7.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 267/32
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Nejvyšším správním soudem (Čehijas Republika) 2009. gada 30. jūlija rīkojumu — DAR Duale Abfallwirtschaft und Verwertung Ruhrgebiet GmbH/Ministerstvo životního prostředí
(lieta C-299/09)
2009/C 267/59
Tiesvedības valoda — čehu
Iesniedzējtiesa
Nejvyšším správním soudem
Lietas dalībnieki pamata procesā
Kasācijas sūdzības iesniedzējs: DAR Duale Abfallwirtschaft und Verwertung Ruhrgebiet GmbH
Atbildētāja: Ministerstvo životního prostředí
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (1) 2. panta i) un k) punkts kopā ar Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvas 75/442/EEK par atkritumiem (2) 1. panta e) un f) punktu un šīs direktīvas IIA pielikuma D10 punktu un IIB pielikuma R1 punktu ir interpretējami tādējādi, ka pirmais no kritērijiem, ko Tiesa ir noteikusi savā 2003. gada 13. februāra spriedumā lietā C-458/00 Komisija/Luksemburga, Recueil, I-1553. lpp., lai atkritumu sadedzināšanu varētu uzskatīt par atkritumu pārstrādi enerģijas ražošanai minētās direktīvas IIB pielikuma R1 punkta izpratnē (tas ir, darbības galvenajam mērķim ir jābūt, lai ar atkritumi tiktu izmantoti lietderīgi, proti, enerģijas ieguvei), var tikt izpildīts arī gadījumā, kad nepastāv neviens no apstākļiem, ko Tiesa šajā spriedumā ir minējusi kā faktorus, kuri liecina par atkritumu pārstrādi, proti, kad ražotnes, kurā atkritumi ir sadedzināmi, apsaimniekotājs atkritumu piegādātājam neveic samaksu par darbību un ražotne nav tehniski piemērota, lai atkritumu trūkuma gadījumā darbību veiktu, balstoties uz primārajiem enerģijas avotiem?
2)
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir pozitīva, kādos apstākļos šādā gadījumā darbību var uzskatīt par atkritumu pārstrādi?
a)
Vai maksājumu aspektu par darbībām ar atkritumiem var pavisam ignorēt vai, lai darbību uzskatītu par atkritumu pārstrādi, ir nepieciešams vismaz, lai ražotnes apsaimniekotāja gūtie ienākumi no siltumenerģijas vai elektroenerģijas, kas iegūtas, sadedzinot noteiktu daudzumu atkritumu, pārdošanas pārsniegtu ražotnes apsaimniekotāja maksājumus par saņemtajiem atkritumiem?
b)
Attiecībā uz atkritumu saņēmēja ražotnes raksturu, vai to var uzskatīt par pietiekošu faktoru, kas attiecībā uz atkritumu pārstrādes darbību norāda, ka lēmumā, ar kuru ir atļauta ražotnes darbība, tā ir oficiāli klasificēta kā atkritumu pārstrādes ražotne enerģijas nolūkos un ka ražotnes apsaimniekotājs ir ar līgumu uzņēmies sniegt tīklā noteiktu apjomu siltumenerģijas un saņemtu līgumisko sodu, ja šis pienākums netiktu izpildīts, vai tas ir minimāls nosacījums, ka, lai darbību vērtētu kā atkritumu pārstrādi, ražotnes apsaimniekotājam no tiesiskā, tehniskā un ekonomiskā viedokļa jābūt spējīgam vismaz īslaicīgi darbināt ražotni ar citu kurināmo, nevis atkritumiem?
(1) OV L 30, 1. lpp.
(2) OV L 194, 39. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy