30.1.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 24/36
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (sestā palāta) 2009. gada 4. septembra rīkojumu lietā T-174/06 Inalca SpA/Eiropas Kopienu Komisija 2009. gada 20. novembrī iesniedza Inalca SpA — Industria Alimentari Carni un Cremonini SpA
(Lieta C-460/09 P)
2010/C 24/65
Tiesvedības valoda — itāļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Inalca SpA — Industria Alimentari Carni un Cremonini SpA (pārstāvji — F. Sciandone un C. D'Andria, advokāti)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:
—
atcelt pārsūdzēto rīkojumu un nodot lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā iztiesātu lietu pēc būtības, ņemot vērā Tiesas sniegtās vadlīnijas;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī tiesvedībā lietā T-174/06.
Pamati un galvenie argumenti
A)
Par atšķirību starp procesuālu kritēriju attiecībā uz to, kad sāk skaitīt termiņu prasības celšanai, un pārbaudi, ka ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos atbildība: i) pretrunīgs pamatojums un ii) neatbilstība Kopienu judikatūrai
Pārsūdzētā rīkojuma pamatojums ir acīmredzami pretrunīgs, jo, no vienas puses, rīkojumā ir izdarīta atsauce uz iedibinātu Kopienas judikatūru, saskaņā ar kuru termiņu, lai celtu prasības par Kopienas ārpuslīgumisko atbildību, sāk skaitīt tikai tad, ja ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai rastos pienākums atlīdzināt kaitējumu, un it īpaši tad, ja kaitējums, par kuru tiek prasīta kompensācija, ir pastāvošs, savukārt, no otras puses, ar rīkojumu ir noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments par to, ka šajā lietā apspriestās vēstules iedarbība kļuva noteikta tikai pēc tam, kad tika pieņemts Komisijas 2006. gada 3. oktobra lēmums (1).
Turklāt Pirmās instances tiesa neievēroja Kopienu judikatūru, sākumpunktu, no kura sāka skaitīt termiņu prasību celšanai, nosakot, atsaucoties uz apelācijas sūdzības iesniedzēju ciesto materiālo kaitējumu.
B)
Par prasības noilgumu attiecībā uz izdevumiem par juridisko palīdzību un konsultācijām un darbinieku izmaksām: i) pretrunīgs un acīmredzami neloģisks pamatojums un ii) neatbilstība Kopienu judikatūrai
Pārsūdzētā rīkojuma pamatojums ir pilnībā pretrunīgs, jo Pirmās instances tiesa vispirms norādīja uz vispārīgu principu attiecībā uz to, ka kaitējums ir nepārtraukts, un pēc tam neievēroja šo vispārīgo principu, nosakot izdevumu par juridisko palīdzību un konsultācijām un darbinieku izmaksu raksturu (vai nu īsā brīdī radušies, vai nē). Pamatojums ir prettiesisks arī tāpēc, ka tajā acīmredzami trūkst loģiskas saskaņas, jo, no vienas puses, Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka izdevumiem, kuri tika radīti ar apdrošināšanas polišu, kuras garantēja samaksu, iesniegšanu, bija nepārtraukts raksturs, savukārt, no otras puses, tā neakceptēja iespējamību, ka izdevumi par juridisko palīdzību bija nepārtraukti, pat ja tie radās vairāku gadu garumā, gaidot dažādu tādu procedūru iznākumu, kuras bija sāktas pēc UCLAF izmeklēšanas uzsākšanas.
Pirmās instances tiesas pieeja bija pretrunā arī tās pašas judikatūrai, saskaņā ar kuru vairāku gadu garumā ir ticis atzīts, ka juridiskās palīdzības sniegšana nenotiek īsu brīdi.
C)
Par prasību atlīdzināt zaudējumus par negūto peļņu: argumentu sagrozīšana un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums
Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ir sagrozījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentus, neņemot vērā vairākus tiesvedības laikā iesniegtus pierādījumus un nospriežot, ka prasībai par apelācijas sūdzības iesniedzēju ciestā kaitējuma atlīdzību negūtās peļņas veidā trūka vajadzīgās precizitātes.
D)
Par nemateriālo kaitējumu: neatbilstība judikatūrai un acīmredzami neloģisks pamatojums
Nosakot, ka nemateriālais kaitējums bija acumirklīgs, nevis nepārtraukts, neņemot vērā nemateriālā kaitējuma īpašās pazīmes, Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi pieeju, kura bija acīmredzamā pretrunā Kopienu judikatūrai. Pārsūdzētais rīkojums ir prettiesisks, jo tajā acīmredzami trūkst loģiskas saskaņas, jo Pirmās instances tiesa, nolemjot, ka nemateriālais kaitējums nav nepārtraukts, ir izmantojusi judikatūru, kura attiecas tikai un vienīgi uz materiālo kaitējumu.
E)
Par nemateriālo kaitējumu: Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums, neatbilstība judikatūrai par nemateriālo kaitējumu un acīmredzami neloģisks pamatojums
Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nolemjot, ka prasība atlīdzināt nemateriālo kaitējumu nebija pieņemama, jo tajā trūka vajadzīgās precizitātes, tā kā apelācijas sūdzības iesniedzējas ne tikai sūdzējās par neskaidru netaustāmu kaitējumu, bet iesniedza Pirmās instances tiesai vairākus pierādījumus, kuri tomēr tika pilnībā ignorēti.
Pirmās instances tiesa arī rīkojās pretēji attiecīgajai judikatūrai par tiesībām uz nemateriālā kaitējuma atlīdzību, kaitējuma apjomu nosakot, atsaucoties uz rādītājiem, kuru daudzumu pašu par sevi ir grūti noteikt vai pārliecinoši pierādīt.
Pakārtoti, Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, sniedzot acīmredzami neloģisku pamatojumu, jo tā, nolemjot, ka prasība atlīdzināt nemateriālo kaitējumu nebija pietiekami precīza, izmantoja judikatūru, kura attiecas tikai un vienīgi uz materiālo kaitējumu.
F)
Par kļūdu tiesību piemērošanā attiecībā uz nosacījumu par cēloņsakarību
Pirmās instances tiesa pieļāva kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka nepastāvēja cēloņsakarība starp 1998. gada 6. jūlija vēstules nosūtīšanu Itālijas iestādēm — kura bija pamatā Itālijas iestāžu apelācijas sūdzības iesniedzējām sūtītajām vēstulēm par naudas summu atmaksāšanu — un apelācijas sūdzības iesniedzēju ciesto kaitējumu, proti, samaksu par apdrošināšanas polisēm kā garantiju, lai apturētu tūlītēju apstrīdēto summu atlīdzināšanu.
G)
Par principa, ka tiesvedības ilgumam ir jābūt saprātīgam, pārkāpumu: i) pārsūdzētā rīkojuma atcelšana un ii) citas pieļautās kļūdas saistībā ar celto prasību par zaudējumu atlīdzību
Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi principu, ka tiesvedības ilgumam ir jābūt saprātīgam — Kopienu tiesību vispārīgo principu, kurš ir minēts arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā.
(1) Komisijas 2006. gada 3. oktobra Lēmums 2006/678/EK par finanšu pasākumiem, kurus saistībā ar izdevumiem, ko sedz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa, piemēro uzņēmēju izdarīto pārkāpumu lietās (OV L 278, 10.10.2006., 24. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy