7.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 267/38
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T-297/02 ACEA S.p.A./Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 11. augustā iesniegusi ACEA SpA
(lieta C-319/09 P)
2009/C 267/69
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ACEA SpA (pārstāvji — L. Radicati di Brozolo, A. Giardina un T. Ubaldi, avvocati)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, ACSM Como SpA, AEM — Azienda Energetica Metropolitana Torino — SPA
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt spriedumu lietā T-297/02 tiktāl, ciktāl tajā nav kritizēts, ka netika veikta diferencēta pārbaude vairākās situācijas, kurās bija piemērojams trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, un tiek atzīts vispārēju un abstraktu trīs gadu atbrīvojumu par valsts atbalstu;
—
atcelt spriedumu tiktāl, ciktāl tajā trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa netika atzīts par pastāvošu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 1. panta b) apakšpunkta v) daļas izpratnē;
—
atcelt spriedumu, jo tajā ir noteikts, ka Lēmumā (2) paredzētā atgūšanas kārtība ir likumīga;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda uz četriem apelācijas sūdzības pamatiem:
Saskaņā ar pirmo pamatu pieļauta kļūda EKL 88. pantā un Regulā (EK) Nr. 659/1999 paredzēto tiesību piemērošanā un spriedumā, par kuru iesniegta apelācijas sūdzība, netika minēts pietiekams pamatojums saistībā ar to, ka netika veikta diferencēta pārbaude vairākās situācijas, kurās bija piemērojams Likuma Nr. 549/1995 3. panta 70. punktā un Likuma dekrēta Nr. 331/1993 66. panta 14. punktā paredzētais trīs gadu atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā un nenorādīja pietiekamu pamatojumu, jo, ņemot vērā īpašos lietas apstākļus, un Komisijas rīcībā esošo informāciju, tā, ņemot vērā dažādās situācijas, kurās ir piemērojams nodokļu atbrīvojums, nekritizēja vispārējo un nepilnīgo izmeklēšanas un Komisijas apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu raksturu.
Saskaņā ar otro pamatu Pirmās instances tiesa kļūdaini ir piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu un nav norādījusi pietiekamu pamatojumu tiktāl, ciktāl tā apstirprināja, ka trīs gadu atbrīvojums vispārēji un abstrakti ir valsts atbalsts. It īpaši Pirmās instances tiesa neveica atbilstīgu lietas apstākļu un pieņēmumu, uz kuriem Komisija balstījās, pieņemot lēmumu attiecīgo pasākumu atzīt par atbalstu, kas tai bija jādara saskaņā ar pienākumu veikt “vispusīgu” pārbaudi. Līdz ar to Pirmās instances tiesa apstiprināja Komisijas lēmumu, nepierādot, ka saistībā vismaz ar noteiktām nozarēm, kura skar atbrīvojums, divi EKL 87. panta 1. punktā minētie priekšnosacījumi ir izpildīti: ka attiecīgais pasākums var izkropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Trešais pamats attiecas uz nepietiekamu un pretrunīgu pamatojumu un kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot EKL 88. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļu, jo trīs gadu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa uzskatīja par jaunu atbalstu. Pirmās instances tiesa neiebilda pret to, ka attiecīgais pasākums šajā lietā netika klasificēts kā pastāvošs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) apakšpunkta v) daļas izpratnē, lai gan, pamatojoties uz šīs lietas apstākļiem, vismaz attiecībā uz noteiktām nozarēm, kuras ietekmē trīs gadu atbrīvojums, ir nepamatoti uzskatīt, ka pasākums ir jauns atbalsts.
Ceturtais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā un neietiekamu pamatojumu attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 3. pantā paredzētās atgūšanas kārtības tiesiskumu. Ņemot vērā lietas apstākļus, Pirmās instances tiesa kļūdījās, uzskatot, ka atgūšanas kārtība tādos terminos, kādos tā ir paredzēta lēmumā, ir piemērojama pēc iespējas plašākā veidā un bez nosacījumiem, lai gan lēmumā bija paredzēts tikai abstrakts, vispārējs un nepilnīgs nodokļa atbrīvojuma novērtējums.
(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).
(2) Komisijas 2002. gada 5. jūnija Lēmums 2003/193/EK par valsts atbalstu, ko Itālija piešķīrusi sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem, kuru akciju vairākums pieder valstij, atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgākiem nosacījumiem formā (OV 2003, L 77, 21. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy