārdu saistīto plašo pazīstamību.
Turklāt Pirmās instances tiesas argumenti, ka CPI 8. panta 3. punktā paredzētā aizsardzība ir plašāka nekā plašās pazīstamības aizsardzība, kura ir iegūta ar apzīmēšanu komerciālajā jomā, un nepārklājas ar to, nepārliecina. Saskaņā ar atbilstošo Itālijas doktrīnu apzīmējuma, kam ir nekomerciāla plaša pazīstamība, reģistrācijas tiesību garantija saskaņā ar CPI 8. panta 3. punktu nav absolūta. Bet it īpaši tā nav plašāka par CPI 12. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktā paredzēto garantiju attiecībā uz apzīmējumiem ar komerciālu plašo pazīstamību/reputāciju. Šo abu normu piemērošanas jomas pārklāšanās vēlreiz apstiprina vajadzību piemērot tās alternatīvi.
Pretēji Pirmās instances tiesas virspusējiem secinājumiem no uzmanīgas un rūpīgas Itālijas doktrīnas par CPI 8. panta 3. punktu (agrāk 21. panta 3. punkta m) apakšpunkts) analīzes izriet, ka šī norma atbilstoši valdošajam uzskatam ir piemērojama tikai apzīmējumiem, kuri plašo pazīstamību ir ieguvuši nekomerciālajā jomā. Tas ir apstiprināts ar nedaudzajiem līdz šim pasludinātajiem Itālijas tiesu spriedumiem par CPI 8. panta 3. punktu.
Nav pārliecinoši arī Pirmās instances tiesas argumenti, saskaņā ar kuriem, tā kā Fiorucci ir ieguvis arī nekomerciālu plašu pazīstamību (konkrētāk — mākslas, kultūras, ekoloģijas un bērnu aprūpes jomās), viņš var atsaukties arī uz CPI 8. panta 3. punktā paredzēto aizsardzību. Drīzāk saskaņā ar atbilstošo Itālijas doktrīnu, ja jau citas personas reģistrēts un plaši pazīstams kļuvis tēvvārds iegūst nekomerciālu plašu pazīstamību, tā īpašnieks (šajā gadījumā — Elio Fiorucci) nevar atsaukties uz CPI 8. panta 3. punktu, jo īpašnieka (šajā gadījumā — Edwin) iepriekš reģistrētās plaši pazīstamās preču zīmes (šajā gadījumā — apzīmējums “Fiorucci”) aizsardzībai ir augstāks spēks.
3.
Turklāt pārsūdzētais spriedums ir prettiesisks pamatojuma neesamības dēļ, jo Pirmās instances tiesa nav pārbaudījusi argumentus un pierādījumus, ar kuriem Edwin pamatoja savus apgalvojumu, ka tā ir saņēmusi Elio Fiorucci piekrišanu tā tēvvārdu reģistrēt kā preču zīmi. Pakārtoti Edwin norāda, ka, ja Tiesa uzskatītu, ka nedz Tiesas, nedz Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt šo jautājumu, šī pārbaude ir skaidri jānodod ITSB Apelāciju padomei (vai citai instancei) (ko Pirmās instances tiesa nav izdarījusi), kā tas ir paredzēts KPZR 63. panta 6. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/96 (3) 1.d pantā.
4.
Turklāt pārsūdzētais spriedums ir prettiesisks KPZR 63. panta pārkāpuma vai kļūdainas piemērošanas, kā arī atteikšanās izskatīt lietu dēļ, jo Pirmās instances tiesa kļūdaini nav pārbaudījusi Edwin argumentu, kas balstīts uz to, ka tā no sabiedrības Fiorucci s.p.a. ir iegādājusies faktisku tēvvārda “Elio Fiorucci” preču zīmi (vai katrā ziņā citas tiesības atsaukties uz plašo pazīstamību). Pakārtoti Edwin norāda, ka ka, ja Tiesa uzskatītu, ka nedz Tiesas, nedz Pirmās instances tiesas kompetencē nav izskatīt šo jautājumu, šī pārbaude ir skaidri jānodod ITSB Apelāciju padomei (vai citai instancei) (ko Pirmās instances tiesa nav izdarījusi), kā tas ir paredzēts KPZR 63. panta 6. punktā un Regulas (EK) Nr. 216/96 1.d pantā.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
(2) Codice della Proprietà industriale italiano (Itālijas rūpnieciskā īpašuma kodekss).
(3) Komisijas 1996. gada 5. februāra Regula (EK) Nr. 216/96 ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy