21.11.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 282/26
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Bezirksgerichts Linz (Austrija) 2009. gada 31. augusta rīkojumu — Kriminālprocess pret Jochen Dickinger, Franz Ömer
(Lieta C-347/09)
2009/C 282/45
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bezirksgerichts Linz
Lietas dalībnieki pamata procesā
Jochen Dickinger, Franz Ömer
Prejudiciālie jautājumi
1)
a)
Vai EKL 43 un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā Austrijas azartspēļu likuma 3. pantu kopā ar 14. un turpmākajiem pantiem un 21. pantu, saskaņā ar kuriem
—
loteriju (piem., loterijām, elektroniskajām loterijām utt.) organizēšanas licenci licences pieteicējam uz 15 gadiem var piešķirt, ja tas tostarp ir kapitālsabiedrība ar atrašanās vietu Austrijā, kurai nevar būt meitas sabiedrības ārpus Austrijas, kuras apmaksātais pamatkapitāls, respektīvi, pamatkapitāls ir vismaz EUR 109 000 000 un no kuras, ņemot vērā apstākļus, federālā valdība var sagaidīt vislielākos nodokļu maksājumus,
—
kazino licenci maksimums divpadsmit koncesionāriem uz 15 gadiem var piešķirt tikai personai, kas tostarp ir akciju sabiedrības ar atrašanās vietu Austrijā, kurām nevar būt meitas sabiedrības ārpus Austrijas, kuru apmaksātais pamatkapitāls ir EUR 22 000 000 un no kurām, ņemot vērā apstākļus, pašvaldības var sagaidīt vislielākos nodokļu maksājumus?
Šie jautājumi radušies tāpēc, ka Casinos Austria AG ir visu divpadsmit kazino koncesiju īpašniece, kas 1991. gada 18. decembrī tika piešķirtas uz maksimālo laiku 15 gadi un tostarp tika pagarinātas bez publiskas konkursa procedūras vai publiska paziņojuma.
b)
Ja atbilde uz šiem jautājumiem ir pozitīva, vai šādu tiesisko regulējumu ar vispārējām interesēm saistītu interešu dēļ var pamatot ar konkurences ierobežojumu, ja koncesiju īpašnieki gandrīz monopola struktūrā intensīvas reklāmas kampaņas ceļā azartspēļu nozarē īsteno ekspansīvu politiku?
c)
Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša, vai, izvērtējot šāda regulējuma samērīgumu, kura mērķis ir izvairīties no kriminālpārkāpumu izdarīšanas tādējādi, ka šajā nozarē aktīvie uzņēmēji tiek pakļauti kontrolei un azartspēļu bizness tiek vadīts tā, lai tas arī tiktu pakļauts kontrolei, iesniedzējtiesai ir jāņem vērā, ka ar šo regulējumu tiek aptverti arī pārrobežu pakalpojumu sniedzēji, kuri katrā ziņā ir pakļauti dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību, ar koncesiju saistītiem noteikumiem un kontrolei?
2)
Vai EK līguma pamatbrīvības, it īpaši pakalpojumu sniegšanas brīvība saskaņā ar EKL 49. pantu, ir interpretējamas tādējādi, ka, neskatoties uz vēl aizvien spēkā esošo dalībvalstu kompetenci regulēt krimināltiesisko kārtību, arī dalībvalsts krimināltiesību norma ir jāpieskaņo Kopienu tiesībām, ja tās mērķis ir pakārtot vai likt šķēršļus kādas no pamatbrīvībām īstenošanai?
3)
a)
Vai EKL 49. pants kopā ar EKL 10. pantu ir interpretējams tādējādi, ka valstī, kur pakalpojuma sniedzējs veic uzņēmējdarbību, veiktās kontroles un tur garantētā drošība ir jāņem vērā pakalpojuma sniegšanas valstī saskaņā ar abpusējas uzticēšanās principu?
b)
Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai EKL 49. pants tālāk ir interpretējams tādējādi, ka vispārējo interešu apsvērumu dēļ pieņemta pakalpojumu brīvības ierobežojuma gadījumā ir jāvērtē, vai šīs vispārējās intereses jau pietiekami nav ņemtas vērā, pieņemot tiesību normas, veicot kontroli un pārbaudes, kam ir pakļauts pakalpojumu sniedzējs valstī, kurā viņš veic uzņēmējdarbību?
c)
Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai, izvērtējot dalībvalsts normas, kurā par pārrobežu azartspēļu pakalpojumu sniegšanu bez valstī saņemtas licences ir paredzēts sods, ir jāņem vērā, ka pakalpojumu sniegšanas valsts reglamentējošās intereses pamatbrīvības pamatošanai jau pietiekami ir ņemtas vērā valstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, paredzot striktu atļaujas un uzraudzības procedūru?
d)
Ja atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša: vai iesniedzējtiesai šāda ierobežojuma samērīguma izvērtēšanas ietvaros ir jāņem vērā fakts, ka attiecīgie noteikumi valstī, kurā pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību, no kontroles intensitātes viedokļa ir vēl stingrāki nekā pakalpojumu sniegšanas valstī?
e)
Vai azartspēļu aizlieguma, par kura neievērošanu ir paredzēta sankcija un kas noteikts spēlētāju aizsardzības politikas un kriminalitātes apkarošanas apsvērumu dēļ, gadījumā samērīguma princips arī prasa, lai iesniedzējtiesa nošķir azartspēļu pakalpojumu sniedzējus, kuriem nav nekādas atļaujas, no tādiem, kas veic uzņēmējdarbību citās ES dalībvalstīs, kur tiem ir koncesijas un kuri savu darbību veic, atsaukdamies uz pakalpojumu sniegšanas brīvību?
f)
Vai, vērtējot valsts tiesību normas samērīgumu, ar kuru, paredzot sankciju, ir aizliegts bez koncesijas vai valsts atļaujas sniegt pārrobežou azartspēļu pakalpojumus, būtu jāņem vērā tas, ka azartspēļu pakalpojums sniedzējs, kas likumīgi ir saņēmis licenci citā dalībvalstī, bet objektīvu un netieši diskriminējošu piekļuves [tirgum] šķēršļu dēļ nav varējis saņemt valsts licenci, un ka licences piešķiršanas un uzraudzības procedūra valstī, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, piedāvā vismaz valstī līmenī nodrošinātajam līmenim pielīdzināmu aizsardzības līmeni?
4)
a)
Vai EKL 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pakalpojumu sniegšanas pagaidu raksturs to sniedzējam izslēdz iespēju uzņemošajā valstī radīt noteiktu infrastruktūru (kā, piemēram, serveri), to neuzskatot par uzņēmējdarbības veicēju šajā dalībvalstī?
b)
Vai EKL 49. pants arī būtu jāinterpretē tādējādi, ka valstī atrodošam atbalsta sniedzējam noteikts aizliegums pakalpojumu sniedzējam, kurš veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, atvieglot sniegt pakalpojumus, ir uzskatāms par šī pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu arī tad, ja atbalsta sniedzējs ir iedibinājies tajā pašā dalībvalstī tāpat kā daļa pakalpojuma saņēmēja?
Full & Egal Universal Law Academy