26.9.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 233/8
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2009. gada 20. maija spriedumu apvienotajās lietās T-405/07 un T-406/07 CFCMCEE/ITSB 2009. gada 22. jūlijā iesniegusi Caisse fédérale du Crédit mutuel Centre Est Europe
(Lieta C-282/09 P)
2009/C 233/13
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Caisse fédérale du Crédit mutuel Centre Est Europe(CFCMCEE) (pārstāvji — P. Grefs [P. Greffe] un L. Podrā [L. Paudrat], avocats)
Cits lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas trešās palātas 2009. gada 20. maija spriedumu daļā, kurā ir daļēji noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība un apstiprināts Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja 2007. gada 10. jūlija lēmums lietā R 119/2007-1 un 2007. gada 12. septembra lēmums lietā R 120/2007-1 tiktāl, ciktāl ar tiem ir noraidīts preču zīmes “PAYWEB CARD” reģistrācijas pieteikums Nr. 003861051 un preču zīmes “P@YWEB CARD” reģistrācijas pieteikums Nr. 003861044 attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:
—
“viedkartes vai kartes ar mikroprocesoru, magnētiskās kartes, identificēšanas magnētiskās kartes vai identificēšanas magnētiskās kartes ar mikroprocesoru; maksājumu, kredīta vai debeta magnētiskās kartes vai maksājumu, kredīta vai debeta magnētiskās kartes ar mikroprocesoru, priekšapmaksas mehānismi televīzijas aparātiem” 9. klasē;
—
“darījumi ar nekustamajiem īpašumiem; negadījumu apdrošināšana, parādu piedzīšanas aģentūras, finanšu analīze, apdrošināšana, nekustamā īpašuma vērtēšana, vērtspapīru emisija, pensiju fonds, valūtas maiņas operācijas, čeku pārbaude, ceļojuma čeku izdošana, konsultācijas finanšu jomā, starpniecība apdrošināšanas jomā, starpniecība nekustamo īpašumu jomā, starpniecība biržā, vērtspapīru depozīts, depozīts seifos, finanšu vērtējumi un ekspertīze (apdrošināšana, bankas, nekustamie īpašumi), finanšu informācija (apdrošināšana, bankas, nekustamie īpašumi), kapitāla pārvaldīšana, finanšu informācija, īres maksas iekasēšana, veselības apdrošināšana, apdrošināšana jūrniecības jomā, dzīvības apdrošināšana, finanšu informācijas pakalpojumi tiešsaistē, interaktīvi informātiskie finanšu informācijas pakalpojumi” 36. klasē;
—
“sakari ar datoru terminālu palīdzību, telegrammu sūtīšana, telegrammu piegāde, informācija telekomunikāciju jomā, e-pasts, ziņojumu pārsūtīšana, ziņojumu un attēlu pārsūtīšana ar datoru palīdzību, satelītpārraide” 38. klasē.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja būtībā izvirza divus pamatus savas apelācijas sūdzības pamatošanai.
Savā pirmajā pamatā tā norāda, ka Pirmās instances tiesa neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un līdz ar to esot pārkāpusi EKL 253. pantu un Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (1) 73. pantu, neatceļot apstrīdētos ITSB lēmumus tādēļ, ka tajos nav norādīts pamatojums. Pēdējos minētajos lēmumos ITSB Apelāciju padome esot veikusi vārdisko apzīmējumu “PAYWEB CARD” un “P@YWEB CARD” atšķirtspējas vispārējo vērtējumu saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, nenorādot pamatojumu attiecībā uz katru no tiem. Tomēr vispārējo pamatojumu var sniegt tikai tad, ja starp attiecīgām precēm un pakalpojumiem pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne tādā veidā, kā tie veido pietiekami homogēnu kategoriju vai grupu, kā tas acīmredzami nav aplūkojamajā lietā, jo reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem ir dažādas funkcijas.
Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apstrīd Pirmās instances tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru pastāv zināma pārklāšanās starp Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā paredzēto absolūto atteikuma pamatojumu attiecīgajām piemērošanas jomām. Atbilstoši Tiesas judikatūrai katrs no šīs regulas 7. panta 1. punktā uzskaitītajiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem ir neatkarīgs no pārējiem un jāizskata atsevišķi. Tātad Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanā saistībā ar precēm, kas ietilpst 9. klasē, neveicot minētajā normā paredzētā atteikuma pamatojuma reālu atsevišķu novērtējumu.
(1) OV 1994, L 11, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy