19.12.2009
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 312/18
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Juzgado Mercantil (Spānija) 2009. gada 1. oktobra rīkojumu — Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (EGEDA)/Magnatrading SL
(Lieta C-387/09)
2009/C 312/30
Tiesvedības valoda — spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado Mercantil Nr. 1 de Santa Cruz de Tenerife
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Entidad de Gestión de Derechos de los Productores Audiovisuales (EGEDA)
Atbildētāja: Magnatrading SL
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai Direktīvas 2001/29/EK (1) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētais jēdziens “taisnīga atlīdzība” ir jauns Kopienu tiesību jēdziens, kas visās Eiropas Kopienas dalībvalstīs jāinterpretē vienveidīgi?
2)
Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši,
2.1.
Vai gadījumā, ja pirms Direktīvas 2001/29/EK stāšanās spēkā valstī būtu pastāvējusi kārtība taisnīgas samaksas veikšanai par pavairošanu personiskām vajadzībām, pēc minētās Direktīvas [2001/29] stāšanās spēkā valsts tiesību akti būtu jāinterpretē “atbilstīgi” jaunajam jēdzienam “taisnīga atlīdzība” par pavairošanu personiskām vajadzībām?
2.2.
Vai, lai noteiktu ierīces, par kurām jāmaksā taisnīga atlīdzība, un tās apmēru, jāņem vērā direktīvas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā attiecībā uz pavairošanu personiskām vajadzībām paredzētā izņēmuma piemērošanas apjoms, kā arī direktīvas preambulas trīsdesmit piektajā apsvērumā noteiktie kritēriji?
Vai apstiprinošas atbildes gadījumā ar Kopienu tiesību jēdzienu “taisnīga atlīdzība par pavairošanu personiskām vajadzībām” būtu saderīgi a) noteikt samaksas pienākumu attiecībā uz ierīcēm, kas paredzētas lietošanai ar “pavairošanu personiskām vajadzībām” nesaistītām personiskām un komerciālām vajadzībām, un/vai b) noteikt vienotas likmes vai vienreizēju maksājumu, kurā neņem vērā nedz ierīču izmantošanu pavairošanai personiskām vajadzībām, nedz šādas izmantošanas rezultātā iespējami nodarīto kaitējumu, paredzot atlīdzības maksājumu pat gadījumos, kad kaitējuma nav vai arī tas ir niecīgs?
2.3.
Vai ar Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir saderīga kārtība, kurā, nosakot ierobežojumu pavairošanai personiskām vajadzībām, noteikts vispārīgs pienākums maksāt taisnīgu atlīdzību attiecībā uz noteiktām iekārtu vai nesēju kategorijām (piemēram, ierakstāmiem CD-R un DVD-R diskiem) neatkarīgi no tā, vai tos nopirkušas privātpersonas personiskām vajadzībām vai privātpersonas komerciālām vajadzībām, lai sagatavotu un saglabātu savu informāciju vai izpildītu likumā noteiktus pienākumus, vai arī juridiskas personas, uz kurām nekādā gadījumā neattiektos izņēmums attiecībā uz pavairošanu personiskām vajadzībām?
3)
Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši,
3.1.
Vai tas nozīmē, ka dalībvalstis var pilnīgi brīvi noteikt kritērijus un mehānismus, atbilstoši kuriem jānosaka ierīces, par kurām jāmaksā taisnīga atlīdzība par pavairošanu personiskām vajadzībām, kā arī tās summas, vai arī šai brīvībai ir kādi ierobežojumi, un, ja ir, kādi ir šie ierobežojumi?
3.2.
Vai tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir tiesības ļaut trešām privātpersonām iekasēt [atlīdzību] par darbiem, kurus to autori ir ar licencēm brīvprātīgi bez atlīdzības nodevuši sabiedrībai, vai arī šīm tiesībām ir kādi ierobežojumi, un, ja ir, kādi ir šie ierobežojumi?
3.3
Vai tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir tiesības ļaut trešām privātpersonām iekasēt [atlīdzību] no lietotājiem saistībā ar to, ka tie pilda kādu vispārpiemērojamu un saistošu tiesību normu, vai arī šīm tiesībām ir kādi ierobežojumi, un, ja ir, kādi ir šie ierobežojumi?
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija [Direktīva 2001/29/EK] par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 167, 10. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy