19.12.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 312/16
Prasība, kas celta 2009. gada 25. septembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Francijas Republika
(Lieta C-383/09)
2009/C 312/26
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — O. Beynet un D. Recchia)
Atbildētāja: Francijas Republika
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka, neizveidojot pasākumu programmu, kas vērsta uz stingru Cricetus cricetus (Eiropas kāmis) sugas aizsardzību, Francijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos pienākumus; (1)
—
piespriest Francijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasību Eiropas Kopienu Komisija pārmet atbildētajai, ka tā nav izveidojusi Direktīvas 92/43/EEK 12. pantā paredzēto stingro aizsardzības sistēmu Cricetus cricetus (Eiropas kāmis) sugai Elzasā, saistībā ar šīs sugas izzušanu to dabiskās izplatības areālā Francijā.
Atbilstoši prasītājas teiktajam, šo dzīvnieku alu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski samazinājies, jo no 1167 alām 2001. gadā, alu skaits ir sarucis līdz pat 161 alai 2007. gadā. Šādos apstākļos sugai, kuru vienlaicīgi apdraud gan nelabvēlīgas lauksaimniecības darbības, gan urbanizācija, draud pilnīga izzušana ļoti īsā laikā.
Savā prasības pieteikumā Komisija atzīst, ka atbildētāja ir ņēmusi vērā šīs problēmas, ieviešot pasākumus, kas attiecas reizē gan uz urbanizāciju, gan lauksaimniecības darbībām, taču šie pasākumi pavisam nav pietiekoši.
Pirmkārt, patiesībā, trīs prioritārās rīcības zonas, kas ir tās zonas, uz kurām ir koncentrētas galvenās pūles saglabāt šo sugu, ietver tikai ļoti mazu teritorijas daļu, kas ir tās dabiskā dzīvotne, jo divas trešdaļas eksistējošo alu atrodas ārpus šīm zonām, jo tajās ir tikai 2 % zemes, kas ir piemērotas Eiropas kāmim. Tātad, lai nodrošinātu piemērotus šīs sugas teritorijas aizsardzības pasākumus, jāņem vērā Eiropas kāmju skaits 1990. gadā un nevis 2000. gadā.
Otrkārt, paši aizsardzības pasākumi ir ļoti nepietiekami. Komisija it īpaši šajā sakarā izsaka nožēlu par normatīvo aktu, kas attiecas uz kāmja areāla atgūšanu, neskaidrību. Valsts iestādēm ir bijusi pārāk liela rīcības brīvība attiecībā uz atļaujas iegūšanu nolūkā izstrādāt urbanizācijas projektus teritorijās, kurās dzīvo kāmji, kā arī lielas neskaidrības radušās attiecībā uz kompensācijas pasākumiem sakarā ar šīs sugas aizsardzību.
(1) OV L 206, 7. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy