26.9.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 233/8
Prasība, kas celta 2009. gada 16. jūlijā — Eiropas Kopienu Komisija/Polijas Republika
(Lieta C-271/09)
2009/C 233/12
Tiesvedības valoda — poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Montaguti un K. Hermann)
Atbildētāja: Polijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, atstājot spēkā 1997. gada 28. augusta Likuma par pensiju fondu organizāciju un darbību (ustawa o organizacji i funkcjonowaniu funduszy emerytalnych) 143. pantu, 136. panta 3. punktu un 136.a panta 2. punktu, ar kuriem tiek ierobežoti Polijas atklāto pensiju fondu ieguldījumi ārvalstīs, Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 56. pants;
—
piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisija uzskata, ka 1997. gada 28. augusta Likuma par pensiju fondu organizāciju un darbību (turpmāk tekstā — “Likums par pensiju fondiem”),) 143. pantā ir ierobežota ieguldījumu ārpus Polijas Republikas, ko atklātie pensiju fondi (otwarte fundusze emerytalne, OFE, turpmāk tekstā — “OPF”) varēja veikt saskaņā ar šīs normas 2. punktu, vērtība līdz 5 % no attiecīgā OPF aktīvu vērtības. Turklāt Likuma par pensiju fondiem 143. panta 1. punktā iekļautais ieguldījumu ārvalstīs saraksts neietver virkni ieguldījumu kategoriju, kas ir paredzētas OPF investīcijām Polijas Republikā.
Atbilstoši Likuma par pensiju fondiem 136. panta 3. punktam ieguldījumu kapitāla vērtspapīros, ko ir izdevušas Kopienu ieguldījumu sabiedrības ar juridisko adresi ārvalstīs šī likuma 143. panta 1. punkta izpratnē, vērtība netiek ņemta vērā, nosakot OPF neto aktīvus. Bet pamatojoties uz OPF neto aktīvu vērtību, tiek aprēķināts OPF administratīvo nodevu apmērs. Līdz ar to šis noteikums ir kapitāla aprites ierobežojums EKL 56. panta izpratnē, jo tas attur OPF investēt aktīvus ārvalstu ieguldījumu fondos.
Likuma par pensiju fondiem 136.a panta 2. punktā ir noteikts, ka darījumu izmaksas saistībā ar ārvalstu norēķinu iestādēm drīkst tikt segtas no OPF aktīviem tikai līdz apmēram, kas nepārsniedz atbilstošas izmaksu iekšzemes norēķinu iestādēs. Šis noteikums var atturēt OPF izdarīt ieguldījumus ārvalstīs, jo nav iespējams darījumu izmaksas pilnā apmērā segt no OPF aktīviem, kā tas notiek iekšzemes investīciju gadījumā.
Komisija uzskata, ka EKL 56. pants ir piemērojams OPF investīciju darbībai, kas ir Polijas pensiju sistēmas daļa, kas ir balstīta uz OPF dalībnieku iemaksu kapitalizēšanu. Aplūkojamie kapitāla aprites ierobežojumi nevar tikt attaisnoti ne no uzraudzības viedokļa, pamatojoties uz EKL 58. pantu, ne arī no augstākstāvošu sabiedrības interešu viedokļa. Proti, kvantitatīvi un tiem pielīdzināmi ierobežojumi nav piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu OPF savākto dalībnieku iemaksu finansiālo stabilitāti. Katrā ziņā visi strīdīgie pasākumi ir nesamērīgi.
Full & Egal Universal Law Academy