30.1.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 24/34
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2009. gada 4. septembra spriedumu lietā T-211/05 Itālijas Republika/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 20. novembrī iesniegusi Itālijas Republika
(Lieta C-458/09 P)
2010/C 24/63
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Itālijas Republika (pārstāvis — G. Palmieri)
Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
apmierināt šo apelācijas sūdzību;
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 4. septembrī pasludināto spriedumu lietā T-211/05 Itālijas Republika/Komisija, par kuru ir paziņots ar 2009. gada 4. septembra ierakstītu vēstuli Nr. 405966, kas saņemta 2009. gada 8. septembrī, un attiecīgi 2005. gada 16. marta Lēmumu 2006/261/EK (izziņots ar numuru C(2005) 591) par valsts atbalstu C8/2004 (ex NN 164/2003), ko Itālija īstenojusi biržas sarakstā jauniekļauto uzņēmējsabiedrību labā.
Pamati un galvenie argumenti
. Regulas Nr. 659/1999 (1) (“valsts atbalsta procedūra”) 10. un 13. panta, EKL 88. panta 2. punkta un sacīkstes principa pārkāpums. Acīmredzama kļūda dokumentu vērtējumā.
Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka 2003. gada oktobra un decembra paziņojumi, kurus Komisija nosūtīja Itālijai, veidoja efektīvu sākotnējo diskusiju par pasākumiem, kas tika ieviesti ar dekrētu likumu Nr. 326/2003. Pirmās instances tiesa neuzskatīja, ka šie paziņojumi bija tikai vispārīgi pieprasījumi un negatīvs apstiprinājums tam, ka “nevar izslēgt”, ka šie pasākumi varētu būt valsts atbalsts, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu.
. Sacīkstes principa pārkāpums.
Lēmumā par formālas pārbaudes uzsākšanu Komisija atzina šo pasākumu selektivitāti tāpēc, ka paredzētie nodokļu atvieglojumi neattiecās uz sabiedrībām, kas nav nodibinātas Itālijā. Turpretim galīgajā lēmumā Komisija atzina, ka šie pasākumi bija selektīvi, jo no šiem nodokļu atvieglojumiem lielākas priekšrocības guva Itālijā dibinātās sabiedrības, kuras tika apliktas ar nodokli, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti visā pasaulē, salīdzinot ar Kopienu sabiedrībām, kuras Itālijā tika apliktas ar nodokli, pamatojoties tikai uz tiem ienākumiem, kas gūti šajā dalībvalstī. Komisija nekad netika informējusi Itālijas valdību par šo pamatnostādņu maiņu un nav devusi tai iespēju iesniegt savus apsvērumus šajā sakarā. Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, uzskatot šādu Komisijas rīcību par tiesisku.
. EKL 87. panta 1. punkta pārkāpums.
Katrā ziņā par selektīvu nevar uzskatīt atvieglojumu, kāds tiek aplūkots šajā lietā un kas tiek piemērots visām Itālijas un Kopienu sabiedrībām, kuras atbilst kritērijiem, lai būtu ietvertas biržas sarakstā Eiropas Savienības regulētajā tirgū. Lielākās priekšrocības Itālijas sabiedrības gūst no nodokļu sistēmas, kas paredz aplikšanu ar nodokli, pamatojoties uz rezidences kritēriju; bet vienkārša atšķirība priekšrocības apmērā starp subjektiem, uz kuriem vienlīdz attiecas atvieglojuma pasākumi, nevar noteikt to selektīvo raksturu. Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, uzskatot, ka selektivitāti var noteikt arī šāda atšķirība.
. EKL 87. panta 1. punkta pārkāpums. Pamatojuma nesniegšana.
Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, pasākumu uzskatot par selektīvu tādēļ, ka to neīstenoja attiecībā uz visām sabiedrībām. Faktiski to īstenoja attiecībā uz visām sabiedrībām, kuras atbilda tiem kritērijiem, lai būtu ietvertas biržas sarakstā regulētā tirgū. Turklāt izvēle būt ietvertai biržas sarakstā ir saistīta ar lielām strukturālām izmaksām, kurām nav pakļautas tās sabiedrības, kas nav ietvertas biržas sarakstā. Attiecīgo subjektu atlase notiek, ņemot vērā šos objektīvos pamatus, un atvieglojumi ir saskaņā un saistīti ar atšķirīgo situāciju, kas saistīta ar izmaksām strukturālā līmenī, kādā atrodas šo divu kategoriju sabiedrības. Tas nozīmē, ka šis pasākums ir vispārpiemērojams un nav selektīvs. Tomēr Pirmās instances tiesa nav sniegusi atbilstošu pamatojumu attiecībā uz tiem pierādījumiem, ko Itālija ir iesniegusi šajā sakarā.
. EKL 87. panta 1. punkta pārkāpums.
Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, uzskatot, ka pasākumi tomēr ir selektīvi, ņemot vērā to īslaicīgumu, kas izslēdz tās sabiedrības, kuras izlemj būt ietvertas biržas sarakstā vēlāk. Atvieglojumu īslaicīgums tiek izskaidrots ar budžeta sabalansēšanu un ar šo pasākumu eksperimentālo raksturu, bet tas neietekmē to struktūru, kas ir vienīgais kritērijs, saskaņā ar kuru ir jāizvērtē, vai šie pasākumi ir vai nav selektīvi.
. EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta pārkāpums. Pamatojuma nesniegšana.
Pasākumi, pat ja arī tie tiek uzskatīti par valsts atbalstu, ir saderīgi ar kopējo tirgu atbilstoši EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, jo tie ir atbalsts ieguldījumiem, lai īstenotu konkrētu darbību. Pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, uzskatot tos par atbalstu darbībai, neņemot vērā pastāvīgo ietekmi, kāda ietveršanai biržas sarakstā ir attiecībā uz sabiedrību struktūru un darbību, un neuzskatot, ka to sabiedrību, kuras ir ietvertas biržas sarakstā, skaita palielināšana regulētos tirgos ir darbība, kuru ir vērts veicināt arī Kopienu līmenī. Tādējādi Pirmās instances tiesai vajadzēja pārmest Komisijai, ka tā ir izmantojusi savu rīcības brīvību šajā jomā, nepamatojoties uz patiesiem faktiem.
(1) OV L 83, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy