16.1.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 11/15
Prasība, kas celta 2009. gada 20. oktobrī — Eiropas Kopienu Komisija/Spānijas Karaliste
(Lieta C-404/09)
2010/C 11/26
Tiesvedības valoda — spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — F. Castillo de la Torre, D. Recchia un J.-B. Laignelot)
Atbildētāja: Spānijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
—
atzīt, ka:
a)
atļaujot virszemes raktuves “Fonfría”, “Nueva Julia” un “Los Ladrones”, nepakļaujot šīs atļaujas piešķiršanu novērtējumam, kas ļautu pienācīgi identificēt, aprakstīt un novērtēt esošo virszemes raktuvju projektu tiešo, netiešo un kumulatīvo ietekmi, Spānijas Karaliste nav izpildījusi Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (1), 2. un 3. pantā un 5. panta 1. un 3. punktā kas grozīta ar Direktīvu 97/11/EEK, paredzētos pienākumus;
b)
sākot ar 2000. gadu, kad “Alto Sil” tika klasificēta kā īpaši aizsargājama teritorija (turpmāk tekstā — ĪAT):
—
atļaujot virszemes raktuves “Nueva Julia” et “Los Ladrones”, neveicot piemērotu šo projektu ietekmes novērtējumu, un katrā ziņā neizpildot nosacījumus, kas ļautu projekta īstenošanu, neraugoties uz risku, ko šie projekti rada medņu sugai, kas ir viena no [aizsargājamām] vērtībām, kas bija pamatā “Alto Sil” klasificēšanai par ĪAT, nepastāvot citiem risinājumiem, sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā un tikai pēc kompensācijas pasākumu, kas nepieciešami Natura 2000 tīkla kopējās vienotības nodrošināšanai, paziņošanas Komisijai;
—
neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu minētās medņu sugas dabiskās dzīvotnes pasliktināšanos, kā arī nozīmīgus traucējumus, ko šai sugai rada raktuves “Feixolín”, “Salguero-Prégame-Valdesegadas”, “Fonfría”, “Ampliación de Feixolín” un “Nueva Julia”, un kā dēļ tika izveidota ĪAT,
Spānijas Karaliste attiecībā uz ĪAT “Alto Sil” ir pārkāpusi Direktīvas 92/43/EEK (2) 6. panta 2., 3. un 4. punktā, lasot tos kopā ar 7. pantu, paredzētos pienākumus;
c)
sākot ar 1998. gada janvāri,
—
saistībā ar raktuvju “Feixolín”, “Salguero-Prégame-Valdesegadas”, “Fonfría” un “Nueva Julia” darbību neveicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ekoloģisko nozīmi, kas ierosinātajai teritorijai “Alto Sil” būtu valsts līmenī,
Spānijas Karaliste attiecībā uz ierosināto teritoriju “Alto Sil” ir pārkāpusi pienākumus, kas tai paredzēti Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedumā lietā C-117/03 Società Italiana Dragaggi SpA u.c. (Krājums, I-00167. lpp.) un 2006. gada 14. septembra spriedumā lietā C-244/05 Bund Naturschutz in Bayern eV (Krājums, I-08445. lpp.) veikto interpretāciju;
d)
sākot ar 2004. gada decembri,
—
atļaujot virszemes ieguves darbības (raktuvju “Feixolín”, “Salguero-Prégame-Valdesegadas”, “Fonfría”, un “Nueva Julia” gadījumā), kas var būtiski ietekmēt vērtības, kas noteica KNT “Alto Sil” izveidošanu, nepastāvot piemērotam novērtējumam par minēto raktuvju iespējamo ietekmi un katrā ziņā neizpildot nosacījumus, kas ļautu minēto projektu īstenošanu, neraugoties uz risku, ko šie projekti rada vērtībām, kas bija pamatā KNT “Alto Sil” izveidošanai, nepastāvot citiem risinājumiem, sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā un tikai pēc kompensācijas pasākumu, kas nepieciešami Natura 2000 tīkla kopējās vienotības nodrošināšanai, paziņošanas Komisijai;
—
attiecībā uz šiem projektiem neveicot pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu dzīvotņu un sugu dzīvotņu pasliktināšanos, kā arī nozīmīgus traucējumus, ko sugām rada raktuves “Feixolín”, “Salguero-Prégame-Valdesegadas”, “Fonfría”, “Nueva Julia” un “Ampliación de Feixolín”,
Spānijas Karaliste attiecībā uz KNT “Alto Sil” ir pārkāpusi Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2., 3. un 4. punktā pienākumus;
—
piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Komisijai kļuva zināms, ka uzņēmums Minero Siderúrgica de Ponferrada (MSP) ekspluatē vairākas virszemes ogļraktuves, kas var ietekmēt dabas vērtības teritorijai, kas ir ierosināta kā Kopienas nozīmes teritorija (KNT) “Alto Sil” (ES0000210) un atrodas Kastīlijas un Leonas autonomās kopienas Leonas provinces ziemeļos. Informācija apstiprināja ne tikai to, ka vienlaicīgi pastāv vairākas virszemes ogļraktuves, bet arī to, ka virszemes ieguve turpināsies ar jaunu atļautu un atļauju ieguves procesā esošu raktuvju palīdzību.
Kas attiecas uz Direktīvu 85/337/EEK, Komisija uzskata, ka attiecībā uz trīs strīdīgajām raktuvēm nav ņemta vērā iespējamā netiešā, kumulatīvā vai sinerģētiskā ietekme uz visvairāk apdraudētajām sugām.
Komisija uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgos projektus, to tuvumu un tos ilgstošo ietekmi, šo projektu būtiskās ietekmes uz vidi aprakstam saskaņā ar Direktīvas 85/337/EEK IV pielikumā noteikto obligāti jāietver “tiešā ietekme un […] netiešā, […] kopīgā, īstermiņa, vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa, pastāvīga un pagaidu […] ietekme”.
Attiecībā uz Direktīvu 92/43 par dzīvotnēm prasība pamatā attiecas uz medņu un brūnā lāča sugām. Komisija uzskata, ka raktuvju ietekme uz šīm sugām nevar tikt novērtēta tikai attiecībā uz šo sugu drošības zonu iznīcināšanu, bet gan jāņem vērā arī dzīvotņu, kas ir potenciāli piemērotas šo sugu atveseļošanai, lielā fragmentācija, pasliktināšanās un iznīcināšana, kā arī šīm sugām radīto traucējumu palielināšanās, kas ir aspekti, kas netika ņemti vērā. Tam klāt nāk reālas noslēgšanās risks sakarā ar populāciju pārvietošanos un fragmentāciju.
Rezumējot — Komisija uzskata, ka minētās raktuves saasina par šo sugu samazināšanās iemesliem uzskatītos faktorus un ka tas neļauj iestādēm secināt, ka nepastāv minētas darbības nozīmīga ietekme uz tām.
Tādējādi Komisija uzskata, ka nav notikusi iespējamās ietekmes uz medņu un brūnā lāča sugām novērtēšana, kas varētu tikt uzskatīta par atbilstošu 6. panta 3. punkta izpratnē. Komisija uzskata, ka, ja šāda novērtēšana būtu notikusi, tās rezultātā būtu bijis jāsecina vismaz, ka nepastāv judikatūrā prasītā drošība attiecībā uz atļauto projektu būtiskas ietekmes neesamību uz šīm sugām. Tas nozīmē, ka iestādes būtu varējušas atļaut minētos virszemes raktuvju projektus tikai pēc pārliecināšanās, ka ir izpildīti 6. panta 4. punktā minētie nosacījumi, tas ir, nepastāv alternatīvi risinājumi, tostarp “nulles risinājums”, identificējot sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas pamato šajā pantā noteiktā atkāpes režīma piemērošanu, un vajadzības gadījumā veicot kompensācijas pasākumus.
(1) OV L 175, 40. lpp.
(2) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 7. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy