13.2.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 37/27
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (septītā palāta) 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā T-168/05 Arkema/Komisija 2009. gada 15. decembrī iesniegusi Arkema France SA
(Lieta C-520/09 P)
2010/C 37/34
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Arkema France SA (pārstāvis — M. Debroux, avocat)
Cits lietas dalībnieks: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
—
atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-168/05;
—
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.
Ar savu pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja atsaucas uz Pirmās instances tiesas pieļauto noteikumu, saskaņā ar kuriem mātes sabiedrība tiek vainota par meitas sabiedrības veiktu, konkurenci deformējošu darbību, pārkāpumu. Šajā sakarā tā norāda uz pretrunām pašā pārsūdzētajā spriedumā, jo Pirmās instances tiesa šajā spriedumā min, ka pieņēmums par mātes sabiedrības noteicošu ietekmi meitas sabiedrībā ir vienkāršs pieņēmums, kuru var apgāzt, ja mātes un/vai meitas sabiedrība iesniedz pierādījumus par meitas sabiedrības autonomu darbību, tai pat laikā apstiprinot, ka mātes sabiedrības pašas funkcija ir sabiedrību grupas ietvaros rūpēties par meitas sabiedrību vadības vienību, tostarp, ar budžeta kontroles starpniecību. No tā izriet de iure neapgāžams pierādījums par mātes sabiedrības noteicošu ietekmi meitas sabiedrībās, un šī Pirmās instances tiesas apgalvojuma kontekstā meitas sabiedrībai neesot iespējams iesniegt pierādījumus par savu autonomo darbību tirgū.
Ar savu otro pamatu Arkema atsaucas uz nediskriminācijas principa, kas izriet no pieņēmuma par mātes sabiedrības noteicošu ietekmi savās meitas sabiedrībās neapgāžamo raksturu, pārkāpumu, jo šī pieņēmuma dēļ pret aizliegtās vienošanās dalībniekiem tiek pausta atšķirīga attieksme atkarībā no tā, vai viņi pieder sabiedrību grupai.
Savā trešajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka ar pārsūdzēto spriedumu esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, jo atbildē uz iebildi par būtiskiem formas pārkāpumiem, kas izriet no pamatojuma trūkuma, Pirmās instances tiesa esot izvērtējusi tikai Elf Aquitaine, kas ir Arkema mātes sabiedrība, nevis pēdējās minētās argumentus.
Lai arī ir pareizi, ka Pirmās instances tiesai nav izvērsti jāiedziļinās visos lietas dalībnieku argumentos, tomēr no pārsūdzētā sprieduma motīvu daļas apelācijas sūdzības iesniedzējai būtu precīzi jāsaprot, uz ko šajā sakarā Pirmās instances tiesas pamatojums ir balstīts.
Ar savu ceturto pamatu Arkemai, visbeidzot, atsaucas uz samērīguma principa pārkāpumu, jo Komisija, noteikdama sankcijas bāzi, divkāršā apmērā esot ņēmusi vērā apgrozījumu, un Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi kļūdu, apstiprinot, ka Komisijai nav bijis citas izvēles, ja tā gribējusi pieturēties pie pamatnostādnēs paredzētās aprēķina metodes. Tā rīkodamās, Pirmās instances tiesa faktiski Komisijas pamatnostādnēm esot piešķīrusi absolūti saistošu spēku, kas nemaz tā nav. Apelācijas sūdzības iesniedzējas skatījumā šādas pamatnostādnes drīzāk līdzinoties uzvedības normām ar norādēm uz vērā ņemamu praksi nevis administrācijai katrā ziņā saistošām tiesību normām.
Full & Egal Universal Law Academy