7.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 267/37
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-189/03 ASM Brescia SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 11. augustā iesniegusi A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA
(lieta C-318/09 P)
2009/C 267/68
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: A2A SpA, iepriekš ASM Brescia SpA (pārstāvji — A. Santa Maria, A. Giardina, C. Croff, G. Pizzonia, avvocati)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt spriedumu lietā T-189/03, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un it īpaši EK līguma 87. pants un nav norādīts pietiekams pamatojums tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmuma ienākuma nodokļa ir atzīts par valsts atbalstu;
—
atcelt spriedumu, jo ir nepareizi un pretrunīgi piemērotas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa netika atzīts par pastāvošu valsts atbalstu;
—
atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības tiktāl, ciktāl tajā ir apstiprināts lēmumā paredzētās atgūšanas kārtības likumīgums, un līdz ar to
—
atcelt Lēmumu (1) daļā, kurā pārejas regulējums attiecībā uz finansiālo pienākumu turpinātību saistībā ar vietējo sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem ar pašvaldības kapitālu ir uzskatīts par valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu (Lēmuma 2. pants), un/vai tajā daļā, kurā ir noteikts, ka Itālijai ir pienākums atgūt attiecīgo atbalstu no tā saņēmējiem (Lēmuma 3. pants);
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
1.
Ar pirmo pamatu A2A S.p.A. apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 87. panta 1. punktu, kā arī nav sniegusi pietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl spriedumā ir noteikts, ka trīs gadu atbrīvojums no uzņēmuma nodokļa ir uzskatāms par valsts atbalstu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši apgalvo, ka Komisija lēmumā nav pierādījusi, ka ir izpildītas divas EKL 87. panta 1. punktā paredzētās prasības, proti, ka ir izkropļota konkurence un radīta ietekme uz Kopienu iekšējo tirdzniecību. Pirmās instances tiesa esot nepareizi izvērtējusi apsvērumus, pamatojoties uz kuriem Komisija balstīja savu secinājumu, ka attiecīgais pasākums ir jāuzskata par “atbalstu”, kas tai bija jādara saskaņā ar “vispusīgu” pārbaudi, kā tas paredzēts Kopienu judikatūrā.
2.
Pakārtoti, ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi EKL 88. pantu un pienākumu norādīt pamatojumu, un šajā sakarā lūdz atcelt spriedumu tajā daļā, kurā trīs gadu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa tā uzskatīja par “jaunu atbalstu”. It īpaši Pirmās instances tiesa, burtiski atkārtojot Komisijas apgalvojumus, neņēma vērā, ka trīs gadu pagarinājuma periodu, kas tiek piešķirts tādiem uzņēmumiem, kuri ir ar pašvaldību kapitālu un kuri tika pārveidoti par akciju sabiedrībām, var uzskatīt par “pastāvošu atbalstu”. Savukārt tā nonāca pie pretēja rezultāta un uzskatīja, ka attiecīgais nodokļa atvieglojuma regulējums, kas bija spēkā pirms EK līguma stāšanās spēkā, ir piemērojams arī pašvaldības uzņēmumiem, kuri, kā tam piekrita arī Komisija, ir uzskatāmi par tādu ekonomisko vienību kā sabiedrības, kas izveidotas ar Likumu Nr. 142/90.
3.
Visbeidzot, ar trešo pamatu A2A pakārtoti lūdz atcelt spriedumu, jo ir pārkāptas Kopienu tiesības un tajā noteiktie principi tiktāl, ciktāl spriedumā ir apstiprināts, ka ar lēmumu paredzētā atgūšanas kārtība ir tiesiska. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzējas uzskatiem spriedumu būtu jāatceļ, jo tas ir pretējs iepriekš pieņemtajiem Kopienu tiesas nolēmumiem, un apstiprina, ka ir likumīga Lēmumā noteiktā vispārējā atgūšanas kārtība un būtībā atzīst, ka valsts iestādēm šajā jomā nav pilnīgi nekādas brīvības.
(1) Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmums 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV 2003, L 77, 21. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy