30.1.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 24/39
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 23. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-20/08 un T-21/08 Evets Corp./Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2009. gada 26. novembrī iesniegusi Evets Corp.
(Lieta C-479/09 P)
2010/C 24/69
Tiesvedības valoda — angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Evets Corp. (pārstāvis — S. Ryan, solicitor)
Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu;
—
atzīt, ka lūgums par restitutio in integrum tika iesniegts Regulas Nr. 40/94 (1) 78. panta 2. punktā paredzētajā termiņā;
—
nodot lietas atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā savukārt varētu nodot lietas Apelāciju padomei, lai Apelāciju padome lemtu pēc būtības par jautājumu, vai [apelācijas sūdzības iesniedzēja] bija rīkojusies ar pienācīgu rūpību, lai pagarinātu attiecīgās preču zīmes;
—
piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Tiesā un Pirmās instances tiesā.
Pamati un galvenie argumenti
1)
Šī apelācijas sūdzība ir saistīta ar lūgumu parrestitutio in integrum atbilstoši Regulas (EK) Nr. 40/94 (Kopienas preču zīmes regula) 78. panta 2. punktam. Attiecīgās preču zīmes darbības termiņš beidzās sakarā ar pagarināšanas nodevu nesamaksu.
2)
Preču zīmes īpašnieks bija uzdevis trešai personai maksāt pagarināšanas nodevas. Tomēr nejaušās kļūdas dēļ pagarināšanas nodevas netika samaksātas laikus.
3)
ITSB paziņoja par izslēgšanu no reģistra juridiskajam preču zīmes īpašnieka pārstāvim, kas nebija trešā persona, kurai būtu uzdots maksāt pagarināšanas nodevas. Pārstāvis pārsūtīja šos paziņojumus preču zīmes īpašniekam, kas tos saņēma pēc dažām dienām.
4)
Vēlāk preču zīmes īpašnieks iesniedza lūgumu parrestitutio in integrum atbilstoši Regulas Nr. 40/94 78. panta 2. punktam. Šis lūgums tika iesniegts mazāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad pats preču zīmes īpašnieks bija saņēmis paziņojumus par izslēgšanu no reģistra, bet vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad tos bija saņēmis tā juridiskais pārstāvis.
5)
Regulas Nr. 40/94 78. panta 2. punktā ir noteikts, ka lūgums ir jāiesniedz rakstveidā divu mēnešu laikā pēc brīža, kad ir novērsts šķērslis termiņa ievērošanai. Šajā apelācijas sūdzībā izskatāmais jautājums ir saistīts ar šā termiņa sākuma noteikšanu.
6)
Preču zīmes īpašnieks apgalvo, ka ir jāņem vērā datums, kurā tas saņēma paziņojumu. Tas pats ir uzņēmies atbildību, izmantojot trešās personas palīdzību, maksāt pagarināšanas nodevas. Tas uzzināja par kļūdu un tam radās iespēja novērst šķērsli tikai tad, kad tas faktiski saņēma šo paziņojumu.
7)
Tomēr Pirmās instances tiesa ir piekritusi ITSB nostājai, saskaņā ar kuru ir jāņem vērā datums, kurā juridiskais preču zīmes īpašnieka pārstāvis saņēma paziņojumu, ko tam bija nosūtījis ITSB. ITSB pamatojas uz Regulas Nr. 2868/95 (2) 77. noteikumu, kura ir paredzēts, ka “jebkurai izziņošanai vai citam paziņojumam, ko Birojs adresē pienācīgi pilnvarotam pārstāvim, ir tādas pašas sekas, it kā tas būtu adresēts pārstāvētajai personai”.
8)
Preču zīmes īpašnieks šīs apelācijas sūdzības ietvaros apgalvo, ka:
i)
Regulas Nr. 2868/95 77. noteikumā paredzētās fikcijas mērķis ir ļaut uzskatīt, ka ITSB izpilda savus paziņošanas pienākumus tad, kad tas nosūta puses pārstāvim paziņojumu, kas saistīts ar jautājumiem, attiecībā uz kuriem šim pārstāvim ir pilnvaras rīkoties. ITSB tātad nav nekāda cita pienākuma. Tomēr tas nav elements, kuram būtu nozīme šajā lietā.
ii)
Attiecībā uz nodevas par pagarināšanu samaksas termiņiem — “šķērslis” termiņa ievērošanai tiek novērsts tad, kad preču zīmes īpašnieks pats un/vai persona, kurai tas konkrēti uzticējis maksāt nodevu, faktiski uzzina par nejaušu nesamaksu. Jebkāds cits secinājums liegtu šai normai jēgu: it īpaši profesionālais pārstāvis vienmēr zinās un tiks uzskatīts par tādu, kas zina attiecīgus termiņus, un tādējādi parasti katrā ziņā nav nozīmes tam, ka ITSB nosūta tam paziņojumu.
iii)
Pagarināšanas nodevas maksāšana ir vienkārša finansiālā operācija, kurai nav nepieciešams tikt juridiski pārstāvētam. Tātad puse var maksāt nodevu pati vai uzticēt to jebkurai citai personai. Ja puses “pārstāvim” — kas rīkojās puses vārdā procesā Birojā — nav uzlikts arī pienākums maksāt pagarināšanas nodevas, tad paziņojumam par nesamaksu, kas adresēts šim pārstāvim, nav nozīmes, tas nav paziņojums pusei un to nevar par tādu uzskatīt. Minētajam pārstāvim nav juridiska pienākuma rīkoties pēc šāda paziņojuma saņemšanas (lai gan tas var to pārsūtīt savam klientam profesionālās ētikas apsvērumu dēļ).
iv)
Tādos faktiskos apstākļos kā šajā lietā pārstāvis, kas izraudzīts citiem mērķiem, nav “pienācīgi pilnvarots pārstāvis” pagarināšanas nodevas samaksas mērķiem. Tātad tam adresētais paziņojums neatbilst 77. noteikumam un nepadara tajā minēto fikciju par piemērojamu.
v)
Kopsavilkumā — ir jāņem vērā persona, kas ir atbildīga par attiecīgās rīcības īstenošanu. Tikai tad, kad šai personai kļūst zināms par termiņa neievērošanu, sākas termiņš lūguma iesniegšanai.
vi)
Lai gan Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu noteikumi nav obligāti saistoši Kopienu tiesībās, tiem ir jābūt ļoti pārliecinošiem. Gadījumos, kad pastāv Eiropas Patentu biroja judikatūra attiecībā uz normu ar identisku formulējumu, būtu ļoti ieteicams to interpretēt tādā pašā veidā. Ja tiek sniegta atšķirīga interpretācija, tad vienai no interpretācijām ir jābūt kļūdainai. Apelācijas sūdzības iesniedzēja uzskata, ka EPB paralēlie lēmumi ir pareizi — tāpat kā to pamatojums.
(1) Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
(2) Komisijas 1995. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy