22.5.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 134/14
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2009. gada 9. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) — eDate Advertising GmbH/X
(Lieta C-509/09)
2010/C 134/23
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītājs: eDate Advertising GmbH
Atbildētājs: X
Prejudiciālie jautājumi
1)
Vai frāze “vietas […], kur kaitējums […] var notikt”, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk tekstā — “Regula”) (1) 5. panta 3. punktā ir interpretējama tādējādi, ka tīmekļa vietnes satura dēļ (draudoša) personisko tiesību aizskāruma gadījumā
attiecīgā persona pret tīmekļa vietnes operatoru prasību par darbības pārtraukšanu — neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tas ir reģistrēts, — var celt jebkuras dalībvalsts tiesā, kurā ir iespējams piekļūt tīmekļa vietnei,
vai
priekšnoteikums tam, lai jurisdikcija būtu tās dalībvalsts tiesai, kurā tīmekļa vietnes operators nav reģistrēts, ir tāds, ka papildus tehniskai iespējai piekļūt tīmekļa vietnei starp strīdīgo saturu vai tīmekļa vietni un šīs tiesas valsti ir jāpastāv īpašai saiknei (saikne ar valsti)?
2)
Ja šāda īpaša saikne ar valsti pastāv:
Kādi kritēriji nosaka šādas saiknes pastāvēšanu?
Vai tā ir atkarīga no tā, vai strīdīgās tīmekļa vietnes operators bija paredzējis strīdīgo tīmekļa vietni (arī) tiesas valsts tīmekļa lietotājiem, vai arī pietiek ar to, ka tīmekļa vietnē uzrādītajai informācijai, kurai ir iespējams piekļūt, ir objektīva saikne ar valsts tiesu, tādējādi, ka konkrētā gadījuma apstākļos, it īpaši strīdīgā tīmekļa vietnes satura dēļ, tiesas valstī faktiski ir varējusi rasties vai var rasties sadursme starp pretējām interesēm — prasītāja interesēm aizstāvēt savas personiskās tiesības un tīmekļa vietnes operatora interesēm veidot savu tīmekļa vietni un sniegt informāciju?
Vai šādas saiknes pastāvēšana ir atkarīga no tā, cik reizes strīdīgā tīmekļa vietne ir tikusi apskatīta tiesas valstī?
3)
Gadījumā, ja jurisdikcijas apstiprināšanai nav vajadzīga īpaša saikne ar valsti vai ja tam pietiek ar pieņēmumu, ka strīdīgajai informācijai ir objektīva saikne ar tiesas valsti tāpēc, ka konkrētā gadījuma apstākļos, it īpaši strīdīgās tīmekļa vietnes satura dēļ, tiesas valstī faktiski ir varējusi rasties vai var rasties sadursme starp pretējām interesēm, un var pieņemt, ka īpašā saikne ar valsti pastāv, nenosakot minimumu tam, cik reizes strīdīgais tīmekļa vietnes saturs ir apskatīts tiesas valstī:
vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (turpmāk tekstā — “Direktīva par elektronisko tirdzniecību”) 3. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi,
ka šiem noteikumiem ir piešķirams kolīziju normu raksturs tādā nozīmē, ka arī civiltiesību jomā tie paredz, ka valsts tiesību normu vietā ir jāpiemēro tikai izcelsmes valstī spēkā esošās tiesību normas,
vai
šie noteikumi ir uzskatāmi par materiālo tiesību korekciju, ar kuru palīdzību tiek mainīts atbilstoši valsts kolīziju normām par piemērojamām atzīto materiālo tiesību saturs un tiek piemērotas tikai izcelsmes valsts prasības?
Gadījumā, ja Direktīvas par elektronisko tirdzniecību 3. panta 1. un 2. punktam ir kolīzijas normu raksturs:
vai minētie noteikumi paredz tikai to, ka ir piemērojamas tikai izcelsmes valstī spēkā esošās materiālās tiesības, vai arī to, ka tiek piemērotas tajā spēkā esošās kolīzijas normas un līdz ar to izcelsmes valsts tiesībās ir iespējama atsauce (renvoi) uz saņēmējas valsts tiesībām?
(1) OV L 178, 1. lpp.
Full & Egal Universal Law Academy