27.3.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 80/7
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 29. septembra spriedumu apvienotajās lietās T-225/07 un T-364/07 Thomson Sales Europe/Komisija 2009. gada 3. decembrī iesniedza Thomson Sales Europe
(Lieta C-498/09 P)
2010/C 80/13
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Thomson Sales Europe (pārstāvji — F. Goguel un F. Foucault, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 29. septembra spriedumu;
—
atcelt Eiropas Komisijas 2007. gada 7. maija Lēmumu REM Nr. 03/05;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā izvirza trīs apelācijas pamatus.
Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa nav ievērojusi EKL 225. pantā noteiktos kompetences noteikumus, pieņemot lēmumu par tā prasību atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2007. gada 20. jūlija vēstuli, neatzīstot, ka ir iegūtas tiesības vēlāk neiegrāmatot ievedmuitas nodokļus par Taizemē ražotajiem krāsainajiem televizoriem, kaut gan iepriekš tā minēto lūgumu ir atzinusi pa nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka attiecīgā vēstule nevarēja radīt juridiskas sekas.
Otrajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi tiesības uz aizstāvību un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, juridiski kvalificējot faktus, jo tā, pirmkārt, ir noraidījusi tā lūgumu nodot lietas dalībnieku rīcībā visus pierādījumus, un, otrkārt, ir nospriedusi, ka ir pierādīta Thomson rupja neuzmanība, jo tam kā pieredzējušam tirgus dalībniekam bija jāprasa no Komisijas precīza informācija par iespēju turpināt deklarēt Taizemē ražotos krāsainos televizorus kā Taizemes izcelsmes preces pēc tam, kad tas sāka iegādāties Korejas un Malajas izcelsmes lampas.
Trešajā pamatā, kam ir trīs daļas, Thomson apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Muitas kodeksa (1) 239. pantu attiecībā uz iespēju pilnībā vai daļēji atmaksāt samaksātos ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai atlaist muitas parāda summu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pirmkārt, apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā ir noraidījusi tā prasības pieteikumu, pārbaudot vienīgi nosacījumu par krāpšanas vai rupjas neuzmanības neesamību, iepriekš neaplūkojot nosacījumu par īpašas situācijas esamību.
Turklāt Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu, juridiski kvalificējot faktus, un tātad kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Muitas kodeksa 239. pantā minētie atlaišanas nosacījumi nav izpildīti. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas atbilst šīs normas prasībām, jo šīs lietas apstākļi liecinot par īpašu situāciju, ciktāl Komisija esot grozījusi atbilstošo tiesību normu interpretācijas praksi, pietiekami neinformējot tirgus dalībniekus.
Thomson cita starpā apgalvo, ka tai nav nekādu šaubu par tās darbību likumību, jo tas bija pārliecināts, ka visai tā produkcijai ir piemērojama tikai viena antidempinga nodeva, kas ir faktiski noteikta kopējā nolīgumā ar Komisiju. Tādējādi nevar uzskatīt, ka tas ir pieļāvis neuzmanību.
(1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.).
Full & Egal Universal Law Academy