27.2.2010
LV
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis
C 51/22
Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2009. gada 30. septembra spriedumu lietā T-166/08 Ivanov/Komisija 2009. gada 18. decembrī iesniedza Vladimir Ivanov
(Lieta C-532/09 P)
2010/C 51/36
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vladimir Ivanov (pārstāvis — F. Rollinger, advokāts)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
—
atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu;
—
atzīt apelācijas sūdzību par pamatotu;
—
atcelt Pirmās instances tiesas 2009. gada 30. septembra rīkojumu;
—
lemt atbilstoši pieteikumam par lietas ierosināšanu;
—
piespriest pretējai pusei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.
Ar savu pirmo pamatu, kuram ir divas daļas, viņš norāda, ka Pirmās instances tiesai, lai pamatotu tā prasības sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību nepieņemamību, neesot bijis jāpiemēro iebilde par procedūras nepareizu izmantošanu, jo šīs iebildes ierobežotā piemērojamība attiecoties tikai uz izņēmuma gadījumiem, kuros prasības par zaudējumu atlīdzību mērķis ir saņemt tādu pašu summu, kādu prasītājs būtu saņēmis prasības atcelt tiesību aktu rezultātā. Taču šajā gadījumā apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtā prasība par zaudējumu atlīdzību esot pilnīgi patstāvīga, jo apelācijas sūdzības iesniedzējs vēloties norādīt uz Komisijas ārpuslīgumisko atbildību par rīcību attiecībā uz viņu, nevis finansiāli identiskas situācijas panākšanu kā tā, kādā viņš atrastos Komisijas lēmumu atcelšanas gadījumā.
Šajā kontekstā apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt uzskata, ka Pirmās instances tiesa neesot varējusi pēc savas ierosmes izvirzīt iebildi par procedūras nepareizu izmantošanu, jo šāda nepareiza izmantošana esot jāpierāda atbildētājai.
Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, prasot Komisijas prettiesisku rīcības konstatāciju, kā priekšnosacījumu, lai iestātos Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar nesenāko Pirmās instances tiesas judikatūru Kopienas iestāžu prettiesiska rīcība vairs neesot viens no nosacījumiem, lai iestātos šo iestāžu atbildība.
Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, nolemjot, ka piemērotāka būtu prasība par tiesību akta atcelšanu, nevis prasība par zaudējumu atlīdzību, ar pārsūdzēto rīkojumu esot aizskartas viņa tiesības iesniegt prasību, kuras esot noteiktas Eiropas Savienības pamattiesību hartā.
Full & Egal Universal Law Academy